Šveice

Ģeogrāfija

Šveices platība ir 41 285 km². Konfederācija ir sadalīta 23 pilntiesīgās valstīs, ko sauc par kantoniem. Visi 26 kantoni ir: Švīca, Bāzele, Bāzele-zeme, Berne, Friburga, Ženēva, Glarusa, Graubiundene, Jūra, Lucerna, Neišātele, Nidvalde, Obvalde, Šafhauzene, Švīca, Zoloturna, Šēfhauzene, Švīca, Ticīno, Uri, Valē, Voda, Cuga un Cīrihe.

Šveices centrā un dienvidos kalni ir ļoti augsti. Aptuveni 60 % Šveices teritorijas atrodas Alpos. Šeit dzīvo tikai daži cilvēki. Augstākais kalns ir Dufūras virsotne, kas sasniedz 4634 m augstumu.

Daudzos kalnos ledus ir visu gadu. Šo ledu sauc par ledājiem. Šveices kalnos sākas Reinas, Ronas un daudzas citas upes.

Šveicē ir daudz ezeru. Lielākie ezeri atrodas ziemeļos un rietumos: Ženēvas ezers (Lac Léman), Cīrihes ezers, Neišatelas ezers un Bodenzē ezers.

Kalni Šveices ziemeļos ir mazāki un mazāki. Tāpēc lielākā daļa šveiciešu dzīvo pilsētās un pilsētiņās ziemeļos. Jura kalni atrodas Šveices ziemeļrietumos.

Pilsētas

Šveicē ir 2485 ciemati, mazpilsētas un pilsētas.

Lielākās pilsētas ir:

Matterhorns Šveices Alpos


Iedzīvotāju skaits pilsētās, kurās ir vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju

Cilvēki

Šveicē ir aptuveni 8,4 miljoni iedzīvotāju. Šveices ziemeļu un centrālajā daļā aptuveni 64% iedzīvotāju pirmā dzimtā valoda ir Šveices vācu (vācu alemanu) valoda. 19% iedzīvotāju pirmā dzimtā valoda ir franču valoda, galvenokārt Šveices rietumos. 8 % cilvēku runā itāļu valodā Šveices dienvidos. Tikai 1 % iedzīvotāju runā romāņu valodā Šveices dienvidaustrumu daļā. Romāņu valoda ir sena valoda, kas ir līdzīga latīņu valodai.

Šveices vāciski runājošo iedzīvotāju dzimtā valoda nav vācu valoda. Šveicieši runā tā sauktajā alemāņu valodā, kurai ir sava rakstības valoda un gramatika, bet kuru tomēr parasti uzskata par vācu dialektu. Vāciešiem var būt grūti saprast alemāņu valodu. Šveices iedzīvotāji raksta tāpat kā Vācijas iedzīvotāji un arī ļoti labi runā standarta vācu valodā, īpaši lielākajās pilsētās.

Aptuveni 23% Šveices iedzīvotāju nav no Šveices. Viņi ierodas no citām vietām, lai parasti strādātu Šveicē.

Lielākās daļas Šveices iedzīvotāju reliģija ir kristietība. 43% iedzīvotāju ir katoļi. Protestantisma piekritēji ir 35 % iedzīvotāju. 2 % iedzīvotāju seko Austrumu pareizticībai. Islāms ir 4 % iedzīvotāju. Pārējie iedzīvotāji piekopj citas reliģijas vai arī viņiem nav reliģijas.

Šveice ir slavena ar savu šokolādi, sieru, banku sistēmu, pulksteņiem un kalniem.

Vēsture

1291. gadā Uri, Švices un Untervaldenes iedzīvotāji vēlējās būt brīvi. Viņi parakstīja līgumu par sadarbību, ko nosauca par Mūžīgo aliansi. Kopā viņi varēja kļūt brīvi no Habsburgu tautas, kas bija ļoti spēcīga. 1315. gadā cilvēki no Mūžīgās alianses cīnījās pret Habsburgiem kaujās pie Morgartenas, Sempahas un Nafelsas. Mūžīgās alianses tauta uzvarēja visās kaujās.

