Īslande — Ziemeļatlantijas valsts: ģeogrāfija, iedzīvotāji, vēsture

Tiek uzskatīts, ka pirmie Islandē dzīvojušie cilvēki bija īru mūki. Viņi ieradās Islandē ap 800. gadu.

9. gadsimtā norvēģi devās uz dzīvi Islandē. Pirmais norvēģis, kas dzīvoja Islandē, bija Flóki Vilgerðarson. Viņš arī deva Islandei tās nosaukumu. Ingólfur Arnarsons bija pirmais pastāvīgais apdzīvotājs salā. Šis norvēģu vadonis devās uz dzīvi Islandes dienvidrietumu daļā un nodibināja Reikjavīkas pilsētu.

930. gadā Islandes valdnieki uzrakstīja konstitūciju. Viņi izveidoja Althingu - sava veida parlamentu vietā, ko sauca par Þingvellir. Tāpēc Islande ir vecākā pastāvošā republika.

985. gadā Ēriks Sarkanais tika izsūtīts prom no salas, jo bija kādu nogalinājis. Viņš aizpeldēja uz rietumiem un atklāja Grenlandi. Ērika dēls Leifs Ēriksons 1000. gadā atklāja Ameriku. Viņš to nosauca par Vinlandi. Ērika, Leifa un citu cilvēku ceļojumi tika pierakstīti sāgās (garos stāstos).

1262. gadā Islande kļuva par Norvēģijas sastāvdaļu. Tas ilga 400 gadus. 1662. gadā tā kļuva par Dānijas sastāvdaļu. 19. gadsimtā daudzi islandieši vēlējās būt neatkarīgi no Dānijas. 1918. gadā Islande ieguva daudzas savas pilnvaras, bet Dānijas karalis joprojām bija Islandes karalis.

Kad 1940. gada 9. aprīlī Vācija ieņēma Dāniju, Althing nolēma, ka islandiešiem pašiem jāvalda valstī, taču viņi vēl nebija pasludinājuši neatkarību. Britu un vēlāk amerikāņu karavīri okupēja Islandi, lai novērstu vāciešu uzbrukumu tai. 1944. gadā Islande beidzot kļuva pilnībā neatkarīga.

Pēc Otrā pasaules kara Islande kļuva par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), bet ne par Eiropas Savienības dalībvalsti. No 1958. līdz 1976. gadam starp Islandi un Apvienoto Karalisti notika trīs debates par mencu nozvejas tiesībām. Tās sauca par mencu kariem.

1980. gadā Vigdisa Finnbogadotira tika ievēlēta par Islandes prezidenti. Viņa bija pirmā sieviete, kas jebkad tika ievēlēta par valsts prezidenti.

2016. gadā Guðni Th. Jóhannessons kļuva par Islandes prezidentu.

Islandē ir daudzpartiju sistēma. Kopš 2013. gada vēlēšanām Islandē lielākās politiskās partijas ir centriski labējā Neatkarības partija un Progresīvā partija. Citas spēcīgas partijas Islandē ir centriski kreisā Sociāldemokrātiskā alianse un Kreiso zaļo kustība. Skatīt arī: Islandes politisko partiju saraksts.

Islandē ir pārstāvības demokrātija un parlamentāra republika. Islandē ir prezidents (Guðni Th. Jóhannesson) un premjerministre (Katrín Jakobsdóttir). Parlamentā, Althingā, ir 63 deputāti, un katrs deputāts tajā var strādāt tikai četrus gadus. Prezidentu ievēl Islandes iedzīvotāji, un viņš ir valdībā četrus gadus. Prezidentu var ievēlēt neierobežotu skaitu reižu.

Islandē nav pastāvīgas armijas. Netālu no Reikjanesbēras bija ASV Gaisa spēku bāze, bet 2006. gadā tā tika pamesta. Kopš 2008. gada NATO valstu gaisa spēki laiku pa laikam patrulē Islandē. To pieprasīja Islandes valdība.

Nodaļas

Islande ir sadalīta 8 reģionos, 6 vēlēšanu apgabalos un 74 pašvaldībās (kopš 2013. gada). Reģionus galvenokārt izmanto statistikas vajadzībām. Vēlēšanu apgabali tiek izmantoti, lai izvēlētos politiķus, kas tos pārstāvēs parlamentā. Visbeidzot, pašvaldības sniedz pakalpojumus tur dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Šie pakalpojumi ietver izglītību, atkritumu apsaimniekošanu, sabiedrisko transportu utt.

