Ledājs
Ledājs ir liels ledus un sniega veidojums. Tas veidojas tāpēc, ka vasarā ne viss sniegs kādā apvidū izkūst. Katru ziemu sniega kļūst vairāk. Visa sniega svars rada spiedienu. Šis spiediens pārvērš sniega apakšējās daļas ledū. Pēc tam, kad tas notiek daudzus gadus, ledājs sāk augt. Tas kļūst tik smags, ka gravitācija liek ledum kustēties. Tas plūst lejup kā ūdens, bet ļoti lēni. Gada laikā ledājs pārvietojas tikai par 50 metriem (160 pēdām). Jaunas sniega kārtas aizvieto aizplūdušās daļas.
Ledāji ir lielākie saldūdens avoti uz Zemes. Lielākās sālsūdens krātuves ir okeāni.
Baltoro ledājs Karakorama kalnos. 62 kilometrus (39 jūdzes) garš, viens no garākajiem alpīnajiem ledājiem.
Radīšana
Ledāji veidojas tikai tajās vietās, kur ir pietiekami auksts un laika gaitā uzsnieg pietiekami daudz sniega. Tas var aizņemt ilgu laiku. Lai veidotos ledājs, bieži vien ir vajadzīgi vairāki desmiti vai simti gadu. Ir divu veidu ledāji: kontinentālie ledāji un kalnu ledāji. Alpu ledājus sauc arī par kalnu ledājiem.
- Kontinentālie ledāji ir ledāji, kas izplatījušies lielā zemes platībā. Lielākoties tie veidojās ledus laikmetos, kas bija ļoti seni. Daži kontinentālie ledāji joprojām atrodas Grenlandē un Antarktīdā. Tie bieži plūst uz leju uz jūru un sadalās. Atdalītās daļas, kas peld jūrā, sauc par aisbergiem.
- Alpu ledāji veidojas kalnu apgabalos. Tie ir mazāki nekā kontinentālie ledāji. Alpu ledāji parasti plūst, līdz sasniedz punktu, kur temperatūra ir pietiekami silta, lai vasarā ledus pilnībā izkustu.
Ledus kalni, kas atdalās no ledāja pie Jorkas zemesraga, Grenlandē
Ietekme
Ledāji ir ļoti svarīgi. Tiem ir liela ietekme uz vidi. Tas notiek tāpēc, ka tie ir ļoti lieli un smagi. Kad tie pārvietojas, tie grauj kalnus un zemi. Turklāt, tā kā ledāji ir sen sasaluši, tajos esošie sniega kristāli un gaisa burbuļi saglabājas labā stāvoklī. Tie zinātniekiem var sniegt daudz informācijas. Pēdējā laikā ledāji kūst vairāk nekā agrāk. Daudzi zinātnieki uzskata, ka tas notiek tāpēc, ka globālā sasilšana maina klimatu[] .
Izskats
Ledāji ir zilā krāsā. Tas ir tāpēc, ka ūdens ļoti labi absorbē gaismu. Tikai visspēcīgākā gaisma ar vislielāko enerģiju spēj izkļūt. Zilā krāsā ir tā gaisma, kurai ir vislielākā enerģija. Tāpēc zilā krāsa ir vienīgā, kas var izkļūt, neabsorbējot gaismu. Jo biezāks ir ledājs, jo zilāks tas izskatās.
Perito Moreno ledāja fasāde, Patagonija, Argentīna
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ledājs?
A: Ledājs ir liels ledus un sniega veidojums.
Q: Kā veidojas ledājs?
A: Ledājs veidojas tad, kad vasarā kādā apvidū neizkusis viss sniegs. Katru ziemu sniega kļūst vairāk. Visa sniega svars rada spiedienu. Šis spiediens pārvērš sniega apakšējās daļas ledū.
J: Kā ledājs kļūst lielāks?
A: Ledājs kļūst lielāks pēc tam, kad spiediens sniega apakšējās daļas pārvērš ledū. Pēc tam, kad tas notiek daudzus gadus, ledājs sāk palielināties.
J: Kā pārvietojas ledājs?
A: Ledus kustību izraisa gravitācija. Tas plūst uz leju kā ūdens, bet ļoti lēni.
J: Cik ātri pārvietojas ledājs?
A: Ledājs pārvietojas tikai aptuveni 50 metrus gadā.
J: Ko aizvieto jaunais sniegs?
A: Jaunas sniega kārtas aizstāj tās ledāja daļas, kas aizplūst.
J: Kādi ir lielākie saldūdens avoti uz Zemes?
A: Ledāji ir lielākie saldūdens avoti uz Zemes. Lielākās sālsūdens krātuves ir okeāni.