Cilvēki no citām teritorijām parakstīja līgumu un pievienojās Mūžīgajai aliansei. Arvien vairāk cilvēku strādāja kopā, lai būtu brīvi. 1648. gadā citas Eiropas valstis noslēdza līgumu, ka Šveice ir brīva. Šī līguma nosaukums bija Vestfālenes miers. Par Šveices sastāvdaļu kļuva vēl vairāk apgabalu.

1798. gadā Francija iebruka Šveicē. Francijas valdnieks bija Napoleons. Viņš mainīja daudzus likumus. 1815. gadā Šveice atkal kļuva neatkarīga no Francijas. Vīnes kongresā citas valstis vienojās, ka Šveice ir brīva un neitrāla.

Šveices konstitūcija, kas tika pieņemta pēc īsa pilsoņu kara 1848. gadā, tika aizstāta 1999. gadā. Šveice necīnījās Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Kopš 2002. gada Šveice ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvā. Neitralitātes dēļ tā nepievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijai 57 gadus.

Valdība

Šveice ir republika. Šveicē nav tāda paša veida prezidenta kā ASV vai Francijā. Prezidenta pienākumus pilda septiņi cilvēki (saukti par ministriem). Angļu valodā tos sauc par Federālo padomi, vācu valodā - par Bundesrat, franču valodā - par Conseil Fédéral, itāļu valodā - par Consiglio Federale un rumāņu valodā - par Cussegl Federal. Katru gadu viens no šiem cilvēkiem tiek iecelts par prezidentu. Prezidents nav svarīgāks par pārējiem sešiem cilvēkiem. Pašlaik 3 no 7 cilvēkiem ir sievietes.

Septiņi cilvēki ir:

• Evelīne Vidmere-Šlumpfa (Eveline Widmer-Schlumpf)
• Doris Leuthard
• Simonetta Sommaruga
• Didjē Burkhalters (viceprezidents 2012. gadā)
• Johans N. Šneiders-Ammans
• Ueli Maurers (2013. gada prezidents)
• Alain Berset

Šveicē ir divas parlamenta daļas. Valstu padome un Nacionālā padome. Tikai abas kopā var pieņemt likumus. Valstu padomē ir 46 cilvēki. Katrs Šveices kantons var nosūtīt 2 cilvēkus. Nacionālajā padomē ir 200 cilvēki. Lielākais kantons nosūta visvairāk cilvēku uz Nacionālo padomi. Mazākie 6 kantoni var nosūtīt tikai vienu cilvēku uz Nacionālo padomi.

Šveices iedzīvotāji var vākt parakstus, ja viņiem nepatīk jauns likums vai likuma izmaiņas. To sauc par referendumu. Ja par referendumu parakstās pietiekams skaits cilvēku, tauta balso. Iedzīvotāji var arī vākt parakstus, lai mainītu konstitūciju. To sauc par iniciatīvu. Konstitūcija ir valsts pamatlikums.

Šveices galvaspilsēta ir Berne

Ekonomika

Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tā ir Eiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma (EBTA) dalībvalsts. EBTA atvieglo tirdzniecību ar citām Eiropas valstīm. Šveice un Eiropas Savienība 1999. gadā noslēdza līgumu. Šis līgums vēl vairāk atvieglo tirdzniecību. Nesen tās noslēdza vēl divus līgumus.

Šveices bankas un Šveices apdrošināšanas sabiedrības kopā rada vienpadsmit procentus no iekšzemes kopprodukta. Tūrisms Šveicē ir svarīgs. Ir daudz vietu, kur atpūsties tūristiem. Šveicē atrodas Davosa, Sanktmorica, Pontresina un Flimsa. Šīs pilsētas ir nozīmīgas gan ziemā (slēpošanai), gan vasarā. Tūristiem patīk arī Lucernas, Ženēvas un Cīrihes pilsētas.

2011. gadā Šveices farmācijas nozarē tieši un netieši bija nodarbināti aptuveni 135 000 cilvēku. Uzņēmumi Novartis un Roche ir otrs un trešais lielākais farmācijas uzņēmums pasaulē. Pateicoties labi attīstītajām pētniecības un izstrādes struktūrām, abas ir izgudrojušas daudzas dzīvību glābjošas zāles.

