Franču valoda: definīcija, izcelsme, izplatība un gramatika
Franču valoda: definīcija, izcelsme, izplatība un gramatika — uzzini vēsturi, globalo izplatību, valodas īpatnības un gramatikas pamatus ar skaidriem piemēriem.
Franču valoda (franču: français, izrunā "Fronce-eh") ir romāņu valoda, kas vispirms tika lietota Francijā. To runā arī Beļģijā (Valonijā), Luksemburgā, Kvebekā (Kanādā), Šveicē (Romandijā) un daudzās Āfrikas valstīs (Frankofonā Āfrika). Aptuveni 220 miljoniem cilvēku franču valoda ir dzimtā vai otrā valoda. Tā ir arī viena no citu valodu saknēm, piemēram, haitiešu kreolu valoda. Tāpat kā citās romāņu valodās, arī franču valodas lietvārdiem ir dzimtes, kas iedalās vīriešu (masculin) un sieviešu (féminin) dzimtē.
Izcelsme un vēsture
Franču valoda attīstījās no vulgārā latīņu valodas, ko runāja Romiešu impērijas provinces Galo-Romas teritorijā. No šī pamatā izveidojās Gallo-romāņu dialekti, kuri laika gaitā pārvērtās par seno franču valodu (ancien français). Uz franču valodas attīstību būtiski ietekmēja arī ģermāņu valodu (piem., franku) ietekme, kas atstāja leksikas un fonētiskas pēdas. No viduslaikiem līdz mūsdienām valoda pārgāja cauri posmiem, ko parasti dēvē par ancien, moyen un modern français, un renesanses laikā notika literārā standarta veidošanās.
Académie française, dibināta 1635. gadā, ilgu laiku bija galvenā institūcija, kas centās normēt gramatiku un ortogrāfiju. Koloniālā paplašināšanās 17.–20. gadsimtā izplatīja franču valodu daudzos kontinentos, it īpaši Āfrikā, Karību jūrā un Klusā okeāna salās.
Izplatība un starptautiska nozīme
Franču valoda ir plaši izplatīta un tai ir oficiāls vai institucionāls statuss daudzās valstīs un teritorijās. Tā ir arī viena no oficiālajām valodām daudzās starptautiskajās organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā un citur. Francophone kopiena (Organisation internationale de la Francophonie) apvieno valstis un teritorijas, kur franču valoda ir svarīga kultūras vai administratīvā valoda.
Franču valodu kā mācāmo valodu izvēlas daudzi studenti visā pasaulē, jo tā ir nozīmīga literatūrā, diplomātijā, zinātnē, mākslā, kulinārijā un tūrismā.
Gramatika un fonētika — galvenās iezīmes
- Dzimte un skaitlis: lietvārdiem ir divas dzimtes — masculin un féminin. Adjektīvi parasti saskan ar lietvārda dzimti un skaitli.
- Artikuli: pastāv noteiktie un nenoteiktie artikuli (piem., le/la/les — noteiktie; un/une/des — nenoteiktie). Ir arī daļskaita artikuli (du/de la/de l').
- Verbi: darbības vārdi tiek konjugēti pēc personas, skaitļa, laika un noskaņas. Parasti izšķir trīs galvenās konjugācijas grupas (-er, -ir, -re) un virkni laiku — présent, imparfait, passé composé, plus-que-parfait, futur simple, conditionnel, subjonctif u.c.
- Negācija: pamata neģācijas konstrukcija ir ne ... pas (piem., je ne sais pas — "es nezinu"), lai gan runas valodā bieži vien tiek izlaists ne.
- Vietniekvārdi: franciski ir izteikta pronominālā sistēma — subjektīvie, objektīvie, tiešie un netiešie vietniekvārdi; tos var likt pirms darbības vārda (piem., je le vois).
