Korāns — islāma svētā grāmata: nozīme, vēsture un tulkojumi
Korāns — islāma svētā grāmata: uzzini tās nozīmi, vēsturi, arābu izcelsmi un tulkojumu lomu mūsdienu sapratnē. Padziļināts ceļvedis.
Korāns (arābu: القرآن) ir islāma svētā grāmata. Musulmaņi Korānu uzskata par "Allaha (Dieva) vārdu". Šī grāmata atšķiras no citiem reliģiskajiem tekstiem ar to, ka tiek uzskatīts, ka tā ir burtiski Dieva vārdi, kas izteikti caur pravieti Muhamedu. Daži musulmaņi to dēvē par Galīgo Derību.
Vairāk nekā 1400 gadus tā ir rakstīta un lasīta tikai arābu valodā. Taču, tā kā daudzi musulmaņi visā pasaulē nesaprot arābu valodu, Korāna nozīme ir sniegta arī citās valodās, lai lasītāji varētu labāk saprast, ko arābu valodas vārdi Korānā nozīmē. Šīs grāmatas ir kā Korāna vārdnīcas - tās netiek lasītas kā daļa no islāma reliģijas, lai aizstātu Korānu arābu valodā. Musulmaņi uzskata, ka šie tulkojumi nav īstais Korāns; tikai arābu valodā ir īstais Korāns. Korāns tiek izmantots kopā ar hadīsiem, lai interpretētu šariata likumus.
Struktūra un valoda
Korāns sastāv no 114 nodaļām, ko sauc par surām, un katra sura ir sadalīta pantos jeb ayāt. Suru garums ir ļoti atšķirīgs — no dažām rindām līdz vairākiem simtiem pantos. Korāna valoda ir klasiskā arābu, kas tiek uzskatīta par īpaši izteiksmīgu un retorisku. Dēļ valodas nozīmes daudzi musulmaņi mācās Korānu arābu valodā, lai saglabātu oriģinālo tekstu un tā skaņu.
Atklāsme un kanonizācija
Musulmaņu tradīcija uzskata, ka Korāns tika atklāts pakāpeniski pravietim Muhamedam 23 gadu periodā (apmēram 610.–632. gads pēc Kristus). Pēc Muhameda nāves Korāna teksts tika apkopots un standartizēts. Visplašāk pieņemtais stāstījums vēsta, ka kalifs ʿUtmans ibn ʿAffāns (Uthman) 7. gadsimtā pasūtīja vienotu redakciju un sūtīja ierakstītus eksemplārus svarīgākajās islāma centros, lai novērstu reģionālas atšķirības lasījumos.
Tulkojumi un interpretācija
Kā minēts, tulkojumi citās valodās tiek uzskatīti par skaidrojumiem vai nozīmēm, nevis par pilnīgu Korāna aizstājēju arābu valodai. Tulkojumi palīdz izprast tekstu, taču reliģiskā prakse parasti pieprasa atsauci uz oriģinālu, it īpaši juridiskos un teoloģiskos jautājumos. Korāna skaidrojumi jeb tafsīrs ir attīstīta zinātne, kurā izmanto gan lingvistiku, gan hadīsus, gan juridisko spriedumu, lai izskaidrotu grāmatas nozīmi mūsdienu kontekstā.
Recitācija, memorēšana un qirā'āt
Recitācija (arābu: tajwīd) ir svarīga Korāna lasīšanas daļa — pastāv noteikumi par izrunu, intonāciju un pauzēm, kuri palīdz saglabāt tekstu nemainītu un ievērot tā skaņu tradīciju. Ir vairākas kanoniskas recitācijas (qirā'āt), no kurām septiņas vai desmit tiek plaši atzītas klasiskajā tradīcijā. Korāns arī tiek plaši memorēts — cilvēki, kas to pilnībā iemācījušies no galvas, tiek saukti par hafiz vai hafaiza. Memorēšana un recitācija ir gan reliģiska prakse, gan daļa no kultūras izglītības daudzās musulmaņu kopienās.
