Grāmata
Grāmata ir iespiestu papīra lapu kopums, kas atrodas kopā starp diviem vākiem. Uz papīra lapām parasti ir teksts, valoda un ilustrācijas, kas ir drukātās grāmatas galvenā būtība.
Grāmatas autors tiek saukts par autoru. Cilvēks, kurš zīmē attēlus grāmatā, tiek saukts par ilustratoru. Grāmatām var būt vairāk nekā viens autors vai ilustrators.
Grāmata var būt arī teksts lielākā tekstu krājumā. Tādējādi grāmatu, iespējams, ir sarakstījis viens autors vai arī tajā ir aplūkota tikai viena tematiskā joma. Grāmatas šādā nozīmē bieži vien var saprast, nezinot visu krājumu. Kā piemērus var minēt Bībeli, "Iliadi" vai "Odiseju" - tās visas sastāv no vairākām grāmatām šādā nozīmē. Enciklopēdijās bieži vien ir atsevišķi raksti, ko sarakstījuši dažādi cilvēki un kas izdoti kā atsevišķi sējumi. Katrs sējums ir grāmata.
Grāmatas cietajos vākos ir no kartona, kas pārklāts ar audumu vai ādu, un parasti tie ir sašūti kopā. Grāmatu vāciņi ir no cietā papīra, un parasti tie ir salīmēti kopā. Grāmatās iekļautos vārdus var lasīt skaļi un ierakstīt lentēs vai kompaktdiskos. Tās sauc par audiogrāmatām.
Grāmatas var aizņemties bibliotēkā vai iegādāties grāmatnīcā. Cilvēki var izgatavot savas grāmatas un piepildīt tās ar ģimenes fotogrāfijām, zīmējumiem vai saviem rakstiem. Dažas grāmatas ir tukšas, piemēram, dienasgrāmata, adrešu grāmata vai fotoalbums. Lielākoties vārds "grāmata" nozīmē, ka lapas iekšpusē ir iespiesti vai uzrakstīti vārdi.
Dažas grāmatas ir rakstītas tikai bērniem vai izklaidei, savukārt citas grāmatas ir paredzētas mācībām skolā, piemēram, matemātikā vai vēsturē. Daudzās grāmatās ir fotogrāfijas vai zīmējumi.
Vārdnīca ir grāmata
Grāmatu veidi
Ir divi galvenie grāmatu tekstu veidi: daiļliteratūra un daiļliteratūra.
Daiļliteratūra
Šīs grāmatas ir romāni par stāstiem, kas nav notikuši un kurus autors ir izdomājis. Dažas grāmatas ir balstītas uz reāliem vēstures notikumiem, bet autors ir radījis izdomātus tēlus vai dialogus.
Neliteratūra
Negrozāmās literatūras grāmatas ir par patiesiem faktiem vai lietām, kas patiešām ir notikušas. Daži piemēri ir vārdnīcas, pavārgrāmatas, mācību grāmatas mācībām skolā vai biogrāfija (kāda cilvēka dzīvesstāsts).
Vēsturiskais
Starp rakstīto manuskriptu un grāmatu ir vairāki izgudrojumi. Rokraksti ir roku darbs, bet grāmatas tagad ir rūpnieciski ražoti produkti.
Manuskripti
Bieži sastopams manuskriptu veids bija ruļļi, kas bija garas, satītas lapas. Loksne varēja būt izgatavota no papirusa (to izgatavoja ēģiptieši, pinot papirusa auga iekšējos stublājus un pēc tam sasmalcinot tos kopā), pergamenta vai pergamenta (ļoti plāna dzīvnieku āda, ko pirmie sāka izmantot senie grieķi). Vēlāk papīru no augu šķiedrām izgudroja ķīnieši). Līdz 16. gadsimtam parastā papīra forma bija ruļļi. Lai manuskriptu pārvērstu grāmatā, bija nepieciešami vairāki uzlabojumi.
Kodekss
Romieši bija pirmie, kas starp vākiem ielika atsevišķus manuskripta fragmentus, veidojot kodeksu. Tas bija ērtāk lietojams un uzglabājams nekā ruļļi, bet vēl nebija grāmata, kā mēs to saprotam.
Drukāšana
Svitki un kodeksi tika rakstīti un kopēti ar roku. Ķīnieši izgudroja kokgriezumu drukāšanu, kad no koka bloka izgrieza figūras, pēc tam uz izgrieztās puses uzklāja tinti un nospieda bloku uz papīra. Šī kokgriezuma metode bija lēna, jo simboli un attēli tika veidoti, izgriežot apkārtējo koku.