- Fonētika: franču valodai raksturīgas nazālās patskaņu skaņas (piem., an, on, in), mīkstinātas vai klusējošas gala līdzskaņas, liaison (saite starp vārdiem) un elizija (piem., l' pirms patskaņa). Raksturīga arī uvulārā r skaņa (/ʁ/) mūsdienu standarta franciski.
- Ortogrāfija: franču rakstībā ir daudz klusējošu burtu un diakritisku zīmju: akūtais (é), gravis (è), cirkonflēksa (ê), sedilla (ç) un trema (ë). Ir bijušas vairākas ortogrāfijas reformas, taču tradicionālās rakstības formas saglabā lielāko daļu savas struktūras.
Valodas dialekti un leksika
Franču valodā ir daudz reģionālu varietāšu un dialektu. Standarta franču valoda galvenokārt balstās uz Parīzes reģiona izrunu un rakstību, tomēr ir arī citas literārās tradīcijas (piem., kanādiešu franču valoda — kvebekiešu franču; romandiešu franciski Šveicē; beļģu franciski). Leksiku ietekmē vēsturiskie kontaktpunkti ar citiem valodu grupām (germāņu, okcitāņu, itāļu, arābu un vietējām kreolu valodām).
Kāpēc mācīties franču valodu
Franču valoda ir noderīga gan profesionālai karjerai (diplomātija, starptautiskā sadarbība, tulkošana, modes un kulinārijas industrija), gan kultūras baudai (literatūra, teātris, kino). Tā arī nodrošina piekļuvi plašai akadēmiskai literatūrai un daudzām studiju iespējām Francijā un citur.
Ja vēlaties sākt mācīties franču valodu, ieteicams iepazīties ar pamata frāzēm, izrunu (īpaši nazālajiem patskaņiem un r skaņu), pamatveidojumiem darbības vārdu konjugācijā un lietvārdu dzimtes lietojumu. Praktizēšana ar sarunbiedriem, klausīšanās autentiskos materiālos un lasīšana palīdz ātrāk apgūt valodu.
Vēsture
Senos laikos ķelti dzīvoja tagadējās Francijas teritorijā. Tolaik šo zemi sauca par Galliju (latīņu: Gallia). Romieši iekaroja Gallia un padarīja to par provinci. Tā kā romieši runāja latīņu valodā, vietējie iedzīvotāji iemācījās latīņu valodu un sāka tajā runāt. Savu valodu - galu valodu - viņi runāja retāk, lai gan bretoniski vēl šodien runā tajā Francijas daļā, ko sauc par Bretaņu, un šī valoda ir cēlusies no senās ķeltu valodas.
Franču valodas izruna vairāk nekā citās romāņu valodās krasi atšķīrās no latīņu valodas. Pēc Romas impērijas sabrukuma un ģermāņu tautu ienākšanas laukos, vulgāra latīņu valoda strauji mainījās. Viduslaiku Francijā tā pārveidojās divos dialektos jeb valodās: langue d'oc un langue d'oïl. Tās abas nozīmēja "jā valodas", jo dienvidos oc nozīmēja "jā", bet ziemeļos oïl - "jā". Mūsdienās vārds "jā" franču valodā ir oui, kas izrunā kā "mēs".
1635. gadā Francija izveidoja Franču akadēmiju, lai standartizētu franču valodu. Līdz pat šai dienai akadēmija nosaka franču valodas standarta noteikumus.
Langue d'oc tagad sauc par okcitāņu valodu, un to joprojām lieto daudzi Dienvidfrancijas iedzīvotāji.
Frankofonā Āfrika
Vēstules
Franču valodā, tāpat kā angļu valodā, tiek izmantots latīņu alfabēts. Ir dažas atšķirības, jo patskaņiem var pievienot trīs veidu diakritiskos zīmes. Tie ir akūts izskaidrojums é, nopietns izskaidrojums è un cirkumfleksais izskaidrojums î. Pie c var pievienot arī cedillu, lai veidotu ç.
