Grenlande — Dānijas autonoma Arktikas sala: ģeogrāfija, iedzīvotāji, fakti

Grenlande — Dānijas autonoma Arktikas sala: iepazīsti milzīgo ledus segu, Nuuku, reti apdzīvoto piekrasti, unikālo ģeogrāfiju un būtiskus faktus.

Grenlande ir daļēji autonoma Dānijas karalistes teritorija un pasaulē lielākā sala, kas nav kontinents. Tā atrodas Arktikā, netālu no Islandes austrumos un Kanādas rietumos. Sala aizņem aptuveni 2 166 086 km², no kuriem apmēram 80% klāj Grenlandes ledus sega, kas lokāli var sasniegt vairākus kilometrus biezumu. Aukstā klimata dēļ pastāvīgā iedzīvotāju skaita blīvums ir ļoti zems — apmēram 0,026 cilvēki uz kvadrātkilometru — un dzīvo apmēram 55–57 tūkstoši cilvēku. Lielākā daļa civiliedzīvotāju dzīvo salas dienvidu un rietumu piekrastes apvidos. Grenlandes galvaspilsēta ir Nuuka. Sala tiek dēvēta arī par pasaulē vismazāk apdzīvoto valsti, ja neietver Antarktīdu un citas neapdzīvotas teritorijas (Antarktīda un neapdzīvotas salas netiek ieskaitītas, jo tās nav patstāvīgas valstis).

Ģeogrāfija un daba

Grenlande ir lielākoties ledusklāta salu masa ar garām, klintainām piekrastēm un dziļām fjordiem. Ledus sega aizsedz iekšzemes reljefu; zem tās var slēpties kalni, ielejas un — kā uzskata daži zinātnieki kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem — pat atsevišķas salas, kuras pēdējā ģeoloģiskā ledus laikmeta laikā tika savienotas ar ledāji. Klimats ir arktisks līdz subarktisks; piekrastes joslās ziemas ir bargas, vasaras vēsas.

Flora un fauna

Grenlandē nav plašu mežu. Dienvidu piekrastes zonā sastopami daži pundurkoki un krūmāji, kā arī tundras augu kopas. Dzīvnieku pasaulē raksturīgi Arktikas sugas: leduslāči, roņi, valzirgi, dažādas putnu sugas un jūras dzīvība piekrastes ūdeņos. Salas jūras eko­ sistēmā ir svarīga nozveja — zivis un jūras produkti nodrošina lielu daļu pārtikas un eksporta.

Iedzīvotāji, valoda un kultūra

Lielāko daļu iedzīvotāju veido inuiti (pašnosaukums Kalaallit) un cilvēki ar daļēju dāņu izcelsmi. Oficiālās valodas ir grenlandiešu (Kalaallisut) un dāņu valoda, un daudzās vietās tiek lietota abas. Kultūra ir spēcīgi saistīta ar tradicionālo zvejniecību, medībām un jūras dzīvi, taču mūsdienu Grenlande arī piedāvā literatūru, mūziku un mākslu, kas apvieno tradicionālos elementus ar skandināvu ietekmi.

Valsts pārvalde un ekonomika

Grenlande pieder Dānijas karalistei, taču tai ir plaša pašpārvalde. Ar Home Rule 1979. gadā un vēl plašākas pilnvaras pēc 2009. gada Pašnoteikšanās likuma (Self-Government Act) Grenlande pārvalda lielu daļu iekšējo lietu, tostarp izglītību, veselību un vietējo ekonomiku. Valūta — Dānijas krona (DKK).

Ekonomikas pamatā ir zivju un jūras produktu nozare, kas veido lielāko daļu eksporta. Svarīgi resursi — garneles, mencas un citi zivju veidi. Ir arī perspektīvas dabiskiem resursiem (nafta, gāze, minerāli, tostarp reti zemes metāli), taču to izpēte un ieguve ir tehniski sarežģīta un politiski jūtīga, īpaši klimata un vides apsvērumu dēļ. Arī tūrisms pieaug, piesaistot apmeklētājus ar ledājiem, nacionālajiem parkiem un tradicionālās kultūras pieredzi.

Infrastruktūra un satiksme

Salas iekšienē ceļu tīkls ir ierobežots — nav savienojošu ceļu starp pilsētām, tāpēc galvenie pārvietošanās veidi ir gaisa satiksme, kuģi un helikopteri. Nuuka un citas lielākās apdzīvotās vietas ir savienotas ar starptautiskajām lidostām, kas nodrošina saikni ar Dāniju un citiem reģioniem.

Klima un klimata pārmaiņas

Grenlandes ledus sega ļoti ietekmē globālo klimatu. Temperatūras paaugstināšanās noved pie straujāka ledus kušanas un ledusgabalņu atbrīvošanās, kas veicina globālā jūras līmeņa celšanos. Zinātnieki turpina monitorēt Grenlandes ledāju masas, lai prognozētu ietekmi uz piekrastes reģioniem visā pasaulē.

Interesanti fakti

• Grenlande ir lielākā sala pasaulē, kas nav atzīta par kontinentu.
• Ledus sega pārklāj vairāk nekā trīs ceturtdaļas salas teritorijas.
• Ziemeļu un dienvidu apdzīvotība ir ļoti nevienmērīga — cilvēki koncentrējas piekrastē, īpaši dienvidos un rietumos.
• Kopš 1950. gadiem ir pieaudzis zinātniskais intere­s par to, vai ledus sega nosedz atsevišķas zemes daļas, kas agrāk varētu bijušas atsevišķas salas.

Grenlande saglabā nozīmīgu lomu Arktikas ģeopolitiskiem, vides un zinātniskiem jautājumiem, vienlaikus cenšoties saskaņot tradīcijas, attīstību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.

Iedzīvotāju skaits

Salu apdzīvo galvenokārt inuīti un skandināvi, kuri runā eskimosu-aleutu valodā - grenlandiešu valodā. Lielākā daļa iedzīvotāju runā arī dāņu valodā. Grenlandes valsts himna ir Nunarput utoqqqarsuanngoravit.

Administratīvās nodaļas

Līdz 2009. gadam Grenlandē bija 20 komūnas. Ja vien nav norādīts citādi, tās atrodas Kitaa rajonā:

• Nanortalik
• Qaqortoq
• Narsaq
• Ivittuut
• Paamiut
• Nuuk
• Maniitsoq
• Sisimiut
• Kangaatsiaq
• Aasiaat
• Qasigiannguit
• Ilulissat
• Qeqertarsuaq
• Uummannaq
• Upernavik
• Ammassalik (Tunu rajons)
• Ittoqqqortoormiit (Tunu rajons)
• Qaanaaq (Avannaa rajons).

Tas mainījās 2009. gada 1. janvārī, kad tās tika apvienotas četrās lielās komūnās:

• Kujalleq komūna (7 755 iedzīvotāji)
• Qaasuitsup Kommunia (17.867)
• Qeqqqata Kommunia (9 627) un
• Kommuneqarfik Sermersooq (20 998).

Turklāt dažas Grenlandes daļas atrodas ārpus komūnas, proti:

• Grenlandes ziemeļaustrumu nacionālais parks
• Tūles aviobāze

2008. gada 1. janvārī tur dzīvoja 218 cilvēki.

Grenlandes administratīvais iedalījums

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir lielākā sala pasaulē?

J: Kas ir Grenlandes valsts vadītājs?

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Grenlandē?

J: Kāda ir Grenlandes galvaspilsēta?

J: Vai uz salas ir militārā bāze?

J: Kāds ir Grenlandes iedzīvotāju blīvums?

Meklēt pēc burta