15. gadsimtā Johanness Gūtenbergs pirmais izgudroja iespiedmašīnu - iespiedmašīnu. Tā apvienoja preses iekārtu, kuras pamatā bija vīna spiede, un kustīgu metāla burtu tipogrāfiju, kas bija piemērota mašīnprocesam.
Sākotnēji šīs iekārtas bija lēnas, un, lai tās darbotos, bija nepieciešama iespiedēja piepūle. Industriālā revolūcija atnesa tvaika enerģiju un vēlāk elektrifikāciju.
Papīrs un tinte
Papīrs Ķīnā tika izgudrots 8. gadsimtā, taču tas ilgu laiku tika turēts noslēpumā. Eiropā ar rokām darināts papīrs bija pieejams aptuveni no 1450. gada. Tas bija lētāks par pergamentu, bet joprojām dārgs, un agrīnā drukāšana bija lēns process. Tāpēc grāmatas joprojām bija retums. 1800. gadā tika izgudrotas pirmās mašīnas papīra ražošanai no koksnes masas. Tika izgudrotas arī jaunas krāsas dažādiem mērķiem, un mašīnas darbināja tvaika dzinēji un vēlāk arī elektromotori.
Kopējais lētā papīra piedāvājums nodrošināja ātrāku iespiedmašīnu darbību, un grāmatas kļuva lētākas. Tajā pašā laikā Amerikā, Lielbritānijā un kontinentālajā Eiropā arvien vairāk cilvēku iemācījās lasīt. Tādējādi 19. gadsimtā daudzi vienkāršie cilvēki varēja atļauties iegādāties grāmatas un lasīt tās. Turklāt 19. gadsimtā parādījās publiskās bibliotēkas, tāpēc nabadzīgāki cilvēki varēja piekļūt labākajām grāmatām.
Saistošais
Drukāšana tika veikta uz lielām papīra loksnēm, kuras pēc tam salocīja, giljotinēja (izgrieza) un iesieda vākos. Grāmatu iesiešanu un visus pārējos procesus kopš 19. gadsimta veic ar mašīnām.
Šodien
Mūsdienās dažas tehnoloģijas ir mainījušās, īpaši tās, kas saistītas ar ilustrāciju un tipogrāfiju. Tomēr grāmatas izskatās gandrīz tāpat kā agrāk, ar vairāk krāsainām ilustrācijām, bet būtībā tās ir tādas pašas. Tas ir tāpēc, ka pieredze rāda, ka lasītājiem ir vajadzīgas noteiktas lietas, lai lasīšana sagādātu baudu. Grafiskais dizains un tipogrāfija ir praktiskās mākslas, ko izmanto, lai padarītu grāmatas pievilcīgas un noderīgas lasītājiem.
Tora ir savdabīgs ritulis, ko izmanto arī mūsdienās.
Saistītās lapas
- Literatūra
- Lasīšana
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir grāmata?
A: Grāmata ir iespiestu papīra lapu komplekts, kas atrodas kopā starp diviem vākiem, uz kuriem ir uzrakstīti vārdi un uzzīmētas ilustrācijas.
J: Kā sākās pāreja no svītru uz grāmatām?
A.: Pāreja no ruļļiem uz grāmatām sākās Romas impērijā, un pagāja daudzi gadsimti, līdz tā kļuva pilnīga.
J: Kas ir autori un ilustratori?
A: Autors ir tas, kurš raksta grāmatu, bet ilustrators ir tas, kurš zīmē tai attēlus.
J: Kādi ir piemēri tekstiem, kurus var saprast, nelasot visu rakstu krājumu?
A: Kā piemērus var minēt "Iliādu", "Odiseju", Bībeli, Korānu un Toru - tās visas sastāv no vairākām "reliģiskām grāmatām" šajā vārda nozīmē.
J: Kas ir grāmatas cietajos vākos un grāmatas papīra formātā?
A: Grāmatu cietajos vākos ir cietie vāki, kas izgatavoti no kartona, pārklāti ar audumu vai ādu un sašūti kopā, savukārt grāmatu papīra vākos ir cietie vāki, kas izgatavoti no cietā papīra un salīmēti kopā.
J: Kā cilvēki var izgatavot savas grāmatas?
A: Cilvēki var veidot savas grāmatas, rakstot tajās un pievienojot ģimenes fotogrāfijas un zīmējumus.
J: Kāda veida grāmatas ir paredzētas bērniem?
A: Bērnu grāmatas ir gan izklaidei, gan mācību grāmatas, kas paredzētas mācībām skolā, piemēram, matemātikā vai vēsturē.
