Dievs
Saskaņā ar noteiktām filozofijām, reliģijām un mitoloģijām Dievs ir Zemes un visa pārējā radītājs. Hinduisms saka, ka ir viens Dievs, kas var būt dažādos veidolos. Teisti uzskata, ka Dievs ir radījis visu, kas eksistē un ir eksistējis. Lielākajā daļā reliģiju tiek uzskatīts, ka Dievs ir nemirstīgs (nevar nomirt) un viņam ir neierobežota vara. Pārliecību, ka Dievs vai dievi pastāv, parasti sauc par teismu. Cilvēkus, kuri noraida ticību, ka Dievs vai kādas dievības pastāv, sauc par ateistiem. Agnostiķi uzskata, ka mēs nevaram droši zināt, vai Dievs vai dievi eksistē, bet tomēr var ticēt (vai neticēt), ka vismaz viena dievība pastāv. Cilvēkus, kuri tic Dievam, bet netic tradicionālajām reliģijām, sauc par deistiem. Cilvēkus, kuri uzskata, ka "Dieva" definīcija ir jādefinē, pirms ieņemt teoloģisku nostāju, sauc par ignostiķiem.
Dažās reliģijās ir daudz dievu. To sauc par politeismu. Viņi var ticēt vai neticēt Augstākajai būtnei, kas atrodas virs dieviem. Dažas politeistiskas reliģijas ir hinduisms, sintoisms, taoisms, vikka un budisma paveidi, kas sinhronizējušies ar tradicionālajām tautas reliģijām, ar kurām tie saskārās. Citās reliģijās ir ticība tikai vienam dievam, ko sauc par monoteismu. Dažas monoteistiskās reliģijas ir kristietība, jūdaisms, islāms, bahajisms un sikhisms. Angļu valodā vārds "gods" tiek rakstīts ar mazajiem burtiem. Vārdu Dievs parasti raksta ar lielo burtu, ja tas attiecas uz Augstāko būtni. Arī daži politeisti lieto lielo burtu, kad runā par savu svarīgāko dievu.
Allah, kas arābu valodā nozīmē Dievs.
Vai Dievs eksistē?
Daudzi cilvēki sev ir jautājuši, vai Dievs eksistē. Filozofi, teologi un citi ir mēģinājuši pierādīt, ka Dievs eksistē, bet citi ir mēģinājuši šo teoriju atspēkot. Filozofijas terminoloģijā šādi strīdi ir par Dieva ontoloģijas epistemoloģiju. Debates pastāv galvenokārt filozofijā, jo zinātne nenodarbojas ar to, vai pārdabiskas lietas eksistē vai neeksistē.
Ir daudz filozofisku jautājumu par Dieva eksistenci. Dažas Dieva definīcijas nav konkrētas. Argumenti par Dieva esamību parasti ir metafiziski, empīriskie, induktīvie un subjektīvie. Dažas teorijas ir balstītas uz evolūcijas teorijas caurumiem, kā arī uz kārtību un sarežģītību pasaulē. Argumenti pret Dieva esamību parasti ietver empīriskus, deduktīvus un induktīvus argumentus. Secinājumi dažkārt ietver: "Dievs neeksistē" (stingrais ateisms); "Dievs gandrīz noteikti neeksistē" (de facto ateisms); "neviens nezina, vai Dievs eksistē" (agnosticisms); "Dievs eksistē, bet to nevar ne pierādīt, ne atspēkot" (deisms vai teisms); "Dievs eksistē, un to var pierādīt" (teisms). Pastāv daudz šo pozīciju variāciju, un dažkārt dažām no tām ir dažādi nosaukumi. Piemēram, pozīciju "Dievs eksistē, un to var pierādīt" dažkārt sauc par "gnostisko teismu" vai "spēcīgo teismu".
Nosaukumi
Dažādās reliģijās ir dažādi Dieva vārdi. Daži piemēri ir Jahve, Elohims jūdaismā un kristietībā, Allāhs islāmā, Baha bahā'ī ticībā un Ahura Mazda zoroastrismā.
