Korāns (arābu: القرآن) ir islāma svētā grāmata. Musulmaņi Korānu uzskata par "Allaha (Dieva) vārdu". Šī grāmata atšķiras no citiem reliģiskajiem tekstiem ar to, ka tiek uzskatīts, ka tā ir burtiski Dieva vārdi, kas izteikti caur pravieti Muhamedu. Daži musulmaņi to dēvē par Galīgo Derību.
Vairāk nekā 1400 gadus tā ir rakstīta un lasīta tikai arābu valodā. Taču, tā kā daudzi musulmaņi visā pasaulē nesaprot arābu valodu, Korāna nozīme ir sniegta arī citās valodās, lai lasītāji varētu labāk saprast, ko arābu valodas vārdi Korānā nozīmē. Šīs grāmatas ir kā Korāna vārdnīcas - tās netiek lasītas kā daļa no islāma reliģijas, lai aizstātu Korānu arābu valodā. Musulmaņi uzskata, ka šie tulkojumi nav īstais Korāns; tikai arābu valodā ir īstais Korāns. Korāns tiek izmantots kopā ar hadīsiem, lai interpretētu šariata likumus.
Struktūra un valoda
Korāns sastāv no 114 nodaļām, ko sauc par surām, un katra sura ir sadalīta pantos jeb ayāt. Suru garums ir ļoti atšķirīgs — no dažām rindām līdz vairākiem simtiem pantos. Korāna valoda ir klasiskā arābu, kas tiek uzskatīta par īpaši izteiksmīgu un retorisku. Dēļ valodas nozīmes daudzi musulmaņi mācās Korānu arābu valodā, lai saglabātu oriģinālo tekstu un tā skaņu.
Atklāsme un kanonizācija
Musulmaņu tradīcija uzskata, ka Korāns tika atklāts pakāpeniski pravietim Muhamedam 23 gadu periodā (apmēram 610.–632. gads pēc Kristus). Pēc Muhameda nāves Korāna teksts tika apkopots un standartizēts. Visplašāk pieņemtais stāstījums vēsta, ka kalifs ʿUtmans ibn ʿAffāns (Uthman) 7. gadsimtā pasūtīja vienotu redakciju un sūtīja ierakstītus eksemplārus svarīgākajās islāma centros, lai novērstu reģionālas atšķirības lasījumos.
Tulkojumi un interpretācija
Kā minēts, tulkojumi citās valodās tiek uzskatīti par skaidrojumiem vai nozīmēm, nevis par pilnīgu Korāna aizstājēju arābu valodai. Tulkojumi palīdz izprast tekstu, taču reliģiskā prakse parasti pieprasa atsauci uz oriģinālu, it īpaši juridiskos un teoloģiskos jautājumos. Korāna skaidrojumi jeb tafsīrs ir attīstīta zinātne, kurā izmanto gan lingvistiku, gan hadīsus, gan juridisko spriedumu, lai izskaidrotu grāmatas nozīmi mūsdienu kontekstā.
Recitācija, memorēšana un qirā'āt
Recitācija (arābu: tajwīd) ir svarīga Korāna lasīšanas daļa — pastāv noteikumi par izrunu, intonāciju un pauzēm, kuri palīdz saglabāt tekstu nemainītu un ievērot tā skaņu tradīciju. Ir vairākas kanoniskas recitācijas (qirā'āt), no kurām septiņas vai desmit tiek plaši atzītas klasiskajā tradīcijā. Korāns arī tiek plaši memorēts — cilvēki, kas to pilnībā iemācījušies no galvas, tiek saukti par hafiz vai hafaiza. Memorēšana un recitācija ir gan reliģiska prakse, gan daļa no kultūras izglītības daudzās musulmaņu kopienās.
Vēsturiskie manuskripti un saglabāšana
Pastāv senas Korāna manuskriptu kopijas, piemēram, Topkapi, Samarkandas un Sanaa manuskripti, kas ir svarīgs avots teksta izpētē un paleogrāfijā. Liela uzmanība veltīta arī Kanona redakcijas vēsturei un iespējamām teksta variācijām dažādos reģionos pirms Uthmana standartizācijas. Tomēr šodien lielākā daļa musulmaņu pieņem Uthmana kanonizēto tekstu par autoritatīvu.
Loma musulmaņu dzīvē
Korāns ir gan reliģiska vadlīnija, gan ikdienas dzīves ceļvedis. Tas tiek lasīts lūgšanās, svinību un bēru ceremonijās, izmantots kā ētikas avots un iedvesmas krājums. Daudzas reliģiskas normas un sabiedrības prakses ir tieši saistītas ar Korāna tekstu. Juridiskās skolas izmanto Korānu kā primāro tekstu līdzās hadīsiem, lai veidotu šariata pamatus.
Izglītība un mūsdienu izpēte
Mūsdienās Korāns ir pētījumu priekšmets ne tikai teoloģiem, bet arī lingvistiem, vēsturniekiem un kultūras pētniekiem. Ir pieejami plaši tulkojumi, komentāri un akadēmiski pētījumi, kas aplūko gan tekstu, gan tā vēsturisko kontekstu. Tajā pašā laikā reliģiskajās kopienās turpinās diskusijas par interpretācijas robežām, modernizācijas jautājumiem un Korāna pielietojumu mūsdienu sabiedrībā.
- Galvenais saturs: teoloģiskie uzskati, praviešu stāsti, morāles normas, likumu principi un lūgšanu norādījumi.
- Sagatavošana lasīšanai: daudzi lasītāji mācās pamata arābu valodu un tajwīd, lai labāk uztvertu tekstu.
- Tulkojumu loma: palīdz izprast nozīmi, bet reliģiskā prakse tradicionāli balstās uz arābu tekstu.
Šis īsais pārskats sniedz pamata sapratni par Korānu kā tekstu un tā nozīmi islāma tradīcijā. Lai dziļāk izprastu konkrētas suras vai pantus, parasti konsultējas ar kvalificētiem teologiem vai plašiem tafsīra darbiem.