Patskaņi
- a izrunā tāpat kā "tēvs".
- ai un ei izrunā tāpat kā "ay" vārdā "say".
- an un en izrunā tāpat kā "on" vārdā "nepareizi", taču ne tad, ja aiz tā ir divi n burti vai e.
- au un eau izrunā tāpat kā "o" vārdā "note".
- Galotnēs er un ez e tiek izrunāts tāpat kā "ay" vārdā "say".
- eu izrunā kā "e" vārdā "verse".
- Pretējā gadījumā e ir līdzīgs kā a vārdā "par". Tomēr, ja tas atrodas vārda beigās, tas ir bezskanīgs, ja vien tas nav īss vārds.
- é izrunā tāpat kā "ay" vārdā "say".
- è un ê izrunā tāpat kā "e" vārdā "bed".
- Izņemot e, šie trīs diakritiskie zīmes neietekmē citu patskaņu izrunu.
- i un y izrunā kā "ee" vārdā "koks".
- in izrunā kā "an" vārdā "banka", taču ne tad, ja aiz tā ir divi n burti vai e.
- o izrunā tāpat kā "piezīme".
- oi izrunā kā "w", kam seko "a" vārdā "tēvs".
- oin izrunā tāpat kā "wan" vārdā "twang".
- "on" izrunā tāpat kā "on" vārdā "long", taču ne tad, ja aiz tā ir divi n burti vai e.
- ou izrunā kā "oo" vārdā "food".
- œ tiek izrunāts tāpat kā "e" "verse", taču ar vairāk noapaļotām lūpām.
- u nav skaņa, kas pastāv angļu valodā. To izrunā tāpat kā "ee" vārdā "barība", bet ar noapaļotām lūpām, kā jūs izrunātu vārdu "ēdiens".
- vārdu "un" izrunā tāpat kā "un" vārdā "hung", taču ne tad, ja aiz tā ir divi n burti vai e.
Līdzskaņi
- Līdzīgi kā angļu valodā, c tiek izrunāts kā "k" pirms lielākās daļas burtu, bet kā mīksts "s" pirms e, i vai y.
- ç izrunā kā mīksto "s".
- ch, sh un sch izrunā tāpat kā "sh" vārdā "shop".
- g pirms lielākās daļas burtu izrunā kā cieto "g". Pirms "e", "i" vai "y" to izrunā kā "s" vārdā "treasure".
- gn izrunā kā "ny" vārdā "kanjons".
- h vienmēr klusē.
- j izrunā kā "s" vārdā "dārgums".
- "l" parasti (bet ne vienmēr) izrunā kā "y" "jā", ja tas ir aiz burta i; citādi to izrunā kā "l".
- m un n mainās, ja tie nāk pēc patskaņa - skat. iepriekš.
- qu izrunā kā "k".
- r tiek izrunāts citādi nekā angļu valodā, jo tas ir rīkles aizmugurē izdodama gargstoša skaņa.
- th izrunā kā "t", nevis kā angļu valodā.
- x izrunā kā "gz" vai "ks".
- b, d, f, k, p, ph, s, t, v, w un z izrunā tāpat kā angļu valodā.
Ja vārds beidzas ar līdzskaņu, tas parasti netiek izrunāts, ja vien nākamais vārds nesākas ar patskani. Tomēr, ja vārds ir ļoti īss vai pēdējais līdzskanis ir c, r, l vai f, to tomēr izrunā.
