Grenlande ir daļēji autonoma Dānijas karalistes teritorija un pasaulē lielākā sala, kas nav kontinents. Tā atrodas Arktikā, netālu no Islandes austrumos un Kanādas rietumos. Sala aizņem aptuveni 2 166 086 km², no kuriem apmēram 80% klāj Grenlandes ledus sega, kas lokāli var sasniegt vairākus kilometrus biezumu. Aukstā klimata dēļ pastāvīgā iedzīvotāju skaita blīvums ir ļoti zems — apmēram 0,026 cilvēki uz kvadrātkilometru — un dzīvo apmēram 55–57 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa civiliedzīvotāju dzīvo salas dienvidu un rietumu piekrastes apvidos. Grenlandes galvaspilsēta ir Nuuka. Sala tiek dēvēta arī par pasaulē vismazāk apdzīvoto valsti, ja neietver Antarktīdu un citas neapdzīvotas teritorijas (Antarktīda un neapdzīvotas salas netiek ieskaitītas, jo tās nav patstāvīgas valstis).
Ģeogrāfija un daba
Grenlande ir lielākoties ledusklāta salu masa ar garām, klintainām piekrastēm un dziļām fjordiem. Ledus sega aizsedz iekšzemes reljefu; zem tās var slēpties kalni, ielejas un — kā uzskata daži zinātnieki kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem — pat atsevišķas salas, kuras pēdējā ģeoloģiskā ledus laikmeta laikā tika savienotas ar ledāji. Klimats ir arktisks līdz subarktisks; piekrastes joslās ziemas ir bargas, vasaras vēsas.
Flora un fauna
Grenlandē nav plašu mežu. Dienvidu piekrastes zonā sastopami daži pundurkoki un krūmāji, kā arī tundras augu kopas. Dzīvnieku pasaulē raksturīgi Arktikas sugas: leduslāči, roņi, valzirgi, dažādas putnu sugas un jūras dzīvība piekrastes ūdeņos. Salas jūras eko sistēmā ir svarīga nozveja — zivis un jūras produkti nodrošina lielu daļu pārtikas un eksporta.
Iedzīvotāji, valoda un kultūra
Lielāko daļu iedzīvotāju veido inuiti (pašnosaukums Kalaallit) un cilvēki ar daļēju dāņu izcelsmi. Oficiālās valodas ir grenlandiešu (Kalaallisut) un dāņu valoda, un daudzās vietās tiek lietota abas. Kultūra ir spēcīgi saistīta ar tradicionālo zvejniecību, medībām un jūras dzīvi, taču mūsdienu Grenlande arī piedāvā literatūru, mūziku un mākslu, kas apvieno tradicionālos elementus ar skandināvu ietekmi.
Valsts pārvalde un ekonomika
Grenlande pieder Dānijas karalistei, taču tai ir plaša pašpārvalde. Ar Home Rule 1979. gadā un vēl plašākas pilnvaras pēc 2009. gada Pašnoteikšanās likuma (Self-Government Act) Grenlande pārvalda lielu daļu iekšējo lietu, tostarp izglītību, veselību un vietējo ekonomiku. Valūta — Dānijas krona (DKK).
Ekonomikas pamatā ir zivju un jūras produktu nozare, kas veido lielāko daļu eksporta. Svarīgi resursi — garneles, mencas un citi zivju veidi. Ir arī perspektīvas dabiskiem resursiem (nafta, gāze, minerāli, tostarp reti zemes metāli), taču to izpēte un ieguve ir tehniski sarežģīta un politiski jūtīga, īpaši klimata un vides apsvērumu dēļ. Arī tūrisms pieaug, piesaistot apmeklētājus ar ledājiem, nacionālajiem parkiem un tradicionālās kultūras pieredzi.
Infrastruktūra un satiksme
Salas iekšienē ceļu tīkls ir ierobežots — nav savienojošu ceļu starp pilsētām, tāpēc galvenie pārvietošanās veidi ir gaisa satiksme, kuģi un helikopteri. Nuuka un citas lielākās apdzīvotās vietas ir savienotas ar starptautiskajām lidostām, kas nodrošina saikni ar Dāniju un citiem reģioniem.
Klima un klimata pārmaiņas
Grenlandes ledus sega ļoti ietekmē globālo klimatu. Temperatūras paaugstināšanās noved pie straujāka ledus kušanas un ledusgabalņu atbrīvošanās, kas veicina globālā jūras līmeņa celšanos. Zinātnieki turpina monitorēt Grenlandes ledāju masas, lai prognozētu ietekmi uz piekrastes reģioniem visā pasaulē.
Interesanti fakti
- Grenlande ir lielākā sala pasaulē, kas nav atzīta par kontinentu.
- Ledus sega pārklāj vairāk nekā trīs ceturtdaļas salas teritorijas.
- Ziemeļu un dienvidu apdzīvotība ir ļoti nevienmērīga — cilvēki koncentrējas piekrastē, īpaši dienvidos un rietumos.
- Kopš 1950. gadiem ir pieaudzis zinātniskais interes par to, vai ledus sega nosedz atsevišķas zemes daļas, kas agrāk varētu bijušas atsevišķas salas.
Grenlande saglabā nozīmīgu lomu Arktikas ģeopolitiskiem, vides un zinātniskiem jautājumiem, vienlaikus cenšoties saskaņot tradīcijas, attīstību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
