Deiterokanoniskās grāmatas
Deiterokanoniskās grāmatas grieķu valodā nozīmē "otrais kanons". Ar to parasti apzīmē Bībeles daļas, kuras izmanto tikai dažas kristīgās baznīcas (galvenokārt Romas katoļu un pareizticīgo). Šīs grāmatas sākotnēji ir sarakstītas grieķu valodā, un tās datējamas ar laikmetu aptuveni 250-150 gadus pirms Kristus.
Šīs grāmatas nav daļa no ebreju Tanahas (saukta arī par ebreju Bībeli), jo to oriģinālvaloda ir grieķu, nevis ebreju. Dažas grāmatas, ko katoļi uzskata par deiterokanoniskām, ir šādas:
- Tobita grāmata
- Judītes grāmata
- Makabeju 1. grāmata, saukta arī par 1. Makabeju grāmatu.
- Makabeju otrā grāmata, saukta arī par 2 Makabejiem
- Salamana Gudrības grāmata, saukta arī par Gudrības grāmatu
- Sīraha grāmata, saukta arī par Ecclesiasticus
- Baruha grāmata, kuras pēdējā nodaļa ir Jeremijas vēstule.
Daniēla grāmata un Esteres grāmata katoļu Bībelē ir garākas nekā protestantu Bībelē, jo tajās ir vairāk stāstu.
Lielākā daļa protestantu kristīgo baznīcu neuzskata, ka deiterokanoniskās grāmatas ir Dieva iedvesmotas. Tās šīs grāmatas sauc par apokrifiem. Mārtiņš Luters šīs grāmatas uzskatīja par ļoti labu un noderīgu lasāmvielu, savukārt Jānis Kalvins uzskatīja tās par sātana darbu.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Ko nozīmē "deiterokanonisks"?
A: Deiterokanoniskais grieķu valodā nozīmē "otrais kanons" un parasti attiecas uz Bībeles daļām, kuras izmanto tikai dažas kristīgās baznīcas (galvenokārt Romas katoļu un pareizticīgo).
J: Kad tika sarakstītas deiterokanoniskās grāmatas?
A: Deuterokanoniskās grāmatas, tāpat kā visas Vecās Derības grāmatas, sarakstīja grieķu valodas manuskriptos ebreji, kas dzīvoja grieķu valodā runājošos Vidusjūras reģionos laikā no 250. līdz 50. gadam pirms Kristus dzimšanas.
Jautājums: Kad ebreju un protestantu reliģijās zināmā Vecā Derība tika uzrakstīta ebreju valodā?
Atbilde: Tikai ap 900. gadu pēc Kristus Vecā Derība, kas pazīstama jūdu un protestantu reliģijās, tika uzrakstīta ebreju valodā un aprobežojās ar to, ko tagad dēvē par "kanoniem".
Vai deuterokanoniskās grāmatas ir daļa no ebreju Tanah (ebreju Bībeles)?
Atbilde: Nē, tās nav daļa no jūdu Tanaha (saukta arī par ebreju Bībeli), lai gan tās tika citētas kā Svētie Raksti arī viduslaikos, kā tas atrodams jūdu Mišnā un vēlākajos rabīnu rakstos, pat līdz pat 6. gadsimtam pēc Kristus. Pašreizējais ebreju kanons tika noslēgts 10. gadsimtā pēc mūsu ēras.
J: Kādi ir daži deiterokanonisko grāmatu piemēri?
A: Daži deuterokanonisko grāmatu piemēri ir Tobita grāmata, Judītes grāmata, Makabeju pirmā grāmata (1. Makabeju grāmata), Makabeju otrā grāmata (2. Makabeju grāmata), Salamana gudrības grāmata (Gudrības grāmata), Sīraha grāmata (Ecclesiasticus), Barucha grāmata, kuras pēdējā nodaļa ir Jeremijas vēstule, Daniēla grāmata, Estera.
Jautājums: Kāpēc šīs grāmatas ir garākas nekā tās, kas atrodamas protestantu Bībelē? A: Šīs grāmatas ir garākas par tām, kas atrodamas protestantu Bībelē, jo tajās ir vairāk stāstu.
J: Kā protestanti uztver šīs grāmatas? A: Daudzi protestanti neuzskata šīs grāmatas par Dieva iedvesmotām un lieto pret tām nicinošu apzīmējumu - apokrifi. Mārtiņš Luters uzskatīja, ka tās ir labi lasāmas, savukārt Jānis Kalvins tās lasīja un pētīja, bet neuzskatīja, ka tām vajadzētu būt Bībeles daļai.
