Pergaments — vēsturisks rakstīšanas materiāls no dzīvnieku ādas
Pergaments — vēsturisks rakstīšanas materiāls no dzīvnieku ādas: uzzini ražošanas procesu, pergamentu tipus, izmantošanu grāmatās un tā kultūras nozīmi.
Pergaments ir plāns, gluds materiāls, kas izgatavots no cūku, kazu, teļu vai aitu ādas, galvenokārt paredzēts rakstīšanai un grāmatu lapu izgatavošanai. Visplašāk pergamentu izmantoja kā materiālu, uz kura rakstīt, grāmatu lapām. Tas atšķiras no ādas ar to, ka pergaments tiek apstrādāts ar kaļķi un mehāniski izstiepts un izžāvēts, bet nav miecēts tādā veidā kā parastā āda. Labākas kvalitātes, plānāks un vienmērīgāks pergaments bieži tiek dēvēts par velīnu; oriģinālajā teksta vietā minētais jēdziens tiek atzīmēts arī kā pergamentu.
· 
Centrāleiropas (Ziemeļeiropas) gatavā pergamenta veids, kas izgatavots no kazādas, kura izstiepta uz koka rāmja.
· 
Angļu akts uz smalka pergamenta vai pergamenta ar zīmogu, datēts ar 1638. gadu.
· 
Sefer Tora, tradicionālā ebreju Bībeles forma, ir pergamenta ritulis.
Ražošanas process
Pergamenta ražošanas pamatposmi ir šādi:
- Ādas iegūšana — parasti izmanto jaunus vai vidēji vecus dzīvniekus: teļu, kazu, aitu vai cūku ādas;
- Apstrāde ar kaļķi — ādu mērcē kaļķa šķīdumā, lai atbrīvotu to no matiņiem un taukiem;
- Mehāniska tīrīšana — noskrāpēšana, lai noņemtu atlikušos audu slāņus;
- Izstiepšana uz rāmja — ādu nostiepj uz koka vai metāla rāmja, lai iegūtu vienmērīgu virsmu un izžūtu;
- Slīpēšana un pulēšana — virsmu gludina ar akmeņiem vai abrazīviem materiāliem, lai gatavotu rakstīšanai;
- Izgriešana un locīšana — sagatavo lapas vai rituli; reizēm pergamentu piepilda, balina vai apstrādā ar īpašiem maisījumiem, lai uzlabotu rakstāmību.
Atkarībā no reģiona un vēsturiskā perioda metodes un palīgmateriāli var atšķirties. Vellums parasti apzīmē īpaši plānu un smalki izstrādātu pergamentu, bieži izgatavotu no teļa ādas.
Vēsturisks lietojums
Pergaments bija galvenais rakstīšanas materiāls Eiropā un Vidusjūras reģionā līdz papīra pieejamības pieaugumam viduslaikos un renesansē. To izmantoja:
- manuskriptu un iluminētu grāmatu lapu veidošanai (rituļi un koddiksi);
- juridisku dokumentu un līgumu rakstīšanai (daudzi viduslaiku akti, privileģijas un testamentu ieraksti);
- reliģisku tekstu, piemēram, Sefer Tora ebreju tradīcijā, kuras rituli joprojām gatavo uz īpaši sagatavota pergamenta;
- kartogrāfijas un zīmējumu saglabāšanai, jo pergaments ir izturīgs pret plīsumiem un labi saglabājas ilgtermiņā, ja pareizi uzglabāts.
Atšķirības no ādas un papīra
Pergaments un āda radīti no tā paša izejmateriāla, taču atšķiras apstrādes veids un īpašības:
- Pergaments ir kaļķots un mehāniski saformēts, tas ir mazāk mīksts un elastīgs nekā miecēta āda.
- Salīdzinājumā ar papīru pergaments ir biezāks, izturīgāks pret mitrumu un plīsumiem, tomēr jutīgāks pret lielām mitruma izmaiņām (var sarauties vai izstiepties).
Saglabāšana un restaurācija
Pergaments ir ļoti ilgmūžīgs materiāls, bet tam ir savas vājības. Lai saglabātu pergamentu, jāievēro šādi principi:
- stabila temperatūra un relatīvais mitrums — spēcīgas svārstības var deformēt lapas;
- aizsardzība no tiešiem saules stariem un ķīmiskām vielām, kas var izārstēt vai izbalināt tinte;
- pārdomāta glabāšana — pergamentu glabā plakanu vai speciālos ruļļos, izmantojot neaktīvus materiālus;
- restauratori izmanto īpašas konservācijas metodes, kas ietver mitruma kontroli, atbalsta materiālu pielāgošanu un vietēju tīrīšanu.
Mūsdienu lietojumi un terminoloģija
Kaut arī papīrs kļuva par dominējošo rakstīšanas materiālu, pergaments joprojām tiek lietots speciālos gadījumos:
- restaurēšanas darbos un muzeju kolekcijās;
- rituālos un reliģiskos manuskriptos (piem., ebreju Tora rituli);
- oficiālos dokumentos, dekoratīvos sertifikātos, diplomos, mākslas un kaligrāfijas darbos;
- reprodukcijās un amatniecībā, kur nepieciešama autentiska perioda materiāla imitācija.
Valodniecība un termini
Latviešu valodā vārds "pergaments" attiecas uz šo konkrēto materiālu; termins "velīns" tiek lietots, runājot par izsmalcinātāku, plānāku pergamentu (angļu "vellum"). Mūsdienu valodā reizēm jēdzieni tiek lietoti nedaudz savstarpēji aizvietojami, taču speciālisti tos skaidro atbilstoši tehniskajām īpašībām.
Pergaments ir bijis un joprojām ir nozīmīgs kultūras mantojuma nesējs — pareizi saglabājot, tas ļauj nodot informāciju un mākslu nākamajām paaudzēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pergaments?
A: Pergaments ir plāns materiāls, kas izgatavots no dzīvnieku ādas un ko parasti izmanto rakstīšanai.
J: Ar ko pergaments atšķiras no ādas?
A: Pergaments ir kaļķots, bet nav miecēts, turpretī āda ir miecēta.
J: Kā sauc pergamenta labākās īpašības?
A. Pergamenta labākās kvalitātes pergamentu sauc par pergamentu.
J: No kurienes nāk Centrāleiropas gatavais pergaments?
A.: Centrāleiropas gatavais pergaments ir izgatavots no kazas ādas, kas izstiepta uz koka karkasa.
J: Kad datēja angļu aktu, kas rakstīts uz smalka pergamenta vai pergamenta ar zīmoga uzlīmi?
A: Angļu akts, kas rakstīts uz smalka pergamenta vai pergamenta ar zīmogu, tika datēts ar 1638. gadu.
J: Kāda ir ebreju Bībeles forma?
A.: Bībele ebreju valodā ir pergamenta ruļļa formā, ko sauc par Sefer Toru.
Meklēt