Turku (turku) ir valoda, kurā runā Turcijā, Kiprā, Bulgārijā, Grieķijā un citās bijušās Osmaņu impērijas valstīs, kā arī vairāki miljoni turku etnisko imigrantu Eiropā. Mūsdienās turku valodai ir vairāk nekā 75 miljoni dzimtā runātāju, un tā ir viena no plašāk lietotajām tjūru jeb turku valodu saimes valodām pasaulē.

Joma un saistība

Turku valoda ir turku valoda, kas pieder pie plašākas tjurku valodu grupas. Tā tiek uzskatīta par daļu no plašākas un daļēji debatētās altaisku valodu hipotēzes, kas reizēm iekļauj arī tādas valodas kā japāņu, mongoļu un korejiešu. Turku valoda ir visciešāk saistīta ar citām tjurku valodām, tostarp azerbaidžāņu, turkmēņu, uzbeku un kazahu valodām; šajās valodās pastāv liela savstarpējā saprotamība, īpaši starp kaimiņvalstu dialektiem.

Vēsture un rakstība

No aptuveni 900. līdz 1928. gadam turku valodā rakstīja ar arābu alfabētu. Tomēr Mustafa Kemals Ataturks to nomainīja uz latīņu alfabētu. Turcijas valdība šo soli pamatoja ar to, ka tā atvieglo rakstītprasmes apguvi un palielina rakstītprasmi. Pēc reformas rakstpratības līmenis patiešām ievērojami pieauga — no aptuveni 20 % līdz vairāk nekā 90 %. Tomēr daži apgalvo, ka šis solis bija arī tāpēc, lai attālinātu valsti no Osmaņu impērijas, kuras dokumentus vairs nevarēja izlasīt, izņemot dažus zinātniekus.

Turku rakstība ir piedzīvojusi vairākas fāzes — no seno laiku Orhona (ouhaņa) rakstības un citām lokālām formām līdz arābu skriptam un beidzot mūsdienīgajam latīņu bāzes alfabētam. Pāreja uz latīņu burtu sistēmu tika veikta mērķtiecīgi, pielāgojot burtus turku valodas fonētikai, nevis vienkārši pārrakstot vecos tekstus.

Dialekti un reģionālās atšķirības

Ziemeļkipras Turku Republikā turku valoda ir vairākuma valoda, taču tai ir atšķirīgs dialekts. To parasti sauc par Kipras turku valodu. Turku valodā ir arī daudzi citi dialekti — Anatolijas, Egejas, Rumelijas (Balkānu) un diaspora dialekti, kas var atšķirties izrunā, leksikā un gramatikā. Liela daļa dialektu ir savstarpēji saprotami, taču lokālas leksikas un izrunas atšķirības var būt ievērojamas.

Alfabēts

Latīņu alfabēts tika veidots tā, lai atspoguļotu faktiskās turku valodas skaņas, nevis vienkārši pārrakstītu veco osmaņu rakstību jaunā formā. Turku alfabētam ir 29 burti, no kuriem septiņi (Ç, Ğ, I, İ, Ö, Ş un Ü) ir pārveidoti no latīņu valodas oriģinālburtiem atbilstoši valodas fonētiskajām prasībām. Tas atspoguļo mūsdienu turku valodas izrunu ar augstu precizitātes un specifiskuma pakāpi. Tas ir pašreizējais oficiālais alfabēts un pēdējais no vairākiem atšķirīgiem alfabētiem, kas izmantoti dažādos laikmetos.

Turku alfabēta burti: A B C Ç D E F G Ğ H I İ J K L M N O Ö P R S Ş T U Ü V Y Z

Gramatika — galvenās iezīmes

  • Agglutinācija: Turku valoda ir aglutinējoša — vārdu jēga tiek veidota, pievienojot virkni priedēkļu un galotņu. Katrs sufikss parasti nes konkrētu gramatisku nozīmi (piem., locījums, piedēklis īpašībai, laiks).
  • Patskaņu harmonija: Tāpat kā somu, igauņu un ungāru valodā, arī turku valodā tiek izmantota patskaņu harmonija — sufiksu patskaņu izvēle atkarīga no pamata vārda patskaņu tipa (priekšējie/ aizmugurējie un apaļotie/nerotaļotie patskaņu varianti).
  • Vārdu kārtība: Parasti subjekts — objekts — darbības vārds (SOV), taču vārdu kārtība ir salīdzinoši elastīga, un uzsvars vai pragmatiskās vajadzības var mainīt secību.
  • Locījumi: Turku valodā ir daudzlocījumu sistēma ar galvenajām galotnēm, piemēram, nominativs (bez galotnes), akuzatīvs (-ı/ -i/ -u/ -ü), datīvs (-a/ -e), lokativs (-da/ -de), ablativs (-dan/ -den), ģenitīvs (-ın/ -in/ -un/ -ün) u.c. (konkrētie patskaņu varianti seko patskaņu harmonijai).
  • Skaitlis un īpašība: Plauralis -ler/-lar; īpašuma attiecību norāda ar īpašības sufiksiem (piem., ev ‘māja’, evim ‘mana māja’).
  • Nav dzimtes: Turku valodā nav gramatiskās dzimtes (nav vīriešu/sieviešu galotņu), un noteiktība bieži tiek izteikta ar akuzatīva lietojumu.
  • Verbu sistēma: Verbi bagātīgi locās pēc laikiem, noskaņojuma un aspektiem — pagātne, tagadne, nākotne, nepilnības/perfektivitāte, pavēles un kondicionāli. Verbālās piedēkļu virknes veido precīzas nozīmes, un secība starp sufiksiem ir stingri noteikta.

Leksika un ietekmes

Turku leksikā ir liela ietekme no arābu un persiešu (īpaši osmaņu laikos), kā arī no franču valodas 19.–20. gadsimtā. Pēc Atatürka reformas daudzi arābu un persiešu aizņēmumi tika aizstāti ar tīrākiem turku vārdiem vai atvasinājumiem no turku saknēm. Mūsdienās populāras ir angļu aizgūtnes īpaši tehnoloģiju, ekonomikas un kultūras terminoloģijā.

Oficiālais statuss un lietojums

Turku valoda ir oficiālā valoda Turcijā un tiek plaši izmantota izglītībā, medijos un administrācijā. Tā ir arī dominējošā valoda Ziemeļkiprā un plaši lietota diaspora kopienās Eiropā. Turku valodai ir bagāta literārā tradīcija — mūsdienu literatūrā pazīstami autori (piem., Nobela prēmijas laureāts Orhan Pamuk) ir sekmējuši valodas redzamību pasaules literatūrā.

Kā sākt mācīties

Ja vēlaties apgūt turku valodu, noderīgi resursi ir kursi universitātēs, tiešsaistes mācību platformas, gramatikas rokasgrāmatas un valodas apmaiņas partneri. Sākot ar alfabētu un patskaņu harmonijas pamatiem, ātri var apgūt sufiksu darbību un veidot vienkāršas teikumu struktūras. Bieža klausīšanās (filmas, mūzika, ziņas) palīdz uzlabot saprašanu un izrunu.

Daži pamata vārdi un frāzes

  • Merhaba — sveiki
  • Günaydın — labrīt
  • Teşekkür ederim — paldies
  • Evet — jā
  • Hayır — nē
  • Hoşça kal — atā (kad jūs dodaties, otrs paliek)

Turku valoda ir dinamiska un bagāta, ar sarežģītu gramatiku, bet arī ar skaidru fonētikas un ortogrāfijas sistēmu, kas padara to pievilcīgu mācībām gan valodniecības interesentiem, gan ceļotājiem un profesionāļiem.