Latīņu alfabēts

Alfabēta burti

Oriģinālais latīņu alfabēts

Latīņu alfabēts, ko lietoja romieši:

Simbols

A

B

C

D

E

F

G

H

I

K

L

M

N

O

P

Q

R

S

T

V

X

Z

Burta latīniskais nosaukums:

ā

bē

kē

dē

ē

ef

gē

hā

ī

kā

el

em

lv

ō

pē

qū

er

es

tē

ū

ex

zēta

Latīņu nosaukums (IPA):

[aː]

[beː]

[keː]

[deː]

[eː]

[ɛf]

[geː]

[haː]

[iː]

[kaː]

[ɛl]

[ɛm]

[ɛn]

[oː]

[peː]

[kuː]

[ɛr]

[ɛs]

[teː]

[uː]

[ɛks]

['zeːta]

Jauns alfabēts

Mūsdienu alfabēta versiju izmanto daudzu valodu rakstīšanai. Indoeiropiešu valodas, īpaši Rietumeiropas valodas, galvenokārt tiek rakstītas ar latīņu alfabētu. Šīm valodām pieder ģermāņu valodas (tai skaitā angļu, vācu, zviedru un citas) un romāņu valodas (tai skaitā franču, spāņu, itāļu, portugāļu, spāņu un citas). Protams, ir indoeiropiešu valodas, kurās nelieto latīņu alfabētu, piemēram, grieķu un krievu valoda, kā arī valodas, kas nav indoeiropiešu valodas, piemēram, vjetnamiešu valoda.

Gandrīz visās valodās, kurās izmanto latīņu alfabētu, ir diakritiskie zīmes - simboli virs vai zem burtiem. Tie tiek izmantoti, piemēram, toņu un izrunas apzīmēšanai. Angļu valoda ir vienīgā no lielākajām Eiropas valodām, kurā šādu zīmju nav, vismaz ne vietējiem vārdiem. No citām valodām pārņemtos vārdos dažkārt tiek izmantoti diakritiskie zīmes, lai skaidri norādītu pareizo izrunu.

Pamata alfabēts sastāv no šādiem burtiem:

Lielie burti

A

B

C

D

E

F

G

H

I

J

K

L

M

N

O

P

Q

R

S

T

U

V

W

X

Y

Z

Mazie burti

a

b

c

d

e

f

g

h

i

j

k

l

m

n

o

p

q

r

s

t

u

v

w

x

y

z

Citas versijas

Romiešu rakstībā ir mazāk burtu nekā skaņu dažās valodās, kurās tā tiek izmantota. Dažās valodās burtu trūkumu kompensē ar diakritiskajām zīmēm, piemēram, ă, â, á, é, í, í, î, ó, ẹ, ị, ọ, ụ, ã, ả, ẻ, ỉ, ỏ, ủ, ñ, č, ď, ě, í, ň, ř, š, ș, ť, ț, ú, ů, ž un đ. Tādējādi tiek palielināts burtu skaits alfabētā. Valodas, kurās izmanto dažus no šiem burtiem, ir franču, čehu, poļu, ungāru, rumāņu, spāņu, tagalo, vjetnamiešu, esperanto un igbo.

Daudzās valodās rakstības sistēma tika mainīta uz latīņu rakstību. Dažās valstīs eiropieši lika to lietot vietējiem iedzīvotājiem. Vjetnamiešu valoda tika rakstīta ar ķīniešu rakstu zīmēm, un ir ķīniešu valodā balstīta vjetnamiešu rakstības sistēma, ko sauc par chunom. Ķīniešu rakstības problēma ir lielais rakstzīmju skaits, kas ir jāapgūst, pirms cilvēks kļūst patiesi lasītprasmīgs. Vjetnamas valdība 20. gadsimta sākumā pārgāja uz latīņu alfabētu, lai varētu paaugstināt rakstītprasmes līmeni valstī. Vjetnamieši turpināja izmantot latīņu alfabētu arī pēc neatkarības iegūšanas, jo to varēja apgūt daudz ātrāk nekā ķīniešu rakstzīmes (chu nom).

Pēc Pirmā pasaules kara, kad Osmaņu impērija sabruka, Turcijā latīņu alfabētu Turcijas valstīs sāka lietot Kemals Ataturks. Kad sabruka Padomju Savienība, dažās tās mazajās valodās sāka lietot latīņu alfabētu. Tagad to lieto Turkmenistānā, Uzbekistānā un Azerbaidžānā. Kazahstāna 2018. gadā paziņoja, ka latīņu alfabēts kļūs par kazahu valodas galveno rakstības sistēmu.

Valodas rakstības veida maiņu uz latīņu burtiem sauc par romanizāciju. Daudzi cilvēki, kuri nerunā attiecīgajā valodā, lasa romanizēto versiju, lai zinātu, kā aptuveni skanēs vārdi, pat ja tas nav parastais valodas rakstības veids. Dažās valodās, piemēram, ķīniešu un japāņu valodā, latīņu alfabēts tiek izmantots tāpēc, lai tās būtu vieglāk drukāt datorā. Ķīnas kontinentālajā daļā pinyin ir oficiālā mandarīnu ķīniešu valodas romanizācija, un to izmanto, lai datorā rakstītu ķīniešu rakstzīmes, rakstot tās fonētiski. Lai gan daudzos japāņu datoros ir kana tastatūras, lai datorā ievadītu japāņu valodu, japāņu valodu var ievadīt arī, izmantojot latīņu alfabētu. Programmatūra, ko sauc par IME (input method editor), latīņu burtus, ko japāņu valodā sauc par romaji, pārvērš japāņu kana un kandži.

Parakstiet portugāļu valodā, kas izmanto ç