Zināšanas
Zināšanas nozīmē patiesas lietas, pretstatā viedoklim. Informācija, kas ir pareiza, ir zināšanas. Zināšanas vienmēr var pamatot ar pierādījumiem. Ja apgalvojums nav pamatots ar pierādījumiem, tad tās nav zināšanas. Pierādījumi padara to pamatotu; .
Zināšanas var attiekties uz teorētisku vai praktisku priekšmeta izpratni. Tāda bija Rila atšķirība starp "zināt, ka" un "zināt, kā". Tās var būt netiešas (kā praktiskās prasmes vai zināšanas) vai skaidras (kā teorētiskā izpratne par kādu priekšmetu); tās var būt vairāk vai mazāk formālas vai sistemātiskas. Filozofijā zināšanu pētniecību sauc par epistemoloģiju. Filozofs Platons definēja zināšanas kā "pamatotu patiesu pārliecību". Šī definīcija ir Getjē problēmu priekšmets.
Visas zināšanas ir apgalvojums, ka tās ir patiesas, taču šis apgalvojums var būt kļūdains. Vienīgie apgalvojumi (propozīcijas), kas noteikti ir patiesi, ir apļveida, pamatojoties uz to, kā mēs lietojam vārdus vai terminus. Mēs varam pareizi apgalvot, ka aplī ir 360 grādi, jo tā ir daļa no apļa definīcijas. Aristoteļa silogisma jēga bija parādīt, ka šāda veida argumentācijai ir mašīnveida forma:
- Ja visi gulbji ir balti un šis ir gulbis, tad tam jābūt baltam.
Taču patiesībā reālajā pasaulē ne visi gulbji ir balti.
Visplašāk pieņemtais veids, kā iegūt ticamas zināšanas, ir zinātniskā metode. Tomēr visi zinātnes filozofi ir vienisprātis, ka zinātniskās zināšanas ir tikai labākais, ko mēs jebkurā brīdī varam izdarīt. Visas zinātniskās zināšanas ir provizoriskas, nevis pretendējošas uz absolūtu patiesību.
Reliģija un zināšanas
Zināšanas reliģijā atšķiras ar to, ka tās ir atkarīgas no ticības, pārliecības un reliģisko vadītāju autoritātes, nevis no zinātniskiem vai juridiskiem pierādījumiem. Pastāv dažādi viedokļi par to, vai reliģiskie apgalvojumi ir uzskatāmi par zināšanām.
Daudzās kristietības izpausmēs, piemēram, katolicismā un anglikānismā, zināšanas ir viena no septiņām Svētā Gara dāvanām. Ēdenes dārzā zināšanas ir faktors, kas padarīja cilvēkus alkatīgus un nodevīgus. Bet Salamana pamācību grāmatā ir teikts: "Lai tu būtu gudrs, tev vispirms jāpaklausa Tam Kungam" (9:10).
Islāmā zināšanām ir liela nozīme. "Visuzinošais" (al-ʿAlīm) ir viens no Dieva vārdiem, kas islāmā atspoguļo atšķirīgas Dieva īpašības. Korāns apgalvo, ka zināšanas nāk no Dieva (2:239), un dažādi hadīsi mudina iegūt zināšanas. Tiek ziņots, ka Muhameds ir teicis: "Meklējiet zināšanas no šūpuļa līdz kapam" un "Patiesi, zinošie cilvēki ir praviešu mantinieki". Islāma zinātniekiem, teologiem un juristiem bieži tiek piešķirts tituls alim, kas nozīmē "zinošs".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir informācija?
A: Zināšanas ir informācija, kas ir patiesa un ko var pamatot ar pierādījumiem. Tā var attiekties uz teorētisku vai praktisku izpratni par kādu tematu, un tā var būt netieša vai tieša.
J: Kā Platons definēja zināšanas?
A: Platons definēja zināšanas kā "pamatotu patiesu pārliecību".
J: Kāds ir visplašāk izplatītais veids, kā atrast ticamas zināšanas?
Atbilde: Visplašāk pieņemtais veids, kā iegūt ticamas zināšanas, ir zinātniskā metode.
Vai visas zinātniskās zināšanas ir absolūta patiesība?
Atbilde: Nē, visas zinātniskās atziņas ir provizoriskas, un tās nepretendē uz absolūtu patiesību.
J: Kāds bija Raila viedoklis par atšķirību starp "zināt, ka" un "zināt, kā"?
A: Raila atšķirība starp "zināt, ka" un "zināt, kā" bija domāta, lai parādītu, ka pastāv dažādi izpratnes veidi, kad runa ir par kaut ko zināt - teorētiski vai praktiski.
J: Kuriem apgalvojumiem noteikti ir taisnība?
Atbilde: Tādi apgalvojumi, kas noteikti ir patiesi, ir apļveida un balstās uz to, kā mēs lietojam vārdus vai terminus. Piemēram, mēs varam pareizi apgalvot, ka aplim ir 360 grādi, jo tā ir daļa no apļa definīcijas.
J: Ko parāda Aristoteļa silogisms?
A: Aristoteļa silogisms parāda, ka šāda veida domāšana ir mašīnmācīšanās - ja visi gulbji ir balti un šis ir gulbis, tad tam jābūt baltam, taču realitātē ne visi gulbji ir balti.
