Epistemoloģija — kas ir zināšanas? Definīcija un pamatjautājumi
Epistemoloģija: kas ir zināšanas? Skaidra definīcija, pamatjautājumi, skeptisms un zināšanu iegūšanas veidi — kompakts pārskats studentiem un filozofijas interesentiem.
Epistemoloģija ir zināšanu filozofija. Tā pēta, kas ir zināšanas, kā tās atšķiras no pārliecības vai uzskatiem, kā tās tiek iegūtas un pamatotas, kā arī kādi ir zināšanu avoti un to ierobežojumi.
Epistemologi ir filozofi, kuri īpaši interesējas par jautājumiem: vai zināšanas vispār ir iespējamas, kādas prasības jāizpilda, lai teiktu, ka mēs kaut ko "zinām", un kā atšķiras individuāla un kolektīva zināšana.
Epistemoloģijas vēsturē jau sen parādījās skeptiskas domas par cilvēka spējām sasniegt drošu patiesību. Viens no agrīnajiem filozofiem, kas skaidri izteicās par šiem jautājumiem, bija Ksenofāns (570–470 p.m.ē.).
"Nevienam cilvēkam nav drošas patiesības... jo, ja viņam arī kādreiz izdosies pateikt, kas ir patiesība, viņš to nekad neuzzinās."
Galvenie jautājumi epistemoloģijā
- Kas ir zināšanas? Tradicionālā definīcija tās uzskata par pamatotu, taisnu un patiesu pārliecību (justified true belief). Taču prakse un filozofiskie piemēri ir parādījuši, ka šī definīcija nav pilnīga.
- Kā iegūstam zināšanas? Tiek pētīti dažādi avoti: uztvere, loģiskā un racionālā spriešana, liecība (testimony), atmiņa, introspekcija u.c.
- Kādas metodes un kritēriji nodrošina zināšanas? Runā par pamatojumu, ticamību, uzticamību un faktu atbilstību realitātei.
- Skepticisms: vai varam būt pilnīgi pārliecināti par jebkuru zināšanu?
Zināšanu definīcija un problēmas
Lai gan ilgstoši tika pieņemts, ka zināšanas ir "pamatota taisna patiesība", 1960. gadu sākumā filozofi (piemēram, Edmunds Gettiers) parādīja situācijas, kurās persona var iegūt pamatotu taisnu pārliecību, kas tomēr šķiet nepareizi kvalificējama kā zināšana. Šie "Gettier" gadījumi rosināja plašu diskusiju par to, kas papildus jāprasa zināšanai — piemēram, ka pamatojums nedrīkst būt balstīts uz nejaušu vai maldinošu apstākļu kopumu.
Zināšanu avoti
- Uztvere: jutekļu sniegtā informācija par pasauli.
- Ratiocīnāšana un intuīcija: analītiskās un matemātiskās atziņas, loģiskas izrietošas secināšanas.
- Atmiņa: pagātnes pieredžu saglabāšana, kas ļauj apgalvot par notikumiem.
- Liecība (testimony): zināšanas, ko iegūstam, paļaujoties uz citu cilvēku informāciju.
- Introspekcija: pašizziņa par saviem garīgajiem stāvokļiem.
Skepticisms un tā atbildes
Skepticisms apšauba, cik drošas ir mūsu zināšanas — no radikālā skepticisma, kas apstrīd jebkādu drošu zināšanu iespēju, līdz ierobežotam skeptiķim, kurš kritiski novērtē konkrētus apgalvojumus. Filozofiskās stratēģijas, lai atbildētu uz skepticismu, ietver:
- Fundamentalismu: dažu pamatotu, nenoteicamu pārliecību pieņemšana kā zināšanu pamatu.
- Koherentismu: zināšanas tiek vērtētas pēc iekšējās atbilstības un saskaņas ar citiem pārliecību tīkliem.
- Reliabilisms: uzsvars uz metodēm vai procesiem, kas parasti ražo patiesu pārliecību.
Mūsdienu pieejas
Mūsdienu epistemoloģijā attīstās vairākas pieejas:
- Eksterna epistemoloģija (externalism): uzsver ārējos faktorus (piem., uzticamās kognitīvās metodes) kā pamatojumu zināšanām.
