Valoda

Valoda ir normāls cilvēku saziņas veids. Tikai cilvēki lieto valodu, lai gan citi dzīvnieki sazinās ar citiem līdzekļiem.

Cilvēku valodai ir sintakse - noteikumu kopums vārdu savienošanai, lai veidotu apgalvojumus un jautājumus. Valodu var arī mainīt, piemēram, pievienojot jaunus vārdus, lai aprakstītu jaunas lietas. Citi dzīvnieki var pārmantot zvanu kopumu, kam ir iepriekš noteiktas funkcijas.

Valoda var tikt veidota, runājot, rakstot vai kustinot rokas, lai veidotu zīmes. No tā izriet, ka valoda nav tikai saziņas veids. Pat daži cilvēku saziņas veidi nav valoda: sk. neverbālā saziņa. Cilvēki valodu izmanto arī domāšanai.

Lietojot vārdu "valoda", cilvēki var arī domāt:

  1. kopienas vai valsts valoda.
  2. runas spēja
  3. formālā valoda matemātikā, loģikā un skaitļošanā.
  4. zīmju valoda nedzirdīgiem cilvēkiem (cilvēkiem, kas nedzird).
  5. mācību priekšmeta veids.

UNESCO apgalvo, ka 2500 valodām draud izmiršana.

Valodas universālismi

Visām valodām ir dažas kopīgas iezīmes, kas tās atšķir no visiem citiem saziņas veidiem.

  1. Valodai ir kopīgi noteikumi, kas ir kopīgi visai kopienai.
  2. Visu cilvēku valodu pamatā ir skaņa un dzirde, bet zīmju valodas gadījumā - redze. Visām pamata skaņu vienībām jeb fonēmām ir kopīga iezīme: tās var izrunāt ar cilvēka balsi un sadzirdēt ar cilvēka ausi.
  3. Skaņas izskan secīgi, nevis visas uzreiz. Tas tiek atdarināts rakstīšanā, kad zīmes uz papīra vai ekrāna tiek rakstītas tādā pašā secībā.
  4. Skaņu plūsmā starp tām ir nelielas atstarpes, un tās nāk lielākos iepakojumos. Lielākos iepakojumus mēs saucam par teikumiem, jautājumiem, atbildēm vai komentāriem.
  5. Lielākajā daļā valodu, tostarp angļu valodā, sintakse vai vārdu secība var mainīt nozīmi: "kaķis sēdēja uz cilvēka" atšķiras no "cilvēks sēdēja uz kaķa".
  6. Vārdi (kas var sastāvēt no vairāk nekā vienas fonēmas) iedalās divās klasēs: saturiskie un beznosacījumu vārdi. Satura vārdiem ir nozīme: lietvārdi, darbības vārdi, īpašības vārdi utt.. Beznosacījuma vārdi ir paredzēti, lai valoda darbotos: un, nav, iekšā, ārā, kas utt. Gramatikas pamatā ir pētīt, kā vārdi sader kopā, lai kaut ko nozīmētu.
  7. Visās valodās ir:
    1. teikumus ar divu veidu izteicieniem: lietvārdiem un darbības vārdiem: Jill ir šeit.
    2. īpašības vārdi lietvārdu modifikācijai: labs ēdiens.
    3. sasaistes veidi: izskrējiens vai peldēšana.
    4. fiktīvie elementi: Jill patīk peldēt, man arī.
    5. ierīces, lai pasūtītu vai uzdotu jautājumus: Celieties! Vai esat slims?
  8. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma. Pirms audioierakstu izgudrošanas rakstība bija vienīgais veids, kā saglabāt mutiski runāto informāciju.
  9. Visas valodas nepārtraukti attīstās. Parādās jauni vārdi, jaunas izteiksmes formas, jauni akcenti.

Starp valodām ir daudz vairāk kopīgu lietu.

Mantojums

Spēja mācīties un lietot valodu ir iedzimta. Parasti visi cilvēki piedzimst ar šo spēju. Tas, kuru valodu bērns apgūst, ir atkarīgs no tā, kādā valodā runā bērna kopienā. Spēja ir iedzimta, bet konkrētā valoda tiek apgūta.

