Ķīniešu rakstzīmes (hanzi, kandži): vēsture, nozīme un kaligrāfija

Rakstīšana

Ķīniešu rakstzīmes ir logogrammu veids, kas ir rakstīti simboli, kuri pārstāv vārdus, nevis skaņas. Lielākā daļa agrāko ķīniešu rakstzīmju bija piktogrammas, kas ir vienkārši attēli, kurus izmantoja, lai apzīmētu kādu lietu vai ideju. Mūsdienās ļoti maz mūsdienu ķīniešu rakstu zīmju ir tīri piktogrammas, bet tās ir divu vai vairāku vienkāršu rakstzīmju kombinācija, ko dēvē arī par radikāļiem. Lai gan daudzi radikāļi un rakstzīmes parāda vārda nozīmi, ne visi no tiem precīzi atbilst šim aprakstam. Dažreiz radikāle vai pat viss raksturs pats par sevi dod norādes uz vārda izrunu, nevis tā nozīmi.

Lai labāk izskaidrotu ķīniešu rakstzīmju dažādos mērķus un veidus, ķīniešu zinātnieki ir iedalījuši ķīniešu rakstzīmes sešās kategorijās, kas pazīstamas kā liushu (六书 / 六書), burtiski tulkojot kā sešas grāmatas. Seši ķīniešu rakstzīmju veidi ir šādi:

• Piktogrammas, xiàng xÍng (象形): rakstzīmes, kas izmanto vienkāršu attēlu vai vienu radikālu, kas tieši attēlo konkrētus lietvārdus, piemēram, personas, vietas un lietas. Piemēri:

• Vienkāršas ideogrammas, zhǐ shì (指事): rakstzīmes, kas izmanto vienu radikālu, lai attēlotu abstraktus lietvārdus, piemēram, idejas un abstrakcijas. Piemēri:

• Sarežģītas ideogrammas, huì yì (会意), vai rakstzīmes, kas izmanto vairāk nekā vienu radikālu, lai attēlotu sarežģītākas idejas vai abstrakcijas. Piemēri:

• Fonētiskie aizņēmumi, jiǎ jiè (假借), jeb rakstzīmes, kas aizņemas radikāļus no citām rakstzīmēm, jo tie skan līdzīgi, nevis tāpēc, ka tiem ir tāda pati nozīme. Tos sauc par rebusiem jeb attēliem/burtiem/skaitļiem/simboliem, kas tiek izmantoti, lai atveidotu vārdu ar tādu pašu izrunu. Piemēram, kāds uzraksta teikumu "I'll see you tonight" kā "⊙ L C U 2nite". Dažreiz oriģinālajam vārdam tiek izveidots jauns simbols, lai nebūtu pārpratumu starp dažādiem vārdiem.

Piemēri vārdiem, kuros izmanto mūsdienu pasaulē izplatītus fonētiskos rakstzīmes, ir valstu nosaukumi, piemēram, Kanāda, kas ķīniešu valodā tiek izrunāts Jiānádà (加拿大). Lai gan trešais burts 大 dà, kura nozīme ir "liels/liels/liels", šķiet, labi raksturo Kanādu, jo tā ir liela valsts, tomēr pirmajiem diviem burtiem 加 jiā, kas nozīmē "pievienot", un 拿 ná, kas nozīmē "ņemt", nav acīmredzamas saistības ar Kanādu. Tāpēc var droši apgalvot, ka šīs rakstzīmes tika izvēlētas tikai tāpēc, ka katras rakstzīmes izruna skan līdzīgi valsts nosaukuma zilbēm angļu valodā.

• Semantiski fonētiskie savienojumi, xíng shēng (形声), ir rakstzīmes, kurās ir vismaz viens radikāls, kas norāda uz vārda nozīmi, un vismaz viens radikāls, kas norāda uz vārda izrunu. Lielākā daļa ķīniešu rakstzīmju ir šāda veida rakstzīmes. Piemēram, rakstzīme 媽 / 妈 mā nozīmē māte, un šī rakstzīme sastāv no diviem radikāļiem 女 un 馬 / 马. Semantiskais radikālis 女 nozīmē sieviete / sieviete / meitene, jo vārda nozīme ir saistīta ar šo radikāli, un, lai gan fonētiskā radikāļa 馬 / 马 mǎ nozīmei ir maz sakara ar vārda nozīmi, ja tāda vispār ir, tas skan līdzīgi vārdam 媽 / 妈 mā, tāpēc tas tiek izmantots, lai palīdzētu lasītājam atcerēties vārda izrunu. Citi piemēri ir šādi:

• Pārveidotie radniecīgās rakstzīmes, zhuan zhu (转注), vai rakstzīmes, kas agrāk ir bijuši dažādi veidi, kā rakstīt citas rakstzīmes, bet vēlāk ir ieguvušas citu nozīmi.

