Predikāts gramatikā — definīcija, veidi un teikuma funkcija
Uzzini, kas ir predikāts gramatikā: skaidra definīcija, galvenie veidi un loma teikumā ar piemēriem un analīzi — ideāli studentiem un valodas entuziastiem.
Tradicionālajā gramatikā predikāts ir teikuma otra daļa, pirmā — subjekts. Predikāts paziņo par subjektu — ko tas dara, kādā stāvoklī tas ir vai par viņu ko nosaka (piem., lomu, profesiju, īpašību). Parasti predikātā ir darbības vārds (vienkāršā vai saliktā forma) un tam piesaistītie locekļi: papildinātāji (tiešie un netiešie objekti, prievārda grupas), predikatīvie vārdi un apstākļa vārdi. Predikāts var arī saskaņoties ar subjektu gramatiskajā personā un skaitlī, jo darbības vārdi ir konjugējami.
Viņa dejo. - vienkāršs darbības vārda predikāts (intransitīvs)
Bens lasa grāmatu. - darbības vārds + tiešais papildinātājs (tiešais objekts)
Bena māte Felicity man uzdāvināja dāvanu. - darbības vārds + netiešais papildinātājs (man) + tiešais papildinātājs (dāvanu); ditransitīvs predikāts
Viņa klausījās radio. - darbības vārds + objekts (radio) — šeit darbības vārds ir pārejošs un prasa objektu
Viņi viņu ievēlēja par prezidentu. - darbības vārds + objekts (viņu) + prievārda grupas papildinātājs, kurā atspoguļojas piešķirtā loma (par prezidentu) — predikatīvais lietvārds / lomas izteiksme
Viņa satikās ar viņu parkā. - darbības vārds + prievārda papildinātājs (ar viņu) + apstākļa vārds vietas (parkā)
Viņa ir parkā. - kopulārais/stāvokļa predikāts: kopulārā forma (būt) + apstākļa vārds vietas; izsaka atrašanās vietu / stāvokli
Predikāts sniedz sintaktisku un satura informāciju par subjektu: nosaka darbības virzienu, notikuma dalībniekus (agentu, pacientu, saņēmēju u. c.), vietu, laiku un citus apstākļus. No darbības vārda valences (prasības pēc papildinātājiem) atkarīgs, cik daudz obligātu vietu predikātam ir — piemēram, intransitīvs darbības vārds neprasa objektu, pārejošs — prasa, bet ditransitīvs var prasīt divus papildinātājus.
Parasti sintaktiskās koku shēmās subjekts (NP) tiek attēlots zaļā krāsā, bet predikāts (VP) — zilā krāsā. Šādas struktūras uzsver predikāta un subjekta kā atsevišķu frāžu attiecības: predikāts (VP) ir darbības vārda frāze, kuras galvenais elements ir darbības vārds un kurai piesaistīti objekti, predikatīvie un apstākļa vārdi.
Predikāta veidi un īpašības
- Vienkāršs darbības vārda predikāts — sastāv tikai no vienas darbības vārda formas (piem., "Viņa dejo").
- Saliktais darbības vārda predikāts — ietver palīgdarbības vārdu un galveno darbības vārdu vai perfektu konstrukciju (piem., "ir izlasījusi", "bija lasījis").
- Nominalais vai kopulārais predikāts — veidojas ar kopulu (parasti "būt") un predikatīvo vārdu (lietvārdu, īpašības vārdu vai priedēkli): "Viņa ir skolotāja", "Viņš kļuva slavenāks".
- Prievārda/prediķtīvais predikāts — predikātā iekļauti prievārda teikumi vai prievārda grupas, kas izsaka attiecību vai pozīciju (piem., "izvēlēt par prezidentu").
- Komplekss predikāts ar daudziem papildinātājiem — darbības vārds ar vairākiem obligātiem un neobligātiem papildinātājiem (piem., "uzdāvināja man dāvanu").
Alternatīvas teorijas: atkarību gramatika
Pastāv cita pieeja — atkarību (dependency) gramatika, kas par teikuma struktūras sakni uzskata pabeigto (konjugēto) darbības vārdu kā galveno vārdu, un pārējos teikuma locekļus traktē kā atkarīgos elementus (dependentes). Šī pieeja noraida striktu bināro NP–VP dalījumu un uzsver verbu kā centrālo vienību, no kura atkarīgi subjekts, objekti un apstākļu izteiksmes.
Kopsavilkumā: predikāts ir centrāla teikuma daļa, kas apkopo informāciju par darbību, stāvokli vai atribūtu, ko attiecina uz subjektu; to veido visbiežāk darbības vārds un tam pievienotie papildinātāji, predikatīvie vārdi un apstākļa vārdi. Atkarībā no gramatikas teorijas predikāta loma un dalījums var tikt aprakstīts nedaudz atšķirīgi, taču praktiski pilnīgi visi piekrīt, ka darbības vārds un tā valence ir izšķiroši, lai saprastu teikuma semantiku un sintaksi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas tradicionālajā gramatikā ir predikāts?
A: Tradicionālajā gramatikā predikāts ir teikuma otrā daļa, pirmā ir subjekts.
J: Ko predikāts dara?
A: Predikāts papildina priekšstatu par subjektu, piemēram, ko tas dara vai kāds tas ir.
J: Vai predikāts var sastāvēt tikai no darbības vārda?
A: Jā, predikāts var sastāvēt tikai no darbības vārda, piemēram, teikumā "Viņa dejo".
J: Kas ir darbības vārds + tiešā objekta predikāts?
A: Darbības vārds + tiešā objekta predikāts ir tad, ja darbības vārdam seko tiešais papildinātājs, piemēram, teikumā "Ben lasa grāmatu.".
J: Kas ir darbības vārds + prievārda objekta predikāts?
A: Darbības vārds + prievārda objekta predikāts ir tad, ja darbības vārdam seko prievārda papildinātājs, piemēram, teikumā "Viņa klausījās radio.".
J: Ko predikāts sniedz par subjektu?
A: Predikāts sniedz informāciju par subjektu.
J: Kāda ir atšķirība starp tradicionālo gramatiku un atkarību struktūras gramatiku?
A: Tradicionālajā gramatikā predikāts tiek uzskatīts par teikuma otro daļu, savukārt atkarību struktūras gramatikā pabeigtais darbības vārds tiek uzskatīts par visas teikuma struktūras sakni un tiek noraidīts binārais NP-VP dalījums.
Meklēt