Kas ir kristietis? Definīcija, ticība un baznīcas loma

Uzzini, kas ir kristietis — definīcija, ticības atšķirības un baznīcas loma mūsdienu sabiedrībā. Skaidri, objektīvi un saprotami.

Kristietis En-us-Christian.ogg ir cilvēks, kas tic kristietībai, monoteisma reliģijai. Vārds "kristietis" cēlies no grieķu vārda christos — "saukts par Mesiju" vai "eļļots" (jeb "svētīts"). Kristietība galvenokārt balstās uz Jēzus Kristus dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, kā arī uz Viņa mācībām, kas dokumentētas Jaunajā Derībā. Tā arī ietver pravietojumu un to interpretāciju, kas attiecas uz ebreju Bībeles jeb ebreju Bībelē/Starajā Derībā esošajiem rakstiem. Kristietība ir pasaulē lielākā reliģija ar aptuveni 2,1 miljardu sekotāju visā pasaulē.

Kristieši bieži uzskata, ka Bībele ir Dieva iedvesmota svēta grāmata. Svētā Bībele parasti tiek saprasta kā ebreju Bībeles (Vecās Derības) un Jaunās Derības kopums. Taču teoloģiskie uzskati par rakstu statusu un autoritāti atšķiras:

• Dažas konfesijas, it īpaši konservatīvas protestantu grupas, māca par Bībeles absolutu autoritāti un bieži arī biblisko neapšaubāmību (inerrancy).
• Citas tradīcijas, piemēram, Romas katoļu un Austrumu pareizticīgā baznīca, uzsver Bībeles interpretāciju kopā ar Tradīciju (baznīcas mantojumu) un tiesu autoritāti.
• Kā arī pastāv plašs spektrs starp burtisku un simbolisku lasījumu; daži kristieši pieņem kritisku vēsturiski-kritisko pieeju Bībeles tekstu izpratnei.

Galvenās ticības pamatnostādnes

Lai gan kristietībā ir liela daudzveidība, daudzām konfesijām ir kopīgas pamatidejas:

• Trīsvienība: Dievs tiek saprasts kā Tēvs, Dēls (Jēzus Kristus) un Svētais Gars — viens Dievs trijos personājos (šī mācība nav pieņemta visās grupās vienādi, taču ir centrāla ortodoksālajai kristietībai).
• Kristus izpirkums: Jēzus nāve un augšāmcelšanās tiek interpretētas kā ceļš cilvēces pestīšanai no grēka un šķirtības no Dieva.
• Glābšana: daļa konfesiju uzsver ticību un žēlastību kā izglābšanās pamatu, citas — ticības un gādāšanas (darbu) savienību; ir arī sakramentāli orientētas pieejas.
• Sakramenti/rituāli: daudzās baznīcās nozīmīga loma ir tādiem rituāliem kā Kristības un Euharistija/Komūnija, kā arī konfesijai raksturīgiem svinējumiem (piem., konfirmācija, grēku nožēlošana, kāzas, utt.).
• Kristiskie teksti un ticības apliecības: daudzās tradīcijās tiek lietotas ticības apliecības (piem., Nīkajas ticības apliecība), kas apkopo pamatmācību par Dievu un Kristus personu.

Daudzveidība un denominācijas

Kristietība dalās daudzās tradīcijās un konfesijās: katoļi, pareizticīgie, luterāņi, anglikāņi, baptisti, metodisti, evaņģēlisti, pentakostāļi un daudzas citas. Atšķirības var attiekties uz liturģiju, baznīcas kārtību, sakramentu skaidrojumu, autoritātes avotu un sociāliem uzskatiem. Dažas baznīcas pieņem deuterokanoniskus tekstus, citas tiecas pie stingra kanona, tāpēc Bībeles sastāvs un interpretācija var atšķirties.

Baznīcas loma un praksē

Praktiskā reliģiskā dzīve ietver lūgšanas, dievkalpojumus, Svēto Sakramentu svinēšanu, Bībeles studijas, sociālo darbu un labdarību. Baznīca bieži pilda arī izglītības, sociālās palīdzības un kopienas atbalsta funkcijas. No teoloģiskā skatpunkta konfesijas var to redzēt kā:

• institucionālu kopību ar sakramentālu pārvaldību (īpaši katoļi un pareizticīgie);
• garīgu kopību jeb "garīgo baznīcu" (daudzi protestanti), kur piederība ir vairāk ticības un attiecību jautājums nekā tikai institucionāla piederība;
• kā misijas un liecības vietu, kur kristieši tiek aicināti sniegt morālu un sociālu liecību sabiedrībā.

Kā definē "kristieti" — identitāte un debates

Jautājums "kas ir kristietis?" bieži ir sarežģīts un atkarīgs no konteksta. Ir vairāki skatpunkti:

• Kultūras/identitātes līmenis: valstīs ar pārsvarā kristīgu vēsturi terminu "kristietis" reizēm lieto kā etnisku vai kultūras piederības apzīmējumu, ne vienmēr runājot par personiskas ticības dziļumu. Šajā nozīmē minoritātes var izmantot apzīmējumu "jūs, kristieši" par sabiedrības vairākumu.
• Ticības un prakses līmenis: daudzi kristieši uzskata, ka būt kristietim nozīmē ne tikai identificēties ar kristīgo kultūru, bet aktīvi ticēt Jēzum un dzīvot atbilstoši baznīcas mācībai. Šādiem uzskatiem bieži piekrīt fundamentālas vai fundamentālisms rakstura grupas un evaņģelizmā) orientētas kopienas, kur "dzimšana no jauna" (garīgā atdzimšana) ir centrāla ideja.
• Institucionālā piederība: daļa uzskata, ka piederība pie konkrētas baznīcas vai sakramentu saņemšana (piem., kristības) ir nepieciešama, lai oficiāli skaitītos kristietim; piemēram, vēsturiskā katoļu pozīcija ir uzskatījusi Svēto katoļu baznīcu par patieso baznīcu.

Praktiskās atšķirības un mūsdienu izaicinājumi

Mūsdienās kristietība saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar sekularizāciju, pluralitāti un iekšējām teoloģiskām strīdām. Daļā sabiedrību kristīgais identitātes zīmogs mazinās, tomēr baznīcas turpina būt sociāli svarīgas kā kopienas centri un labdarības veicējas. Turklāt ekumenisms — centieni starp konfesijām sadarboties — ir paplašinājis dialogu par to, kas šķir vai vieno kristiešus.

Svarīgi termini un prakse

• Kristības: parasti tiek uzskatītas par ieeju kristīgajā kopienā; formas un nozīme atšķiras (kristīt bērnus vai pieaugušos).
• Euharistija/Komūnija: daudzi to uzskata par Kristus klātbūtni mērcīgā vai simboliskā veidā.
• Lūgšana un dievkalpojumi: regulāra kopīga vai individuāla prakse, kas uztur ticību un kopienas saites.

Galu galā "kristietis" var nozīmēt dažādas lietas atkarībā no teoloģiskā, kultūras vai juridiskā skatpunkta. Tomēr centrālā saikne starp visiem kristiešiem ir saistīta ar Jēzus Kristus kā izglābēja un mācībām, kas veido šo reliģiju un tās daudzveidīgās tradīcijas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kristietis?

Q: Uz ko vērsta kristietība?

J: Cik daudz sekotāju ir kristietībai?

J: Vai kristietība ir monoteistiska?

J: Kur mēs varam atrast informāciju par Jēzus dzīvi un mācībām?

Meklēt pēc burta