Turku valoda — viss, kas jāzina: vēsture, alfabēts, gramatika
Visaptverošs ceļvedis Turku valodai: vēsture, 29 burtu alfabēts, gramatika, dialekti un izruna — viss, kas jāzina gan iesācējiem, gan valodas entuziastiem.
Turku (turku) ir valoda, kurā runā Turcijā, Kiprā, Bulgārijā, Grieķijā un citās bijušās Osmaņu impērijas valstīs, kā arī vairāki miljoni turku etnisko imigrantu Eiropā. Mūsdienās turku valodai ir vairāk nekā 75 miljoni dzimtā runātāju, un tā ir viena no plašāk lietotajām tjūru jeb turku valodu saimes valodām pasaulē.
Joma un saistība
Turku valoda ir turku valoda, kas pieder pie plašākas tjurku valodu grupas. Tā tiek uzskatīta par daļu no plašākas un daļēji debatētās altaisku valodu hipotēzes, kas reizēm iekļauj arī tādas valodas kā japāņu, mongoļu un korejiešu. Turku valoda ir visciešāk saistīta ar citām tjurku valodām, tostarp azerbaidžāņu, turkmēņu, uzbeku un kazahu valodām; šajās valodās pastāv liela savstarpējā saprotamība, īpaši starp kaimiņvalstu dialektiem.
Vēsture un rakstība
No aptuveni 900. līdz 1928. gadam turku valodā rakstīja ar arābu alfabētu. Tomēr Mustafa Kemals Ataturks to nomainīja uz latīņu alfabētu. Turcijas valdība šo soli pamatoja ar to, ka tā atvieglo rakstītprasmes apguvi un palielina rakstītprasmi. Pēc reformas rakstpratības līmenis patiešām ievērojami pieauga — no aptuveni 20 % līdz vairāk nekā 90 %. Tomēr daži apgalvo, ka šis solis bija arī tāpēc, lai attālinātu valsti no Osmaņu impērijas, kuras dokumentus vairs nevarēja izlasīt, izņemot dažus zinātniekus.
Turku rakstība ir piedzīvojusi vairākas fāzes — no seno laiku Orhona (ouhaņa) rakstības un citām lokālām formām līdz arābu skriptam un beidzot mūsdienīgajam latīņu bāzes alfabētam. Pāreja uz latīņu burtu sistēmu tika veikta mērķtiecīgi, pielāgojot burtus turku valodas fonētikai, nevis vienkārši pārrakstot vecos tekstus.
Dialekti un reģionālās atšķirības
Ziemeļkipras Turku Republikā turku valoda ir vairākuma valoda, taču tai ir atšķirīgs dialekts. To parasti sauc par Kipras turku valodu. Turku valodā ir arī daudzi citi dialekti — Anatolijas, Egejas, Rumelijas (Balkānu) un diaspora dialekti, kas var atšķirties izrunā, leksikā un gramatikā. Liela daļa dialektu ir savstarpēji saprotami, taču lokālas leksikas un izrunas atšķirības var būt ievērojamas.
Alfabēts
Latīņu alfabēts tika veidots tā, lai atspoguļotu faktiskās turku valodas skaņas, nevis vienkārši pārrakstītu veco osmaņu rakstību jaunā formā. Turku alfabētam ir 29 burti, no kuriem septiņi (Ç, Ğ, I, İ, Ö, Ş un Ü) ir pārveidoti no latīņu valodas oriģinālburtiem atbilstoši valodas fonētiskajām prasībām. Tas atspoguļo mūsdienu turku valodas izrunu ar augstu precizitātes un specifiskuma pakāpi. Tas ir pašreizējais oficiālais alfabēts un pēdējais no vairākiem atšķirīgiem alfabētiem, kas izmantoti dažādos laikmetos.
Turku alfabēta burti: A B C Ç D E F G Ğ H I İ J K L M N O Ö P R S Ş T U Ü V Y Z
Gramatika — galvenās iezīmes
- Agglutinācija: Turku valoda ir aglutinējoša — vārdu jēga tiek veidota, pievienojot virkni priedēkļu un galotņu. Katrs sufikss parasti nes konkrētu gramatisku nozīmi (piem., locījums, piedēklis īpašībai, laiks).
- Patskaņu harmonija: Tāpat kā somu, igauņu un ungāru valodā, arī turku valodā tiek izmantota patskaņu harmonija — sufiksu patskaņu izvēle atkarīga no pamata vārda patskaņu tipa (priekšējie/ aizmugurējie un apaļotie/nerotaļotie patskaņu varianti).
- Vārdu kārtība: Parasti subjekts — objekts — darbības vārds (SOV), taču vārdu kārtība ir salīdzinoši elastīga, un uzsvars vai pragmatiskās vajadzības var mainīt secību.
- Locījumi: Turku valodā ir daudzlocījumu sistēma ar galvenajām galotnēm, piemēram, nominativs (bez galotnes), akuzatīvs (-ı/ -i/ -u/ -ü), datīvs (-a/ -e), lokativs (-da/ -de), ablativs (-dan/ -den), ģenitīvs (-ın/ -in/ -un/ -ün) u.c. (konkrētie patskaņu varianti seko patskaņu harmonijai).
- Skaitlis un īpašība: Plauralis -ler/-lar; īpašuma attiecību norāda ar īpašības sufiksiem (piem., ev ‘māja’, evim ‘mana māja’).
- Nav dzimtes: Turku valodā nav gramatiskās dzimtes (nav vīriešu/sieviešu galotņu), un noteiktība bieži tiek izteikta ar akuzatīva lietojumu.
