Tipogrāfija
Tipogrāfijas mašīna ir drukas mašīna. Tā izgatavo daudzas identisku lapu kopijas. Mūsdienās iespiedmašīnas izmanto grāmatu un laikrakstu iespiešanai. Tai bija liela ietekme uz sabiedrību, īpaši Rietumu sabiedrību. Tā bija "viens no spēcīgākajiem Rietumu civilizācijas ... līdzekļiem, kas apvienoja izkliedētās domātāju idejas".
Kokgriezumu drukāšana tiek veikta jau vairākus gadsimtus. Tā bija veselu lapu, vārdu un attēlu izgriešana kokā. 15. gadsimtā Johanness Gūtenbergs šo procesu uzlaboja. Viņš izmantoja atsevišķus sakausējuma burtus, kas bija ieskrūvēti rāmī. Šādā veidā no liela burtu komplekta varēja izveidot gandrīz jebkuru drukāšanai paredzētu lapu. Šo procesu sauca par burtnīcu. Katrs burts atradās metāla blokā, kas bija iestiprināts rāmītī. Pēc tam viņš varēja pārvietot papīru un tinti pa to, līdzīgi kā zīmogā. Šo metodi sauca par burtspiedi. Burti uz papīra atstāja tinti burtu formā, veidojot tekstu vai ilustrācijas.
Rūpnieciskās revolūcijas laikā tika izgudrotas lielākas un daudz ātrākas preses. Galvenie uzlabojumi tika veikti 19. gadsimtā. Divas idejas pilnībā mainīja iespiedpreses konstrukciju. Pirmā bija tvaika enerģijas izmantošana iekārtu darbināšanai. Otrkārt, iespiedmašīnas plakanās platformas aizstāšana ar cilindru rotācijas kustību. Abas šīs idejas laikā no 1802. līdz 1818. gadam īstenoja vācu iespiedējs Frīdrihs Kēnigs. Pēc pārcelšanās uz Londonu 1804. gadā Kēnigs 1807. gadā ieguva finansiālu atbalstu savam projektam. 1810. gadā Kēnigs patentēja tvaika presi, kas "ļoti līdzinājās rokas presei, kas savienota ar tvaika dzinēju".
Drīz vien tika ieviesti arī citi izgudrojumi, piemēram, lētāka papīra izgatavošana, lupatu vietā izmantojot koksnes celulozi. Vēlāk 19. gadsimtā parādījās mašīnas, kas paātrināja burtu iespiešanu, ko iepriekš veica ar roku, burtu pa burtam. Linotype Inc. izstrādāja karstā metāla burtu iespiešanas mašīnu. Tā pārvērta izkausētu svinu drukāšanai gatavā rakstāmpulkstenī.
20. gadsimtā drukāšanas jomā notika daudzi turpmāki pavērsieni. Mūsdienās iespiedmašīnas vada specializēti datori, un drukāšanai paredzētais materiāls tiek sagatavots datorā. Šo izgudrojumu rezultātā iespieddarbu izmaksas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar citām precēm. Tagad grāmatas vai žurnāla cenu mazāk nosaka tā ražošana, bet vairāk citi faktori, piemēram, mārketings.
Linotipēšanas iekārtas, kas ražo laikrakstu
Galerija
· 
1811. gada iespiedmašīna (Vācijas muzejā Minhenē)
· 
Grāmatu spiestuve Kabulā, Afganistānā (2002)
· 
Heidelberger modernā iespiedmašīna
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir iespiedmašīna?
A: Tipogrāfijas mašīna ir mašīna, ko izmanto grāmatu, laikrakstu un citu dokumentu drukāšanai. Tajā izmanto atsevišķus sakausējuma burtus, kas ieskrūvēti rāmī, kuru pēc tam pārvieto pa papīru un tinti, atstājot burtu nospiedumu teksta vai ilustrāciju veidā.
J: Kā tika drukāts kokgriezumā?
A.: Kokgriezuma drukāšana ietvēra veselu lappušu izgriešanu kokā ar vārdiem un attēliem.
J: Kas 15. gadsimtā uzlaboja šo procesu?
A: Johannes Gutenbergs 15. gadsimtā uzlaboja šo procesu, izmantojot atsevišķus sakausējuma burtus, kas bija ieskrūvēti rāmī.
J: Kā sauca šo procesu?
A: Šo procesu sauca par burtu iespiešanu.
J: Kādas divas idejas industriālās revolūcijas laikā pilnībā izmainīja iespiedpreses konstrukciju?
A: Rūpnieciskās revolūcijas laikā divas idejas pilnībā izmainīja iespiedpreses konstrukciju - pirmkārt, mašīnu darbināšanai sāka izmantot tvaika enerģiju; otrkārt, plakanās platformas aizstāja ar cilindru rotācijas kustību.
J: Kurš konstruēja karstā metāla iespiedmašīnu?
A: Linotype Inc. izstrādāja karstā metāla burtu iespiešanas mašīnu, kas pārvērta izkausētu svinu drukāšanai gatavā rakstā.
J: Kā laika gaitā ir mainījušās poligrāfijas izmaksas salīdzinājumā ar citām precēm?
A: Poligrāfijas izmaksas salīdzinājumā ar citām precēm ir ievērojami samazinājušās, pateicoties tādiem izgudrojumiem kā tvaika enerģija un lētāka papīra ražošana no koka masas, nevis lupatām. Mūsdienās grāmatu vai žurnālu cenu mazāk nosaka to ražošanas izmaksas, bet vairāk - tādi faktori kā mārketings.
