Vecā Derība
Kristietībā Vecā Derība ir nosaukums pirmajai Bībeles daļai, kas sarakstīta pirms Jēzus Kristus. Korāns sauc Vecās Derības pirmās piecas grāmatas par Tavrat.
Jūdaismā šis iedvesmoto grāmatu krājums ir pazīstams kā Tanahs; zinātnieki bieži lieto nosaukumu Ebreju Bībele. Gan jūdi, gan kristieši uzskata, ka šie teksti ir svēti. Pēc viņu domām, Dievs ir iedvesmojis cilvēkus uzrakstīt šo krājumu.
Šajā krājumā ir dažādi teksti par Dievu un Israēla tautu, ko sauc par "grāmatām".
To var iedalīt vairākās daļās: Tora, Izraēla vēsture, pravieši un Gudrības grāmatas.
Pirmais, kas lietoja šo nosaukumu (latīņu valodā: vetus testamentum), iespējams, bija Tertuliāns 2. gadsimtā.
Dažādas reliģiskās kopienas iekļauj (vai izslēdz) noteiktas grāmatas svētā Hieronīma Vecās Derības tulkojumā latīņu valodā (viņa darbu sauc par Vulgātu). Austrumu pareizticīgo baznīca izmanto seno jūdu svēto rakstu tulkojumu grieķu valodā, ko sauc par Septuagintu. Austrumu pareizticīgo svēto grāmatu sarakstā ir par dažām grāmatām vairāk nekā Romas katoļu sarakstā. Protestantu Bībeles vairāk pieturas pie Tanahas grāmatām, taču tās uzskaitītas citā secībā.
Mozus, kas sita bauslības galdus, ir Rembranta van Reina glezna.
Tēmas
Vecajā Derībā Dievs vienmēr ir attēlots kā tas, kurš radīja pasauli. Vecās Derības Dievs ne vienmēr tiek attēlots kā vienīgais Dievs, kas eksistē Lai gan var būt arī citi dievi, Vecās Derības Dievs vienmēr tiek attēlots kā vienīgais Dievs, kuru Izraēlam ir jāpielūdz. Vecās Derības Dievs ir vienīgais "patiesais Dievs"; tikai Jahve ir Visvarenais. Gan jūdi, gan kristieši vienmēr ir interpretējuši Bībeli (gan "Veco", gan "Jauno" Derību) kā Visvarenā Dieva vienotības apliecinājumu, izņemot markionismu, kas ietvēra uzskatu sistēmu, ka ebreju Dievs ir dusmīgs un atšķirīgs no Jaunās Derības Dieva, vienlaikus veidojot, iespējams, pirmo kristiešu kanonu, kas jebkad tika sastādīts.
Vecajā Derībā ir uzsvērtas īpašās attiecības starp Dievu un Viņa izredzēto tautu, Izraēlu, taču tajā ir arī norādījumi prozelītiem. Šīs attiecības ir izteiktas Bībeles derībā (līgumā) starp abiem, ko saņēma Mozus. Likumu kodeksi tādās grāmatās kā 2. Mozus un īpaši 5. Mozus grāmata ir līguma noteikumi: Izraēla zvēr uzticību Dievam, un Dievs zvēr, ka būs Izraēlas īpašais aizbildnis un atbalstītājs. Ebreju mācību Bībele noliedz, ka derība nozīmē līgumu.
Citas tēmas Vecajā Derībā ir saistītas ar pestīšanu, izpirkšanu, dievišķo tiesu, paklausību un nepaklausību, ticību un uzticību. Visā Vecajā Derībā liels uzsvars tiek likts uz ētiku un rituālo tīrību. Dievs pieprasa abas šīs prasības. Daži pravieši un gudrības rakstnieki, šķiet, to apšauba; viņi apgalvo, ka Dievs pieprasa sociālo taisnīgumu, nevis šķīstību, un, iespējams, ka viņam vispār nerūp šķīstība.
Saskaņā ar Veco Derību ir svarīgi būt godīgam un palīdzēt tiem, kas ir neaizsargāti. Tie, kas ir pie varas, nedrīkst būt neobjektīvi, tiesājot cilvēkus. Vecā Derība aizliedz korupciju, cilvēku maldināšanu, tirgojoties. Tā ir arī pret dažām seksuālām darbībām, kas tiek uzskatītas par grēcīgām. Visa morāle ir saistīta ar Dievu, kas ir visas labestības avots.
Ļaunuma problēmai Vecajā Derībā ir liela nozīme. Problēma, ar kuru saskārās Vecās Derības autori, bija tāda, ka labajam Dievam bija jābūt taisnīgam iemeslam, lai atnestu katastrofu (īpaši, bet ne tikai, Babilonijas izsūtījumu) savai tautai. Šī tēma ar daudzām variācijām ir izspēlēta tik dažādās grāmatās kā ķēniņu un hronikas, praviešu, piemēram, Ecehiēla un Jeremijas, un gudrības grāmatās, piemēram, Ījaba un Ekleziasta grāmatā.
| Vecā Derība |
| Vecās Derības Vecās Derības grāmatas, kas ir kopīgas visiem kristiešiem un jūdiem)
Papildu grāmatas (kopīgas katoļiem un pareizticīgajiem)
Grieķu un slāvu pareizticīgie
Gruzīnu pareizticīgie
Šī kaste: · skatīt · runāt · rediģēt |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vecā Derība?
A: Vecā Derība ir Bībeles pirmā daļa, kas tika pabeigta pirms Jēzus Kristus piedzimšanas. Tajā ir dažādi teksti, ko sauc par "grāmatām", par Dievu un Israēla tautu.
J: Kas radīja terminu "Vecā Derība"?
Atbilde: Iespējams, Tertuliāns bija pirmais, kurš šīs grāmatas nosauca par "Veco Derību". Viņš 2. gadsimtā lietoja latīņu nosaukumu vetus testamentum.
J: Kā tā ir sadalīta?
A: Veco Derību var iedalīt vairākās daļās: Toru, Israēla vēsturi, praviešus un gudrības grāmatas. Jūdaismā šo grāmatu krājumu sauc par Tanahu, jo tas ir sadalīts trīs daļās (Tora, Nevi'im un Ketuvim).
J: Vai dažās reliģijās tas tiek uzskatīts par svētu?
A: Lielākā daļa jūdu un daudzi kristieši uzskata, ka šie teksti ir svēti. Pēc viņu domām, Dievs ir iedvesmojis cilvēkus tos uzrakstīt.
Jautājums: Vai starp reliģiskajām kopienām pastāv atšķirības attiecībā uz to, kuras grāmatas ir iekļautas Vecajā Derībā?
A: Dažādas reliģiskās kopienas Vecajā Derībā iekļauj (vai izslēdz) noteiktas grāmatas. Katoļu baznīca izmanto svētā Hieronīma Vecās Derības latīņu tulkojumu, ko sauc par Vulgātu, savukārt Austrumu pareizticīgo baznīca izmanto seno grieķu tulkojumu no jūdu svētajiem rakstiem, ko sauc par Septuagintu. Protestantu Bībeles vairāk pieturas pie Tanahas grāmatām, taču tās uzskaitītas citā secībā.
J: Kādu valodu izmanto katoļu baznīca savā Vecās Derības versijā?
A: Katoļu baznīca izmanto svētā Hieronīma Vecās Derības tulkojumu latīņu valodā, ko sauc par Vulgātu.