- Interna epistemoloģija (internalism): uzskata, ka pamatojuma patiesai statusam ir jābūt pieejamam prātam vai apziņai.
- Erudītu (virtue) epistemoloģija: fokusējas uz prasmēm, raksturu un intelektuālajām īpašībām, kas dod iespēju iegūt zināšanas.
- Sociālā epistemoloģija: pēta, kā zināšanas rodas grupās, zinātnē, izglītībā un medijos — kur loma ir uzticībai, autoritātei un informācijas tīklam.
Kāpēc epistemoloģija ir svarīga
Epistemoloģija nav tikai abstrakta teorija — tā ietekmē zinātnes metodes, izglītību, politiku un ikdienas lēmumu pieņemšanu. Izpratne par to, kā mēs pamatojam ticības, palīdz kritiski izvērtēt informāciju, atpazīt maldināšanu un veidot uzticamus zināšanu avotus mūsdienu informācijas pārpilnajā vidē.
Epistemoloģija turpina attīstīties, apvienojot tradīcijas no klasiskās filozofijas ar atziņām no psiholoģijas, kognitīvajām zinātnēm un socioloģijas, lai labāk saprastu, kā cilvēki un sabiedrības nāk pie zināšanām.
Dažas pozīcijas
- Zināšanas par to, kā pret zināšanām par to, ka: Šī bija Gilberta Raila ideja. Piemēram, morāles jautājumi var būt saistīti ar to, kā rīkoties. Zinātnē var būt svarīgi zināt, ka kaut kas ir noticis.
- Racionālās un empīriskās zināšanas: Racionālās zināšanas (ja tādas pastāv) ir zināšanas, kas veidojas no cilvēka iekšējām domām. Empīriskās zināšanas tiek veidotas no tā, kas tiek saņemts ar maņām.
- Kļūda: Iespēja kļūdīties ir būtiska zināšanu sastāvdaļa (Ludvigs Vitgenšteins).
Ir arī citas šāda veida debates.
Saistītās lapas
- Epistemiskā kopiena
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir epistemoloģija?
A: Epistemoloģija ir zināšanu filozofija, kas cenšas atbildēt uz jautājumiem "Kas ir zināšanas?" un "Kā tiek iegūtas zināšanas?".
Q: Kas ir epistemologi?
A: Epistemologi ir filozofi, kurus interesē tādi jautājumi kā, piemēram, vai ir iespējams iegūt zināšanas, kādas ir zināšanas un kā cilvēki iegūst zināšanas.
J: Kas bija Ksenofāns un ko viņš darīja?
A: Ksenofāns bija viens no pirmajiem filozofiem, kurš skaidri izteicās par jautājumiem, kas saistīti ar zināšanām epistemoloģijā. Viņš dzīvoja no 570. līdz 470. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kāds ir Ksenofana slavenais teiciens?
A: Ksenofana slavenais teiciens ir šāds: "Noteiktas patiesības nav nevienam cilvēkam... jo, pat ja viņam kādreiz izdosies pateikt, kas ir patiesība, viņš to nekad neuzzinās". Šis teiciens ir agrīna skepticisma forma.
J: Kas ir skepticisms epistemoloģijā?
A: Skepticisms epistemoloģijā ir uzskats, ka zināšanas ir neskaidras vai nav iespējams iegūt. Tas ietver šaubas par pieņemtajiem uzskatiem vai zināšanu apgalvojumiem vai to apšaubīšanu.
J: Kāpēc epistemologi pēta zināšanu jēdzienu?
A: Epistemologi pēta zināšanu jēdzienu, jo viņi vēlas saprast, kas ir zināšanas un kā tās var iegūt. Viņi cenšas noteikt zināšanu būtību un ierobežojumus, lai uzlabotu mūsu izpratni par pasauli.
J: Kādi ir galvenie jautājumi, kas interesē epistemologus?
A: Epistemologus interesē tādi jautājumi kā, vai zināšanas ir iespējamas, kāda veida zināšanas pastāv, kā zināšanas tiek iegūtas un kādas ir zināšanu robežas. Viņi arī pēta attiecības starp ticību un zināšanām, kā arī to, kā var pamatot vai noraidīt apgalvojumus par zināšanām.
Meklēt