- Verbu sistēma: Verbi bagātīgi locās pēc laikiem, noskaņojuma un aspektiem — pagātne, tagadne, nākotne, nepilnības/perfektivitāte, pavēles un kondicionāli. Verbālās piedēkļu virknes veido precīzas nozīmes, un secība starp sufiksiem ir stingri noteikta.
Leksika un ietekmes
Turku leksikā ir liela ietekme no arābu un persiešu (īpaši osmaņu laikos), kā arī no franču valodas 19.–20. gadsimtā. Pēc Atatürka reformas daudzi arābu un persiešu aizņēmumi tika aizstāti ar tīrākiem turku vārdiem vai atvasinājumiem no turku saknēm. Mūsdienās populāras ir angļu aizgūtnes īpaši tehnoloģiju, ekonomikas un kultūras terminoloģijā.
Oficiālais statuss un lietojums
Turku valoda ir oficiālā valoda Turcijā un tiek plaši izmantota izglītībā, medijos un administrācijā. Tā ir arī dominējošā valoda Ziemeļkiprā un plaši lietota diaspora kopienās Eiropā. Turku valodai ir bagāta literārā tradīcija — mūsdienu literatūrā pazīstami autori (piem., Nobela prēmijas laureāts Orhan Pamuk) ir sekmējuši valodas redzamību pasaules literatūrā.
Kā sākt mācīties
Ja vēlaties apgūt turku valodu, noderīgi resursi ir kursi universitātēs, tiešsaistes mācību platformas, gramatikas rokasgrāmatas un valodas apmaiņas partneri. Sākot ar alfabētu un patskaņu harmonijas pamatiem, ātri var apgūt sufiksu darbību un veidot vienkāršas teikumu struktūras. Bieža klausīšanās (filmas, mūzika, ziņas) palīdz uzlabot saprašanu un izrunu.
Daži pamata vārdi un frāzes
- Merhaba — sveiki
- Günaydın — labrīt
- Teşekkür ederim — paldies
- Evet — jā
- Hayır — nē
- Hoşça kal — atā (kad jūs dodaties, otrs paliek)
Turku valoda ir dinamiska un bagāta, ar sarežģītu gramatiku, bet arī ar skaidru fonētikas un ortogrāfijas sistēmu, kas padara to pievilcīgu mācībām gan valodniecības interesentiem, gan ceļotājiem un profesionāļiem.
Vienkāršas frāzes
- Merhaba = Sveiks (formāli)
- Selam = Sveiki
- Nasılsın? = Kā tu jūties?
- İyiyim = man viss ir kārtībā
- Teşekkür ederim = Paldies (formāli)
- Teşekkürler = Paldies
- Sağol = Paldies
- Benim adım .... = Mans vārds ir ...
- Türkçe bilmiyorum. = Es nezinu turku valodu
- İngilizce biliyor musunuz? = Vai jūs zināt angļu valodu?
- Tekrarlar mısınız? = Vai jūs varat to atkārtot vēlreiz?
- Evet = Jā
- Hayır = Nē
- Belki = varbūt
- Biraz = Mazliet
- Acıktım = Es esmu izsalcis
- Dur! = Stop!
- Yapma! = Nedari to!
- İstemiyorum. = Es to negribu.
- Tabi=Sure
Jautājumi un atbildes
J: Kādā valodā oficiāli runā Turcijā un Ziemeļkiprā?
A: Turcijas un Ziemeļkipras oficiāli lietotā valoda ir turku (Türkçe) jeb Anatolijas turku valoda.
Q: Kā turku valoda ir saistīta ar citām valodām?
A: Turku valoda ir tjurku valoda, un tā ir visciešāk saistīta ar citām tjurku valodām, tostarp azerbaidžāņu, turkmēņu, uzbeku, kirgīzu un kazahu valodām. Pastāv arī teorētiski pieņēmumi, ka tā varētu būt viena no daudzajām altajiešu valodām, tostarp japāņu, mongoļu un korejiešu valodām.
J: Kādu alfabētu lietoja turku valodas rakstīšanai pirms 1928. gada?
A: Pirms 1928. gada turku valodu rakstīja ar arābu alfabētu.
J: Kas nomainīja rakstības sistēmu no arābu uz latīņu?
A: Mustafa Kemals Ataturks nomainīja rakstības sistēmu no arābu uz latīņu.
Jautājums: Kāpēc Ataturks nomainīja rakstības sistēmu no arābu uz latīņu alfabētu?
A: Valdība pamatoja rakstības sistēmas maiņu ar to, ka turku valoda ir daudz vieglāk apgūstama, lai palielinātu rakstpratības līmeni. Tika arī teikts, ka šis solis tika veikts, lai attālinātu valsti no Osmaņu impērijas saknēm, kuras dokumentus vairs nevarēja izlasīt, izņemot dažus zinātniekus.
Jautājums: Cik burtu ir pašreizējā oficiālajā turku valodas alfabētā?
A: Pašreizējā oficiālajā turku valodas alfabētā ir 29 burti, no kuriem septiņi ir pārveidoti no latīņu valodas oriģinālburtiem, ņemot vērā valodas fonētiskās prasības.
J: Cik precīzi jaunais alfabēts atspoguļo mūsdienu turku valodas izrunu?
A: Šis jaunais alfabēts ļoti precīzi un precīzi atspoguļo mūsdienu turku sarunvalodas izrunu.
Meklēt