Ticība Dievam
Līdz 2000. gadam aptuveni 53% pasaules iedzīvotāju piederēja kādai no trim galvenajām Ābrahāma reliģijām (33% kristiešu, 20% islāms, mazāk nekā 1% jūdaisms), 6% budismam, 13% hinduismam, 6% tradicionālajai ķīniešu reliģijai, 7% dažādām citām reliģijām un mazāk nekā 15% nebija reliģiski piederīgi. Lielākā daļa no šiem reliģiskajiem uzskatiem ir saistīti ar Dievu vai dieviem. Dažas reliģijas netic dievam vai neietver dieva jēdzienu.
To iedzīvotāju īpatsvars Eiropas valstīs, kuri 2005. gadā apgalvoja, ka "tic, ka Dievs pastāv". Visaugstākie rādītāji ir valstīs, kurās ir austrumu pareizticīgo (piemēram, Grieķijā, Rumānijā u. c.) vai musulmaņu (Turcijā) vairākums.
Dievs Ābrahāma reliģijās
Ābrahāma reliģijas ir ļoti populāras monoteisma reliģijas. Labi zināmas abrahāma reliģijas ir jūdaisms, kristietība un islāms. Monoteistiskā nozīmē, ka šo reliģiju pārstāvji tic, ka ir tikai viens Dievs. Jūdaismā Dieva vārdu parasti nav atļauts izrunāt, taču daži jūdi mūsdienās Viņu sauc par Jahvi (YHWH) vai Jehovu. Musulmaņi saka vārdu Allāhs, kas arābu valodā nozīmē "Dievs".
Ābrahāma reliģiju ticīgie (izņemot islāma ticīgos) tic, ka Dievs ir radījis cilvēku pēc sava tēla, taču cilvēcei šī ideja nav viegli saprotama. Viena no mākslinieciskajām idejām ir gudra vecāka cilvēka ideja, kas tiek lietota kopš renesanses laikmeta.
Dievs kristietībā
Kristiešu Svētajā Rakstā par Dievu tiek runāts dažādos veidos. Kristiešu kanonā Vecajā Derībā ir runa par "Dievu Tēvu", savukārt Jaunajā Derībā ir runa par Jēzu jeb "Dievu Dēlu". Daudzi kristieši tic, ka Jēzus bija Dieva iemiesojums uz zemes. Kristieši par Dievu uzskata arī Svēto Garu, kas ir trešā Dieva persona.
Jaunajā Derībā ir trīs būtnes, kas tiek uzskatītas par Dievu dažādās formās: Tēvs, Dēls un Svētais Gars (pazīstams arī kā Svētais Gars). To sauc par Svēto Trīsvienību. Lai gan vārds "Trīsvienība" nav atrodams Bībelē, vārds, kas lietots 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā, patiesībā ir lietots daudzskaitlī, un frāze "Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā" ir lietota Jaunajā Derībā (piem., Mt. 28:19). Vēl viens vārds, kuram, kā uzskata kristieši, ir tieši tāda pati nozīme kā vārdam "Trīsvienība", ir vārds "dievība", kas ir atrodams Svētajā Rakstā.
Kristieši tic, ka Dievs ir iemiesojies cilvēka ķermenī, normālā dzemdību procesā izaugot par cilvēku vārdā Jēzus jeb (Ješua), kas nāca uz Zemes, lai dotu katram cilvēkam iespēju tikt glābtam no viņa paša ļaunuma, ko sauc par grēku. Personīgā ļaunuma sekas tālu pārsniedz sekas, ko cilvēki cits citam rada pasaulē, bet ietekmē cilvēka attiecības ar Dievu Tēvu, un šo sevis aspektu nevar atrisināt ar paša cilvēka pašizlabošanās centieniem, bet tam ir nepieciešama Dieva iejaukšanās, lai cilvēku izlabotu. Kad Jēzus lūdza Dievu un runāja ar Viņu, Viņš sauca Viņu par Tēvu un mācīja citiem darīt to pašu.
Jēzus arī mācīja, ka cilvēkam ir jāatdzimst no jauna, lai saņemtu Dieva Garu, citādi viņš paliek nošķirts no Dieva un rīkojas tikai ar savu prātu, tādējādi būdams neaizsargāts pret maldināšanu, ko rada cilvēciskās filozofijas vai daudzās garīgās filozofijas, kas nenāk no Dieva, bet gan no kritušajiem eņģeļiem, kuri ir dažādu viltus reliģiju sastāvdaļa. Pēc tam, kad cilvēks apzināti pieņem mūžīgās dzīvības dāvanu, ko piedāvā Jēzus upuris, Dievs nāk dzīvot šajā cilvēkā, tāpat kā Dievs dzīvoja cilvēkā pirms grēkā krišanas.