Bērniem ir īpašs periods no aptuveni 18 mēnešiem līdz četriem gadiem, kas ir ļoti svarīgs valodas apguvei. Ja šis periods tiek nopietni traucēts, tad viņu valodas prasmes tiek bojātas. Vecāka gadagājuma cilvēki mācās atšķirīgi, tāpēc viņi reti kad apgūst otru valodu tikpat labi kā dzimto valodu.

Valodas veidi

Matemātikā un datorzinātnēs izmanto radītas valodas, ko sauc par formālajām valodām (piemēram, datorprogrammēšanas valodas), taču tās var būt vai nebūt "īstas" valodas. Daudzi matemātiku uzskata par valodu. Daži uzskata, ka mūzikas notācija ir mūzikas valodas rakstības veids.

Ķīniešu valoda ir valoda, kuras dzimtā valoda ir visvairāk runātāju pasaulē, taču ķīniešu valoda patiesībā nav valoda. Tā ir cieša dialektu saime, no kuriem daži ir tikpat atšķirīgi kā romāņu valodas viena no otras.

Angļu valodu bieži dēvē par "starptautisko valodu" jeb lingua franca. Tā ir galvenā otrā valoda pasaulē un starptautiskā zinātnes, ceļošanas, tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, diplomātijas un izklaides valoda. Līdzīgs statuss līdz 20. gadsimtam bija franču valodai, un citos laikos tas bija arī citām valodām.

·         Angļu valoda kā dzimtā valoda: 380 miljoni. p108

·         Angļu valoda kā otrā oficiālā valoda: līdz 300 miljoniem.

·         Angļu valoda, kas tiek mācīta kā otrā valoda, bet bez oficiāla statusa: jebkurš var uzminēt, līdz 1000 miljoniem/1 miljardam.

·         Ķīniešu (mandarīnu) valoda: 390 miljoni dzimtā valoda. p96

Dažas valodas ir izveidotas tā, lai tās varētu apgūt daudzi cilvēki visā pasaulē, un tās nav saistītas ar kādu konkrētu valsti vai vietu. Tās sauc par konstruētajām valodām. Viena no populārākajām šādām valodām ir esperanto, ko dažkārt dēvē par "La Internacia Lingvo" jeb "Starptautisko valodu". Vēl viena no šādām valodām tiek saukta par Volapük, kas bija populāra pirms aptuveni simts gadiem, bet tagad ir daudz mazāk populāra. Lielākoties to ir aizstājušas tādas valodas kā esperanto, interlingua un ido.

Daļa no iemesliem, kāpēc Volapük kļuva nepopulārs, ir saistīti ar to, ka dažas skaņas ir grūti izrunājamas cilvēkiem, kuri runā spāņu vai angļu valodā, kas ir divas no pasaulē visplašāk lietotajām valodām.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc valodu studijas?


A: Valodas pētniecība tiek saukta par lingvistiku.

J: Kā cilvēki sazinās ar valodas palīdzību?


A: Cilvēki sazinās ar valodu, izmantojot sintaksi - vārdu savienošanas noteikumu kopumu, lai veidotu apgalvojumus un jautājumus.

J: Kādus citus saziņas veidus bez valodas izmanto dzīvnieki?


A: Citi dzīvnieki var sazināties, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, pārmantojot zvanu kopumu, kam ir iepriekš noteiktas funkcijas.

J: Kā var mainīt cilvēka valodu?


A: Cilvēku valodu var mainīt, pievienojot jaunus vārdus, piemēram, lai aprakstītu jaunas lietas.

Vai visi cilvēku saziņas veidi tiek uzskatīti par valodu?


A: Nē, ne visas cilvēku saziņas formas tiek uzskatītas par valodu; dažas formas tiek uzskatītas par neverbālu saziņu.

Vai UNESCO ziņo, ka kādai valodai draud izmiršana?


A: Jā, UNESCO ziņo, ka 2500 valodām draud izmiršana.

Vai zīmju valodu lieto tikai nedzirdīgi cilvēki, kuri nedzird?


A: Jā, zīmju valodu galvenokārt lieto nedzirdīgi cilvēki, kuri nedzird.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3