Piemēri
Šeit ir daži franču valodas vārdu un teikumu piemēri :
| Vārds | Nozīme |
| Oui | Jā (si, ja to lieto kā atbildi uz izteicieniem, kas nav vai ir negatīvi) |
| Ne | Nē |
| Bonjour | Sveiki (formāli) |
| Au revoir | Atvadas |
| Salut | Sveiki un atvadas (neoficiāli) |
| Merci | Paldies |
| Merci beaucoup | Liels paldies |
| Monsieur | Sir, mister |
| Madame | kundze, kundze. |
| Homme | Cilvēks |
| Femme | Sieviete |
| Fille | Meitene |
| Garçon | Zēns |
| Poulet | Vistas |
| Milzīgs | Brīnišķīgi |
| En vacances | Atvaļinājumā/brīvdienu laikā |
| Eau | Ūdens |
| Manger | Ēst |
| Parlez-vous français? | Vai jūs runājat franciski? |
| Je parle français. | Es runāju franciski. |
| Comment allez-vous? | Kā jums klājas? (formāli vai vairāk nekā viena persona) |
| Comment vas-tu? | Kā jums klājas? (neformāli) |
| Je t'aime. | Es tevi mīlu. |
| Où sont les toilettes s'il vous plaît ? | Kur, lūdzu, ir tualetes? |
| Comment t'appelles-tu? | Kāds ir jūsu vārds? |
| Je m'appelle... (Jūsu vārds) | Mans vārds ir... (jūsu vārds) |
| Je parle l'anglais | Es runāju angliski |
| S'il vous plaît | Lūdzu (formāli) |
| J'ai besoin d'un taxi | Man ir nepieciešams taksometrs |
Daudzi franču valodas vārdi ir līdzīgi angļu valodas vārdiem, jo angļu valodā daudzi vārdi ir pārņemti no normāņu valodas, kas ir sennorvēģu valodas ietekmēts franču valodas dialekts. Tas notiek, neraugoties uz to, ka zinātnieki uzskata angļu valodu par ģermāņu valodu, piemēram, vācu valodu. Dažādu valodu vārdus ar vienu un to pašu nozīmi, kas tiek rakstīti līdzīgi, sauc par cognates. Lielākā daļa angļu valodas vārdu, kas beidzas ar "tion" un "sion", nāk no franču valodas. Vairāk piemēru skatiet turpmāk:
| Vārds | Nozīme |
| Ne | Nē |
| Théâtre | |
| Krēms | Krēms |
| Balons | Balons |
| Difficile | Grūtības |
| Dragon | |
| Žurkas | |
| Cinéma | Kino |
| Énergie | Enerģija |
| Ennemi | Ienaidnieks |
| Oncle | Tēvocis |
Saistītās lapas
- To teritoriālo vienību saraksts, kurās franču valoda ir oficiālā valoda
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir franču valoda?
A: Franču valoda ir romāņu valoda, kurā pirmo reizi sāka runāt Francijā.
J: Kur, izņemot Franciju, runā franču valodā?
A: Franču valodā runā arī Beļģijā, Luksemburgā, Kvebekā (Kanāda), Šveicē un daudzās Āfrikas valstīs (Frankofonā Āfrika).
J: Cik daudz cilvēku runā franču valodā kā dzimtajā vai otrajā valodā?
A: Aptuveni 220 miljoniem cilvēku franču valoda ir dzimtā vai otrā valoda.
J: Kādas citas valodas saknes ir bijusi franču valoda?
A: Franču valoda ir viena no Haiti kreolu valodas saknēm.
J: Vai franču valodā ir lietvārdu dzimtes?
A: Jā, tāpat kā citās romāņu valodās, arī franču valodas lietvārdiem ir dzimtes, kas iedalās vīriešu (masculin) un sieviešu (féminin) dzimtē.
J: Kāda ir franču valodas vārda "franču" izruna?
A: Franču valodā vārds "franču" ir "français", un to izrunā kā "Fronce-eh".
J: Kurās valstīs bez Francijas vēl ir franciski runājošas teritorijas?
A: Beļģijā (Valonijā), Luksemburgā, Kvebekā (Kanādā), Šveicē (Romandijā) un daudzās Āfrikas valstīs (Frankofonā Āfrika) ir franciski runājošas teritorijas.
Meklēt