Literatūra

Šveices literatūru iedala pēc lietotās valodas. No 1291. līdz 1798. gadam lielākā daļa Šveices literatūras tika rakstīta vācu valodā. Franču valoda Bernē un citur kļuva populāra 18. gadsimtā, un daudzi vārdi arī vāciski runājošajās Šveices daļās nāk no franču valodas un vāciešiem nav zināmi. Itāļu valoda un romāņu-latīņu literatūra Šveicē ir mazāk izplatīta.

Johannas Spyri grāmata bērniem "Heidi" ir slavenākā Šveices grāmata. Tā atrodas Graubiundenes kalnos.

Heidi - Johanna Spyri

Sports

Slēpošana, snovbords un alpīnisms ir vieni no populārākajiem sporta veidiem Šveicē. Lielā kalnu masīva dēļ valsts daba ir labi piemērota šādām aktivitātēm. Bobslejs tika izgudrots Sanktmoricā. Pirmie pasaules čempionāti slēpošanā notika Morencā (1931. gadā) un Sanktmoricā (1934. gadā). Sanktmoricā 1928. gadā un 1948. gadā notika otrās ziemas olimpiskās spēles. Starp veiksmīgākajiem slēpotājiem un pasaules čempioniem ir Pirmins Zurbrigens un Didjē Kušē.

Daudzi šveicieši ir futbola fani. Plaši tiek atbalstīta valsts izlase jeb "Nati". Šveice kopā ar Austriju rīkoja Euro 2008 turnīru. Daudzi šveicieši seko arī hokejam. Šveice 2009. gada aprīlī desmito reizi rīkoja 2009. gada IIHF pasaules čempionātu. Nacionālā A līga ir visplašāk apmeklētā līga Eiropā.

Daudzie ezeri, kas atrodas šajā valstī, padara Šveici par labu vietu burāšanai. Lielākais no tiem, Ženēvas ezers, ir burāšanas komandas Alinghi mājvieta. Tā bija pirmā Eiropas komanda, kas 2003. gadā uzvarēja Amerikas kausa izcīņā. Viņi uzvarēja arī 2007. gadā. Teniss ir kļuvis populārāks. Šveices tenisisti, piemēram, Martina Hingisa un Rodžers Federers, ir izcīnījuši vairākus Grand Slam turnīrus.

Autosporta sacīkšu trases un sacensības Šveicē tika aizliegtas pēc 1955. gada Le Mans katastrofas. Izņēmums bija tādas sacensības kā kalnu kāpumi. Šis aizliegums tika atcelts 2007. gada jūnijā. Šajā laikā valstī joprojām bija tādi veiksmīgi autosportisti kā Klejs Regazzoni, Sebastjans Buemi, Žo Siferts un veiksmīgais pasaules Touring Car čempionāta braucējs Alēns Menu. Šveice 2007./2008. gadā uzvarēja arī A1GP Pasaules autosporta kausa izcīņā ar pilotu Nilu Jani. Šveices motociklu braucējs Tomass Lītijs 2005. gadā uzvarēja MotoGP pasaules čempionātā 125 kubikcentimetru motociklu kategorijā.

Tradicionālie sporta veidi ir šveiciešu cīņas jeb "Schwingen". Tā ir sena tradīcija no lauku centrālajiem kantoniem, un daži to uzskata par nacionālo sporta veidu. Hornussen ir vēl viens Šveices sporta veids. Tas ir kā beisbola un golfa krustojums. Steinstossen ir šveiciešu akmeņu mešanas sacensību versija, kas ir smaga akmens mešanas sacensības. Ir liecības, ka tās ir notikušas Bāzelē 13. gadsimtā. Tas ir arī galvenais Unspunnenfest, kas pirmo reizi notika 1805. gadā.

Slēpošanas zona virs Saas-Fē ledājiem


Špenglera kauss Davosā


Astoņu gadu laikā Rodžers Federers ir izcīnījis rekordlielo 17 "Grand Slam" vienspēļu titulu, kļūstot par visu laiku veiksmīgāko vīriešu tenisistu.

Saistītās lapas

• Šveices upju saraksts
• Šveice olimpiskajās spēlēs
• Šveices futbola izlase