Grāmata ir iespiestu papīra lapu kopums, kas atrodas kopā starp diviem vākiem. Uz papīra lapām parasti ir teksts, valoda un ilustrācijas, kas ir drukātās grāmatas galvenā būtība.

Grāmatas autors tiek saukts par autoru. Cilvēks, kurš zīmē attēlus grāmatā, tiek saukts par ilustratoru. Grāmatām var būt vairāk nekā viens autors vai ilustrators.

Grāmata var būt arī teksts lielākā tekstu krājumā. Tādējādi grāmatu, iespējams, ir sarakstījis viens autors vai arī tajā ir aplūkota tikai viena tematiskā joma. Grāmatas šādā nozīmē bieži vien var saprast, nezinot visu krājumu. Kā piemērus var minēt Bībeli, "Iliadi" vai "Odiseju" - tās visas sastāv no vairākām grāmatām šādā nozīmē. Enciklopēdijās bieži vien ir atsevišķi raksti, ko sarakstījuši dažādi cilvēki un kas izdoti kā atsevišķi sējumi. Katrs sējums ir grāmata.

Grāmatas cietajos vākos ir no kartona, kas pārklāts ar audumu vai ādu, un parasti tie ir sašūti kopā. Grāmatu vāciņi ir no cietā papīra, un parasti tie ir salīmēti kopā. Grāmatās iekļautos vārdus var lasīt skaļi un ierakstīt lentēs vai kompaktdiskos. Tās sauc par audiogrāmatām.

Grāmatas var aizņemties bibliotēkā vai iegādāties grāmatnīcā. Cilvēki var izgatavot savas grāmatas un piepildīt tās ar ģimenes fotogrāfijām, zīmējumiem vai saviem rakstiem. Dažas grāmatas ir tukšas, piemēram, dienasgrāmata, adrešu grāmata vai fotoalbums. Lielākoties vārds "grāmata" nozīmē, ka lapas iekšpusē ir iespiesti vai uzrakstīti vārdi.

Dažas grāmatas ir rakstītas tikai bērniem vai izklaidei, savukārt citas grāmatas ir paredzētas mācībām skolā, piemēram, matemātikā vai vēsturē. Daudzās grāmatās ir fotogrāfijas vai zīmējumi.

Grāmatas uzbūve

Parastai drukātai grāmatai ir vairāki četri galvenie elementi:

  • Vāki — cietie (kartona apvalks ar audumu vai ādu) vai mīkstie (kartons vai biezs papīrs). Cietie vākos reizēm lieto īpašu aizsargvākus (dust jacket).
  • Muguriņa (spine) — satur nosaukumu un bieži autoru, redzama plauktā; muguriņas platums atbilst sējumam lapu biezumam.
  • Lapas — satur tekstu, ilustrācijas, tabulas utt.; var būt drukātas uz dažāda blīvuma un kvalitātes papīra.
  • Priekšvāki un beigvāki (front matter & back matter) — ietver titullapu, satura rādītāju, ievadu, bibliogrāfiju, pielikumus, indeksu un kolofonu.

Grāmatu sašūšanas un līmēšanas veidi atšķiras: tradicionāla sašūšana nodrošina izturīgāku salikumu, bet salīmētas grāmatas (perfect binding) ir lētākas. Cietie vākos parasti izmanto sašūšanu vai sašūšanu ar līmi kombinācijā ar grāmatniecības apdari.

Vērtīgākie tehniskie un juridiskie aspekti

  • ISBN — starptautiska grāmatas identifikācijas zīme, kas atvieglo pārdošanu un izplatīšanu.
  • Izdevums — pirmizdevums, atkārtoti izdevumi un papildinātie izdevumi var atšķirties saturā un noformējumā.
  • Autortiesības — aizsargā literāros un mākslinieciskos darbus; izdevējam un autoram ir konkrētas tiesības un saistības.
  • Krājumi un sējumi — lieliem darbiem (piem., Bībele, antoloģijas) teksts var būt sadalīts sējumos, kur katrs sējums ir atsevišķa grāmata.

Grāmatu veidi un formāti

  • Drukātā grāmata — tradicionālais papīra izdevums, kas var būt cietajos vai mīkstajos vākos.
  • Audiogrāmata — teksts tiek ierakstīts un sniegts klausītājam; minēts arī kā iespēja ierakstīt uz lentēm vai kompaktdiskos.
  • E-grāmata — digitāls formāts lasīšanai uz planšetēm, e-lasītājiem vai telefonos (pieejamība, meklējamība un izmaiņu ātrums ir vieglāki nekā drukātajām).
  • Speciālas kopijas — lielā drukā (large print), Braila izdevumi, ilustrētie bērnu izdevumi u. c.

Satura iedalījums pēc mērķa

  • Bērnu grāmatas — parasti ar daudz ilustrācijām un vienkāršu valodu; bieži speciāla izdruka un lappušu formāts.
  • Skolēnu mācību grāmatas — strukturētas nodaļās, ar uzdevumiem, skaidrojumiem (piem., matemātikā, vēsturē).
  • Populārzinātniskās un izklaides grāmatas — rakstītas plašai auditorijai, bieži ilustrētas vai ar fotogrāfijām.
  • Speciālistu literatūra — akadēmiskas grāmatas, rokasgrāmatas, monogrāfijas ar atsaucēm un bibliogrāfiju.
  • Tukšas grāmatas — dienasgrāmatas, adrešu grāmatas, fotoalbumi — paredzētas ierakstiem vai fotogrāfiju glabāšanai (dienasgrāmata).

Grāmatas radīšana un izplatīšana

Grāmatas izveide ietver dažādus posmus: autorēšana, rediģēšana, noformēšana (maketēšana, ilustrācijas), drukāšana un izplatīšana. Izdevēji un grāmatnīcas pārdod, bibliotēkas izdod aizņemties, un mūsdienās autoram ir iespējams izdot grāmatu pašam vai izmantojot pašizdošanas platformas.

Grāmatas kā kultūras un personisks objekts

Grāmatas bieži tiek vērtētas ne tikai pēc satura, bet arī pēc fiziskā izpildījuma: ilustrāciju kvalitātes (kur strādā ilustratori), papīra kvalitātes, vāku dizaina un kolekcionējamības (piem., pirmizdevumi vai numerētas tirāžas). Cilvēki veido privātas grāmatu kolekcijas, dāvina grāmatas un izmanto tās mācībām, izklaidei un atmiņu glabāšanai.

Kopsavilkums

Grāmata var būt gan fizisks, papīra izdevums ar vākiem un lapām, gan daļa no lielāka teksta krājuma vai digitāls/ierādīts formāts. Tā ir līdzeklis zināšanu nodošanai, stāstu stāstīšanai un personīgo ierakstu glabāšanai. No tehniskā un juridiskā aspekta grāmata ietver izdevuma informāciju, autortiesības un bieži arī identifikatorus, piemēram, ISBN.