Vēsturiskie manuskripti un saglabāšana
Pastāv senas Korāna manuskriptu kopijas, piemēram, Topkapi, Samarkandas un Sanaa manuskripti, kas ir svarīgs avots teksta izpētē un paleogrāfijā. Liela uzmanība veltīta arī Kanona redakcijas vēsturei un iespējamām teksta variācijām dažādos reģionos pirms Uthmana standartizācijas. Tomēr šodien lielākā daļa musulmaņu pieņem Uthmana kanonizēto tekstu par autoritatīvu.
Loma musulmaņu dzīvē
Korāns ir gan reliģiska vadlīnija, gan ikdienas dzīves ceļvedis. Tas tiek lasīts lūgšanās, svinību un bēru ceremonijās, izmantots kā ētikas avots un iedvesmas krājums. Daudzas reliģiskas normas un sabiedrības prakses ir tieši saistītas ar Korāna tekstu. Juridiskās skolas izmanto Korānu kā primāro tekstu līdzās hadīsiem, lai veidotu šariata pamatus.
Izglītība un mūsdienu izpēte
Mūsdienās Korāns ir pētījumu priekšmets ne tikai teoloģiem, bet arī lingvistiem, vēsturniekiem un kultūras pētniekiem. Ir pieejami plaši tulkojumi, komentāri un akadēmiski pētījumi, kas aplūko gan tekstu, gan tā vēsturisko kontekstu. Tajā pašā laikā reliģiskajās kopienās turpinās diskusijas par interpretācijas robežām, modernizācijas jautājumiem un Korāna pielietojumu mūsdienu sabiedrībā.
- Galvenais saturs: teoloģiskie uzskati, praviešu stāsti, morāles normas, likumu principi un lūgšanu norādījumi.
- Sagatavošana lasīšanai: daudzi lasītāji mācās pamata arābu valodu un tajwīd, lai labāk uztvertu tekstu.
- Tulkojumu loma: palīdz izprast nozīmi, bet reliģiskā prakse tradicionāli balstās uz arābu tekstu.
Šis īsais pārskats sniedz pamata sapratni par Korānu kā tekstu un tā nozīmi islāma tradīcijā. Lai dziļāk izprastu konkrētas suras vai pantus, parasti konsultējas ar kvalificētiem teologiem vai plašiem tafsīra darbiem.
Korāns Ēģiptē.
Vēsture
Musulmaņi tic, ka Korānu pirmo reizi Muhamedam atklāja erceņģelis Gabriēls alā uz Hiras kalna Mekā un pēc tam divdesmit trīs gadu laikā līdz viņa nāvei.
Kamēr Muhameds bija dzīvs, Korāns netika uzrakstīts grāmatas formā; tas tika saglabāts mutvārdu komunikācijas un īsu rakstisku pierakstu veidā. Pravietis neprotēja ne lasīt, ne rakstīt, bet, kā apgalvo musulmaņi, pravieša brālēns Ali ibn abi Talibs, cita starpā, rakstīja tekstus uz kaut kā, kad Muhameds bija dzīvs. Pēc pravieša Muhameda nāves Omars ibn Hatabs, viens no khulafa u rashidan, apkopoja Korānu vienā grāmatā.
Korāna pirmā nodaļa. Šī lapa ir rakstīta arābu valodā
Elementi, sūras, panti, atklāsmes
Korānā ir 30 daļas, kas veido 114 "sūras" (nodaļas). Katrai sūrai ir atšķirīgs pantu skaits.
Saskaņā ar musulmaņu mācībām[] 86 no šīm sērām notika Mekā, 24 no šīm sērām notika Medīnā. Sūras, kas notika Medīnā, ir Al-Baqara, Al Imran, Al-Anfal, Al-Ahzab, Al-Ma'ida, An-Nisa, Al-Mumtahina, Az-Zalzala, Al-Hadid, Muhammad, Ar-Ra'd, Ar-Rahman, At-Talaq, Al-Bayyina, Al-Hashr, An-Nasr, An-Nur, Al-Hajj, Al-Munafiqun, Al-Mujadila, Al-Hujraat, At-Tahrim, At-Taghabun, Al-Jumua, As-Saff, Al-Fath, At-Tawba, Al-Insan.
