Lihtenšteina — valsts fakti, ģeogrāfija, vēsture un ekonomika

Lihtenšteina ir valsts Rietumeiropā. Tā ir sestā mazākā valsts pasaulē un kopā ar Uzbekistānu ir viena no divām valstīm, kurām ir divkāršs sauszemes robežas. Tas nozīmē, ka tai ir sauszemes robežas ar valsti, kurai ir sauszemes robežas. Lihtenšteina atrodas starp Austriju un Šveici.

Līdz Pirmā pasaules kara beigām Lihtenšteina bija saistīta ar Austriju, bet pēc tam tā kļuva saistīta ar Šveici muitas savienībā.

Lihtenšteinas oficiālā valoda ir vācu.

Lihtenšteinas galvaspilsēta ir Vaducs, ļoti maza pilsēta ar 5000 iedzīvotājiem. Lihtenšteina ir slavena ar savām daudzajām privātajām bankām.

Ģeogrāfija

Lihtenšteina ir kalnaina maza valsts Alpos ar kopējo platību aptuveni 160 km². Valsts robeža lielākoties seko Rēnas (Rhine) upei, kas atdala Lihtenšteinu no Šveices rietumos. Kalnu apgabalos augstākais punkts ir Grauspitz (ap 2 599 m), savukārt zemākas, apdzīvotas teritorijas atrodas Rēnas ielejā. Valsts sastāv no 11 pašvaldībām; blīvāk apdzīvotās vietas ir Schaan (lielākā) un Vaduca (galvaspilsēta).

Vēsture

Lihtenšteinas kā suverēnas politiskas vienības sākums saistīts ar 1719. gadu, kad tika izveidota Lihtenšteinas hercogiste (principality) Svētās Romas impērijas ietvaros. Mūsdienu valsts pamatā ir 1921. gada konstitūcija, kas noteica parlamentārās institūcijas un valsts organizāciju. Pēc Pirmā pasaules kara Lihtenšteinas saikne ar Austriju samazinājās, un valsts veidoja ciešas saites ar Šveici — īpaši muitas un monetārā jomā. 20. gadsimtā un 21. gadsimtā Lihtenšteina attīstījās par bagātu un politiski stabilu mikrovalsti.

Politiskā iekārta

Lihtenšteina ir pieņēmusi konstitucionālu monarhiju (principāt), kurā amatā ir valsts princis (Fürsts). Ikdienas pārvaldes funkcijas nodrošina valdība un parlamenta (Landtag) institūcijas. Kopš 2004. gada hercogistes vadībā aktīvu lomu spēlē princiska ģimene; valsts iekārta ļauj princim saglabāt plašas pilnvaras, kuras 2003. gada referendumā tika apstiprinātas vēl plašākas nekā iepriekš.

Ekonomika

Lihtenšteinas ekonomika ir viena no labāk attīstītajām pasaulē, raksturīga ar augstu ienākumu līmeni un zemu bezdarbu. Galvenie sektori:

• finanšu pakalpojumi — privātās un komerciālās bankas, investīciju pakalpojumi;
• rūpniecība — precīzie instrumenti, mašīnbūve, zobārstniecības tehnika un elektronika (dažas starptautiskas kompānijas bāzētas valstī);
• tūrisms — kalnu tūrisms, pārgājieni, ziemas sporta iespējas un kultūras objekti;
• mazie lauksaimniecības un amatniecības sektori vietējām vajadzībām.

Valūta ir Šveices franks (CHF), un Lihtenšteina nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tai ir ciešas ekonomiskas un muitas saites ar Šveici. Valsts nodokļu režīms un finanšu sektora tradīcija piesaista ārvalstu uzņēmumus un privātos klientus; pēdējos gados tiesiskais regulējums tiek pielāgots starptautiskām standartiem.

Demogrāfija un kultūra

Valsts iedzīvotāju skaits ir ap 38–40 tūkstošiem (atkarībā no gada). Iedzīvotāju sastāvā ir liela daļa ārvalstu pilsoņu, kas strādā finanšu un rūpniecības sektoros. Valsts oficiālā un plaši lietotā valoda ir vācu. Reliģiski dominē Romas katoļu ticība, un kultūra ir cieši saistīta ar alpu tradīcijām, Vācijas un Šveices ietekmi.

Tūrisms un apskates vietas

Populārākie apskates objekti un aktivitātes:

• Vaducas pils (Vaduz Castle) — princa rezidence un populārs foto objekts (no ārpuses aplūkojama);
• Valsts muzeji un mākslas muzejs Vaducā;
• Alpu pārgājieni, kalnu riteņbraukšana un ziemas sporta iespējas apkārtējos kalnos;
• Vietējie vīna dārzi Rēnas ielejā un tradicionālas svētku norises.

Lihtenšteinā nav liela starptautiska lidosta; tuvākie starptautiskie aviocentrā ir Šveicē vai Austrijā, no kuriem iespējams ērti nokļūt ar auto vai sabiedrisko transportu.

Īsi fakti

• Platība: aptuveni 160 km²;
• Iedzīvotāju skaits: ap 38–40 tūkstošiem;
• Oficiālā valoda: vācu;
• Valūta: Šveices franks (CHF);
• Valsts forma: konstitucionāla monarchija / principāt;
• Galvenie ienākumu avoti: finanšu pakalpojumi, rūpniecība, tūrisms.

Lihtenšteina ir raksturīga ar augstu dzīves līmeni, politisko stabilitāti un unikālu statusu starp Eiropas mikrovalstīm — maza pēc platības, taču nozīmīga finanšu un rūpniecības centrs reģionā.

Meklēt pēc burta