Līdz 2003. gadam vēlēšanu apgabali bija tādi paši kā reģioni, taču tas tika mainīts, jo tas nozīmēja, ka balss Reikjavīkā nozīmēja mazāk nekā balss lauku apvidū. Lai gan šī problēma tika atrisināta, tā joprojām pastāv.

Zvejniecība un zivju apstrāde ir Islandes galvenā saimnieciskā darbība. Neraugoties uz centieniem dažādot darbību, jo īpaši tūrisma nozarē, jūras produktu eksports joprojām veido gandrīz trīs ceturtdaļas no preču eksporta un aptuveni pusi no visiem ārvalstu valūtas ieņēmumiem.

Ģeotermālā enerģija ražo lielāko daļu Islandē patērētās elektroenerģijas, galvenokārt tāpēc, ka sala atrodas Vidusatlantijas grēdas virsotnē un uz tās ir daudz karstā ūdens rezervuāru un geizeru. Tas Islandē krasi samazina elektroenerģijas cenu un ir piesaistījis vairākas energoietilpīgas rūpniecības nozares.

Alumīnija kausēšana (alumīnija rūdu pārstrāde alumīnija metālā) ir lielākā energoietilpīgā ražošanas nozare Islandē, un 2013. gadā valsts saražoja vairāk nekā 800 000 metrisko tonnu gadā, kas to ierindoja 10. vietā pasaulē pēc alumīnija metāla ražošanas apjoma.

Islande ir ļoti ģeoloģiski aktīva, un, ņemot vērā lielo lietus un sniega daudzumu, ko rada siltie līča straumes ūdeņi, kas plūst uz Islandi, ir izveidojušās daudzas interesantas un neparastas ģeogrāfiskās īpatnības, kas to atšķir no citām salām tik tuvu polārajam lokam.

Dažas no šīm iezīmēm ir Islandes daudzie kalni, vulkāni, karstie avoti, upes, nelieli ezeri, ūdenskritumi, ledāji un geizeri. Vārds "geizers" ir atvasināts no Geizīra, kas ir īpaši slavenā geizera salas dienvidu pusē nosaukums. Aptuveni 11 % salas teritorijas klāj ledāji, un lielākais no tiem, Vatnajokuls, ir līdz 1 km biezs un līdz šim lielākais ledājs Eiropā.

Lai gan Islande tiek uzskatīta par Eiropas valsti, tā daļēji atrodas Ziemeļamerikā, jo tā atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas iezīmē robežu starp Eirāzijas un Ziemeļamerikas tektoniskajām plāksnēm. Šī grēda iet tieši cauri apdzīvotajām Reikjavīkas un Tingvelīras vēsturiskajām teritorijām, un šo plātņu atdalīšanās tektoniskā aktivitāte ir bagātīgās ģeotermālās enerģijas avots šajā reģionā.

Reikjavīka ir Islandes galvaspilsēta. Reikjavīka ir arī vissvarīgākā Islandes osta. Citas svarīgas Islandes pilsētas ir Akureirī, Kopavogura, Hafnarfjörður, Keflavīka, Seyðisfjörður un Vestmannaeyjar.

Islandes iedzīvotāji pārsvarā ir skandināvu izcelsmes. Viņi runā islandiešu valodā. Šī valoda 1000 gadu laikā nav daudz mainījusies, tāpēc islandieši joprojām bez lielām problēmām spēj lasīt sāgas par vikingiem. Lielākā daļa Islandes iedzīvotāju ir kristieši. Lielākā daļa no viņiem ir luterāņi.

Islandieši tiek uzskatīti par laimīgākajiem cilvēkiem uz Zemes. Islandē ir visaugstākais dzimstības līmenis Eiropā, visaugstākais šķirto laulību īpatsvars un visaugstākais to sieviešu īpatsvars, kas strādā ārpus mājām.

Nosaukumi

Īstu uzvārdu Islandē nav. Bērni saņem tēva (dažreiz mātes) vārdu ar -s+son, ja tas ir zēns, un -s+dóttir, ja tā ir meitene. Piemēram, vīrietim vārdā Jón Stefánsson ir dēls vārdā Fjalar. Fjalara uzvārds nebūs Stefánsson kā viņa tēva uzvārds, bet gan Fjalar Jónsson. Tas pats attiecas uz sievietēm. Jona Stefánssona meitai Kata nebūs Stefánsson uzvārds, bet gan Jónsdóttir. Lielākajā daļā valstu cilvēki mēdz saukt citus cilvēkus pēc uzvārda, bet Islandē cilvēki sauc citus cilvēkus pēc vārda. Tāpēc, kad cilvēki runā par Halldoru Asgrīmsonu, viņi viņu nesauc par Asgrīmsonu, bet gan par Halldoru.