Propozīcija
Propozīcija ir termins filozofijā un loģikā. Tas ir apgalvojums, kuram ir patiesības vērtība, proti, var pierādīt, ka tas ir patiess vai nepatiess. Lai propozīcija būtu derīga, ir jābūt iespējai pierādīt, ka tā ir patiesa vai nepatiesa. Daudzi loģikas skolotāji un studenti lieto terminu apgalvojums un propozīcija, lai apzīmētu vienu un to pašu.
To pašu apgalvojumu ir iespējams izteikt dažādi. Propozīcijai ir svarīga tikai faktiskā nozīme, nevis veids, kādā tā ir izteikta. Propozīcijas var izskatīties dažādi, bet nozīmēt vienu un to pašu. Ja divi dažādi propozīcijas izteikumi nozīmē vienu un to pašu, tos sauc par sinonīmiem, kas nozīmē, ka katram izteikumam ir viena un tā pati nozīme.
Piemēram, "Sniegs ir balts" (angļu valodā) un "Schnee ist weiß" (vācu valodā) ir dažādi teikumi, jo tie ir rakstīti dažādās valodās. Tomēr tie nozīmē vienu un to pašu: sniegs ir balts. Neatkarīgi no tā, kādā valodā šis teikums ir uzrakstīts, tas nozīmē vienu un to pašu. Rezultātā šie apgalvojumi ir sinonīmi.
Aristoteļa loģikā propozīcija ir īpašs teikuma veids, kas apstiprina vai noliedz kādu darbību vai predikātu, kas noticis ar subjekta palīdzību. Aristoteļa propozīcijas ir tādas formas kā "Visi cilvēki ir mirstīgi" un "Sokrats ir cilvēks". Katrā teikumā subjektam (cilvēki, Sokrats) ir noteikts statuss (ir mirstīgi, ir cilvēks), ko var pierādīt kā patiesu vai nepatiesu.
Saskaņā ar loģisko pozitīvismu propozīcija, par kuras patiesības vērtību nav iespējams izlemt, ir bezjēdzīga. Piemēram, saskaņā ar loģisko pozitīvismu nevar pierādīt apgalvojumus par dievību esamību. Tā kā šiem apgalvojumiem nav patiesības vērtības, loģiskais pozitīvisms uzskatītu, ka propozīcijām par dievībām (piemēram, "Dievs eksistē" vai "Dievs neeksistē") nav loģiskas nozīmes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir priekšlikums?
A: Propozīcija ir apgalvojums, kuram ir patiesības vērtība, t.i., var pierādīt, ka tas ir patiess vai nepatiess. Lai apgalvojums būtu derīgs, ir jābūt iespējai pierādīt, ka tas ir patiess vai nepatiess.
J: Kā tiek attēloti propozīcijas?
A: Propozīcijas bieži vien apzīmē ar lielajiem burtiem, piemēram, P, Q un R.
J: Vai divi dažādi propozīcijas apgalvojumi var nozīmēt vienu un to pašu?
A: Jā, ja divi dažādi apgalvojumi nozīmē vienu un to pašu, tos sauc par sinonīmiem. Piemēram, "Sniegs ir balts" (angļu valodā) un "Schnee ist weiß" (vācu valodā) nozīmē vienu un to pašu, lai gan tie ir rakstīti dažādās valodās.
J: Kādu teikuma veidu Aristoteļa loģikā izmanto kā propozīciju?
A: Aristoteļa loģikā propozīcija ir īpašs teikuma veids, kas apstiprina vai noliedz kādu darbību vai predikātu, kas noticis ar subjekta palīdzību. Piemēram, "Visi cilvēki ir mirstīgi" un "Sokrats ir cilvēks".
J: Ko loģiskais pozitīvisms saka par propozīcijām, par kuru patiesuma vērtību nevar spriest?
A: Loģiskais pozitīvisms apgalvo, ka propozīcijas, kuru patiesības vērtību nevar noteikt, ir bezjēdzīgas. Piemēram, apgalvojumus par dievību esamību saskaņā ar loģisko pozitīvismu nevar pierādīt, tāpēc šiem apgalvojumiem saskaņā ar šo teoriju nebūtu loģiskas nozīmes.