Pirmais un pēdējais pants
Pirmais atklātais pants ir šāds:
(5) اقرَأ بِاسمِ رَبِّكَ الَّذي خَلَقَ (1) خَلَقَ الإِنسانَ مِن عَلَقٍ (2) اقرَأ وَرَبُّكَ الأَكرَمُ (3) الَّذي عَلَّمَ بِالقَلَمِ (4) عَلَّمَ الإِنسانَ ما لَم يَعلَم
Lasīt (sākot) ar nosaukumu Allah, kurš ir radījis (viss). Viņš radīja cilvēku no karājas masas, kas (kā pīle) turas (mātes miesās). Lasiet, un jūsu Kungs ir Visdāsnākais, Kas iemācīja cilvēkam (lasīt un rakstīt) ar pildspalvu, Kas (turklāt) iemācīja cilvēkam (visu to), ko viņš nezināja. 96:1
Pēdējais atklātais pants ir šāds:
Kas tic! izpildīt (visas) saistības. Visi četrkājainie dzīvnieki jums ir atļauti (pārtikai). Aizliegta ir beigta gaļa, asinis, cūka, jebkurš ēdiens, ko svētījis (viltus) dievs, kas nav Allahs; dzīvnieks, kura nāve iestājusies no nožņaugšanas, saduršanas, apšaudīšanas, bultām, krišanas vai asins zuduma; dzīvnieks, kuru daļēji apēdis savvaļas dzīvnieks, vai dzīvnieks, kas tiek upurēts uz akmens altāra. Tomēr, ja ir bads, ir pieļaujami izņēmumi.
Agrākie saglabājušies fragmenti
Iespējams, pasaulē vecākie Korāna fragmenti ir atrasti Birmingemas Universitātes bibliotēkā Anglijā.
Radiokarbona datēšana ar vairāk nekā 95 % ticamību liecināja, ka pergaments ir no 568. līdz 645. gadam pēc Kristus dzimšanas. Tātad manuskripts ir vismaz 1370 gadus vecs. Tas ir agrākais vai viens no agrākajiem eksistējošajiem.
Fragmenti ir rakstīti ar tinti uz aitas vai kazas ādas. Tie ir uzklāti uz mūsdienīga papīra, kas palīdz tos saglabāt. Tie 2015. gada oktobrī tiks izstādīti Birmingemas Barbera institūtā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Korāns?
A: Korāns ir islāma svētā grāmata.
J: Ko musulmaņi uzskata par Korānu?
A: Musulmaņi tic, ka Korāns ir "Allaha (Dieva) Vārds", un tie ir burtiski Dieva vārdi, kas izteikti caur pravieti Muhamedu.
J: Cik ilgi Korāns ir rakstīts un lasīts arābu valodā?
A: Korāns ir rakstīts un lasīts tikai arābu valodā jau vairāk nekā 1400 gadus.
Vai visi musulmaņi saprot arābu valodu?
Atbilde: Nē, daudzi musulmaņi visā pasaulē nesaprot arābu valodu.
Jautājums: Kā lasītājiem, kas nesaprot arābu valodu, saprast Korāna nozīmi?
A: Korāna nozīme ir sniegta citās valodās, lai lasītāji varētu labāk saprast, ko arābu valodā rakstītie vārdi Korānā nozīmē.
J: Vai Korāna tulkojumi tiek uzskatīti par īsto Korānu?
A: Nē, musulmaņi uzskata, ka šie tulkojumi nav īstais Korāns; tikai arābu valodā ir īstais Korāns.
J: Ar ko Korāns tiek izmantots, lai interpretētu šariata likumus?
A.: Korāns tiek izmantots kopā ar hadīsiem, lai interpretētu šariata likumus.
Meklēt