Shinjitai (kandži: 新字体, kana:しんじたい) japāņu valodā burtiski nozīmē "jaunas rakstzīmju formas". Tās ir kandži (japāņu valodā - ķīniešu rakstzīmes), kas Japānā tika vienkāršotas pēc Otrā pasaules kara. Tolaik Japānas valdība mainīja rakstības sistēmu, aizstājot daudzas kyūjitai (kandži: 旧字体, kana: きゅうじたい, kas nozīmē: vecās rakstzīmju formas) ar vienkāršākām rakstzīmēm. Šīm jaunākajām rakstzīmēm bija tieši tāda pati nozīme un izruna kā vecajām, taču tās varēja uzrakstīt ar mazāku pildspalvas triepienu skaitu.

Vēsture un oficiālais statuss

Pēckara rakstības reformas galvenie soļi tika sperti 1940. gadu beigās (piemēram, 1946. gada Tōyō kanji saraksts), kas noteica, kuras rakstzīmes un kādās formās būtu jāizmanto ikdienas tekstos. Vēlāk šie standarti tika precizēti un paplašināti ar tādām iniciatīvām kā Jōyō kanji saraksti (stājas spēkā un tika pārskatīti vairākos posmos). Reformu mērķis bija atvieglot lasīšanu, rakstīšanu un izglītību, samazinot sarežģītu traipu skaitu un standartizējot rakstības formas.

Kā shinjitai tiek vienkāršotas

Vienkāršošana var notikt dažādos veidos:

  • Samazinot triepienu skaitu (piemērs: → 楽),
  • aizvietojot sarežģītas komponentes ar vienkāršām radikālēm (piemēram, 國 → 国),
  • apvienojot vairāku variantu elementus vienā standartā (dažkārt izceļot kursīvas vai ikdienas rakstības versijas),
  • atkārtojot labotās formas tikai ierakstos vai tipogrāfijā, bet atstājot citas formas vārdu rakstībai.

Salīdzinājums ar vienkāršotajām ķīniešu rakstzīmēm

Dažas shinjitai formas sakrīt ar vienkāršotajām ķīniešu rakstzīmēm (piem., rakstzīme tiek lietota gan Japānā, gan vienkāršotajā ķīniešu rakstos), taču kopumā japāņu vienkāršošana bija mērena un selektīva. Salīdzinājumā ar Ķīnas vienkāršinājumu (kuras apjoms un principi bija plašāki), shinjitai:

  • bieži vien saglabā vairāk tradicionālo elementu,
  • attiecas uz mazāku kanji skaitu,
  • dažkārt atšķiras tehniskos risinājumos un izvēlēs par komponentiem.

Lietojums mūsdienās un izņēmumi

Lai gan lielākajā daļā japāņu vārdu mūsdienās tiek lietota shinjitai forma, kyūjitai formas joprojām parādās:

  • personvārdos un ģimeņu vārdos (juridiskās normas un vārdu reģistrācijas dēļ),
  • vēsturiskos, kultūras un reliģiskos tekstos, kur saglabātas tradicionālās formas,
  • mākslas darbos, kaligrāfijā un heraldikā, kur vēlamā ir klasiskā estētika.

Piemēram, vārdu "pūķis" parasti raksta, izmantojot shinjitai rakstzīmi 竜, taču joprojām ir diezgan izplatīta arī kyūjitai rakstzīme 龍. Personvārdos un vietvārdos var saglabāties arī citas tradicionālās variācijas.

Tehniskie un tipogrāfiskie aspekti

Digitālajā vidē shinjitai un kyūjitai attēlošana bieži ir atkarīga no izmantotā fonta un Unicode interpretācijas. Dažos gadījumos Unicode apvieno vairākas tradicionālās un vienkāršotās formas vienā kodpunktā, bet specifiskas variācijas var būt pieejamas caur atsevišķiem fontiem vai īpašiem Unicode blokiem (piem., CJK Compatibility ideographs). Tas nozīmē, ka redzamā rakstzīmes forma var mainīties atkarībā no ierīces, programmatūras un fonta iestatījumiem.

Piemēri

  • 樂 → 楽 (mūzika, prieks)
  • 國 → 国 (valsts)
  • 龍 → 竜 (pūķis)

Apkopojot: shinjitai ir praktisks, valsts atbalstīts kanji vienkāršošanas komplekts, kas padara mūsdienu japāņu rakstību efektīvāku un vieglāk apgūstamu, vienlaikus atstājot vietu tradicionālajām formām, kur to saglabāšana ir lingvistiski vai kultūrvēsturiski svarīga.