Neviens precīzi nezina, cik daudz ir ķīniešu rakstu zīmju, taču lielākajās ķīniešu valodas vārdnīcās ir uzskaitīti aptuveni 50 tūkstoši rakstzīmju, lai gan lielākā daļa no tām ir tikai citu rakstzīmju varianti, kas atrodami ļoti senos tekstos. Piemēram, rakstzīme 回 (huí) ir rakstīta arī kā rakstzīmes variants 迴，廻，囬，逥，廽，囘 un 囘, lai gan lielākā daļa ķīniešu zina un lieto tikai variantu 回. Pētījumi Ķīnā liecina, ka ikdienā parasti tiek izmantoti trīs līdz četri tūkstoši rakstzīmju, tāpēc var droši apgalvot, ka cilvēkam ir jāzina trīs līdz četri tūkstoši rakstzīmju, lai būtu funkcionāli zinošs ķīniešu valodā jeb spētu bez nopietnām problēmām lasīt ikdienas rakstus.

Rakstzīmes ir sava veida grafiskā valoda, kas ievērojami atšķiras no valodām, kurās izmanto alfabētu, piemēram, angļu valodu. Pareizais veids, kā tās atšķirt, ir atcerēties katra burta struktūru un nozīmi, nevis izrunu, jo starp burtu nozīmi un struktūru ir ļoti cieša saikne. Piemērs: 房(māja)=户+方. 房 ir formas izrunas rakstzīme. 户 apzīmē formu un 方 izrunu. 户 nozīmē 'durvis'. 房 nozīmē "Cilvēks dzīvo aiz durvīm". 方 izruna ir fang un tonis ir 1, un ar toņa zīmi to raksta kā fāng. 房 izruna arī ir fang, bet tonis ir 2, ar toņa zīmi to raksta kā fáng.

Ķīniešu rakstzīmes citās valodās

Ķīniešu rakstzīmes ir izmantotas, lai rakstītu citās valodās.

Japāņu un korejiešu valodā joprojām tiek izmantoti daudzi ķīniešu rakstu zīmes. Parasti japāņa izglītības līmeni nosaka pēc tā, cik daudz ķīniešu rakstu zīmju šis cilvēks saprot. Lai gan mūsdienās korejieši lielākoties raksta ar hangul, korejiešu dzimtās valodas alfabētu, cilvēki ir konstatējuši, ka dažas nozīmes nevar skaidri izteikt tikai ar hangul, tāpēc cilvēkiem ir nepieciešams izmantot ķīniešu rakstzīmes kā piezīmi ar iekavām. Pirms 1446. gada korejieši lietoja tikai ķīniešu rakstzīmes.

Japāņu valodā tos sauc par kandži. Ar kandži var rakstīt gan vietējos japāņu vārdus, gan ķīniešu valodas aizguvumus. Japāņu rakstībā izmanto kandži un divas kana sistēmas. Kanji galvenokārt izmanto, lai parādītu vārda nozīmi, savukārt hiragana un katakana ir zilbāri, kas parāda japāņu vārdu izrunu. Rakstot japāņu valodā, bieži tiek izmantotas abas rakstības sistēmas.

Korejiešu valodā tos sauc par hanja. Lielāko daļu Korejas vēstures hanja bija vienīgā rakstības sistēma, ko zināja lielākā daļa izglītoto korejiešu. Lai gan hanjula tika izgudrota 1446. gadā, to lietoja tikai vienkāršie iedzīvotāji, nevis valdība, līdz Koreja ieguva neatkarību no Japānas. Mūsdienās lielākā daļa korejiešu galvenokārt raksta hangul valodā. Ziemeļkorejā cilvēki gandrīz pilnībā raksta hangul, kopš Kims Il-sens no korejiešu valodas atcēla hanju. Dienvidkorejā cilvēki pārsvarā raksta hangul, un dažos gadījumos viņi dažkārt raksta hanja. Hanja gandrīz nekad netiek lietota, lai rakstītu vietējos korejiešu vārdus. Šos vārdus korejieši parasti raksta hangul. Hanja parasti izmanto tikai ķīniešu valodas aizguvumu pierakstīšanai, un parasti tikai tad, ja aizguvuma vārda nozīme nav acīmredzama, pamatojoties uz kontekstu.

Vjetnamiešu valodā tos sauc par chữNôm. Vjetnamiešu valodā tika lietoti daudzi ķīniešu valodas aizguvumi, īpaši senajā vjetnamiešu literatūrā. Lai gan vjetnamieši izmantoja daudzus ķīniešu rakstzīmes, viņi izgudroja arī desmitiem tūkstošu savu rakstzīmju, lai rakstītu vjetnamiešu vārdus. Chữ Nôm lietotie radikāļi parasti bija vārdu nozīmju un izrunas sajaukums.

Saistītās lapas

• Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes
• Tradicionālās ķīniešu rakstzīmes
• Wade-Giles, romanizācijas sistēma, ko izmanto ķīniešu valodas rakstīšanai, izmantojot romiešu alfabētu.