Ledājs — kas tas ir: veidošanās, kustība un saldūdens nozīme

Ledājs ir liels ledus un sniega veidojums, kas veidojas ilgstošas sasalšanas un sniega uzkrāšanās rezultātā. Ledāja izveidošanās sākas, ja vasarā ne viss sniegs kādā apvidū pilnībā izkūst. Katru ziemu turkrāt uzkrājas jaunas sniega kārtas. Vecā sniega slāņi tiek noblīvēti zem jauno slāņu svara, un visa sniega svars rada lielu spiedienu, kas pārvērš sniega apakšējās daļas par blīvu ledāju ledu (sauktu arī par firnu un vēlāk – par ledus). Ja šis process turpinās daudzus gadus, ledājs palielinās un kļūst pietiekami smags, lai sāktu kustēties zem gravitācijas ietekmes.

Veidošanās posmi

Ledāja attīstība parasti ietver vairākus posmus:

• Sniega uzkrāšanās – ja vairāk sniega uzkrājas nekā izkūst, teritorijā veidojas pārpalikums.
• Firna – sniegs ar laiku sablīvējas un pārvēršas porainā, daļēji sapresētā ledus formā, ko sauc par firnu.
• Glaciālais ledus – ilgstošas kompresijas rezultātā firna kļūst par blīvu, zilu ledāju ledu.
• Akumulācijas un ablācijas zonas – ledājam ir augšējā akumulācijas zona (kur sniegs uzkrājas) un apakšējā ablācijas zona (kur ledus kūst, izkūst vai norūgst).

Kustēšanās un formas

Ledāji kustas ļoti lēni, plūstot lejup pa nogāzēm vai izlīdzinoties pa ielejām. Kustības pamatmehānismi ir:

• iekšējā deformācija – ledus lēnām tecē, kristāli pārbīdas viens pret otru;
• grunts slīdēšana – ledus kārtai slīdot pār pamatni, it īpaši ja starp pamatni un ledu ir ūdens slānis;
• glaciālie pārrāvumi – straujākās kustības reizēm rada plaisas (kravasses) un ledāja virsmas deformācijas, bet dažiem ledājiem novērojami arī "uzplūdumi" (surges), kad kustība īsā laikā paātrinās.

Ledāju ātrums ļoti atšķiras: dažviet tas ir tikai daži metri gadā, citviet – desmitiem vai simtiem metru gadā; ekstremālās situācijās kustība var būt vēl lielāka.

Ledāja darbība uz ainavu

Ledāji erodē un pārveido apkārtni: tie slīpē un izgrauž ielejas, veido U formas ielejas, fjordus, cirkus un morēnas (uzkrājumus no ieplūdušas iežu lauskas). Kad ledājs atkāpjas, atstātā sedimenti un iežu atsegumi var radīt auglīgas vai akmeņainas zemes, atkarībā no apstākļiem.

Ledāji un saldūdens nozīme

Ledāji ir vieni no galvenajiem pasaules saldūdens krājumiem. Tie uzglabā lielu daļu Zemes saldūdens rezerves un daudzos reģionos nodrošina ūdens plūsmu sezonāli, kad ledus kūst. Tāpēc:

• daudzu upju baseini ir atkarīgi no ledāju kūstošā ūdens (īpaši kalnu reģionos, piemēram, Himalajos, Andos un Alpos);
• ledāji nodrošina ūdeni lauksaimniecībai, dzīvniekiem un cilvēku patēriņam sausā periodā;
• ledāji ir svarīgi arī hidroenerģijas ražošanā un vietējai ekotūristiskajai ekonomikai.

Lielākās sālsūdens krātuves ir okeāni, taču saldūdens rezervju lielā daļa ir ieslēgta ledājos un ledus cepurēs.

Globālās nozīmes un izaicinājumi

Globālā sasilšana izraisa daudzu ledāju atkāpšanos un masas samazināšanos. Tas ietekmē:

• jūras līmeņa paaugstināšanos (kūstošie ledāji un ledus cepures pievieno ūdeni okeānam);
• vietējo ūdens pieejamību ilgtermiņā — sākotnēji kūstoši ledāji var palielināt upju plūsmas, bet, pazeminoties ledāja apjomam, plūsmas samazinās;
• ekosistēmu un kopienu drošību — palielinās plūdu risks, tostarp ledāju ezeru pārsprāgšanas (GLOF), un mainās lauksaimniecības apstākļi.

Novērošana un aizsardzība

Ledājus pēta, izmantojot lauka mērījumus (masas bilances stabu mērījumus, GPS), tālskata novērojumus (satelītattēlus) un modeļus, lai saprastu to attīstību un prognozētu nākotni. Saglabāšana ietver arī ūdens resursu pārvaldību, klimata politiku un vietēju sabiedrību pielāgošanos gaidāmajām izmaiņām.

Ledāji ir gan skaistas dabas ainavas, gan būtisks resurss un indikators par mūsu planētas klimatu. Izpratne par to darbību un nozīmi palīdz labāk plānot ūdens resursus un aizsargāt cilvēkus un vidi no negaidītām sekām.

Radīšana

Ledāji veidojas tikai tajās vietās, kur ir pietiekami auksts un laika gaitā uzsnieg pietiekami daudz sniega. Tas var aizņemt ilgu laiku. Lai veidotos ledājs, bieži vien ir vajadzīgi vairāki desmiti vai simti gadu. Ir divu veidu ledāji: kontinentālie ledāji un kalnu ledāji. Alpu ledājus sauc arī par kalnu ledājiem.

• Kontinentālie ledāji ir ledāji, kas izplatījušies lielā zemes platībā.  Lielākoties tie veidojās ledus laikmetos, kas bija ļoti seni. Daži kontinentālie ledāji joprojām atrodas Grenlandē un Antarktīdā. Tie bieži plūst uz leju uz jūru un sadalās. Atdalītās daļas, kas peld jūrā, sauc par aisbergiem.
• Alpu ledāji veidojas kalnu apgabalos. Tie ir mazāki nekā kontinentālie ledāji. Alpu ledāji parasti plūst, līdz sasniedz punktu, kur temperatūra ir pietiekami silta, lai vasarā ledus pilnībā izkustu.

Ledus kalni, kas atdalās no ledāja pie Jorkas zemesraga, Grenlandē

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ledājs?

Q: Kā veidojas ledājs?

J: Kā ledājs kļūst lielāks?

J: Kā pārvietojas ledājs?

J: Cik ātri pārvietojas ledājs?

J: Ko aizvieto jaunais sniegs?

J: Kādi ir lielākie saldūdens avoti uz Zemes?

Meklēt pēc burta