Dievs Austrumu reliģijās
Hinduismā ir tikai viens Dievs, kura vārds ir Brahmans, taču tiek uzskatīts, ka Brahmanam ir bijušas daudzas dažādas inkarnācijas. Dažas no tām ir Rama, Krišna, Buda, Šiva, Kali, Parvati un Durga. Daudzu svešinieku skatījumā Dieva dažādo inkarnāciju pielūgsme tiek uzskatīta par daudzu dievu pielūgšanu. Tomēr patiesībā tā ir tikai viena Dieva pielūgšana dažādos veidos.
Daži hinduisti arī tic, ka Dieva gars dzīvo ikvienā cilvēkā. Šo ideju sauc par advaita vedantu, kas ir hinduistu termins monismam.
Tādās reliģijās kā budisms un konfuciānisms tiek pielūgti daudzi dievi, bet dažkārt dievu vispār nav.
Šintoismā nav viena konkrēta Dieva, kā tas ir lielākajā daļā reliģiju, bet gan visdažādākās dievības, ko sauc par kami, tās ir visu dabas lietu gars un būtība, gan dzīvās, gan nedzīvās dabas lietas, ieskaitot, piemēram, arī akmeņus, kokus un dzeju. Tā kā sintoisms ir politeistiska reliģija, parasti tiek uzskatīts, ka ir astoņi miljoni kami (八百万の神 yaoyorozu-no-kami), japāņu valodā skaitlis "astoņi miljoni" parasti tiek lietots bezgalības nozīmē.
Dievs Rietumu filozofijā
Filozofi var runāt par Dievu vai dievu; dažkārt viņi runā par kādu konkrētu dievu, bet citkārt viņi runā tikai par dieva ideju.
Viens no pirmajiem Rietumu filozofiem, kas rakstīja par Dievu monoteistiskā veidā, bija grieķis Aristotelis, kurš aprakstīja Dievu kā Augstāko cēloni. Aristotelis redzēja Dievu kā būtni, kas visu liek notikt, bet kuru nekas cits neietekmē.
Ir arī dažas filozofiskas problēmas, kas saistītas ar Dievu. Viena no tām tiek saukta par Dieva paradoksu. Tas ir jautājums par to, vai (visvarenais) Dievs var radīt kalnu, kas ir tik smags, ka viņš to nevar pacelt.
Saistītās lapas
- Dievība
- Akvīnas Toms
- Immanuels Kants
- LOONA
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Dievs?
A: Dievs ir būtne vai gars, ko pielūdz kā dievību. Dažās reliģijās viņš tiek uzskatīts par Visuma radītāju, un tiek uzskatīts, ka viņam ir neierobežota vara.
Q: Kas ir deisms?
A: Deisms ir ticība, ka Dievs eksistē, bet bieži nemaina vai nekad nemaina lietas visumā.
J: Kas ir panteisms?
A: Panteisms ir ticība, ka pats Visums ir Dievs.
J: Kas ir ateisms?
A: Ateisms ir ticība, ka nav dievību.
J: Kam tic agnostiķi?
A: Agnostiķi uzskata, ka mēs nevaram droši zināt, vai Dievs vai dievi eksistē, bet tomēr var ticēt (bet var arī neticēt), ka vismaz viena dievība pastāv.
J: Cik dievu ir monoteistiskajās reliģijās?
A: Monoteistiskajās reliģijās ir tikai viens dievs - Jahve, Elohims, Allāhs, Baha un Ahura Mazda ir daži piemēri, kā šis dievs tiek dēvēts dažādās reliģijās.
J: Cik dievu ir politeistiskajās reliģijās? A: Politeistiskajās reliģijās ir vairāki dievi - hinduisms, sintoisms, daoisms, pagānisms, vikka un daži budisma paveidi ietver vairākas dievības, kas ir daļa no to ticības.
