Iespiedmašīna (drukas vēsture): Gūtenbergs līdz digitālajai drukai

Iespiedmašīna: no Gūtenberga burtspiedes līdz digitālajai drukai — drukas vēsture, tehnoloģiju pavērsieni un iespiedniecības ietekme uz sabiedrību.

Tipogrāfijas mašīna ir drukas mašīna, kas paredzēta daudzu identisku eksemplāru ražošanai. Mūsdienās iespiedmašīnas galvenokārt izmanto grāmatu un laikrakstu iespiešanai, bet drukāšana aptver arī plakātus, iepakojumu, reklāmas materiālus un daudz ko citu. Iespiedmašīnas izgudrojums un turpmākās modernizācijas būtiski mainīja informācijas izplatīšanos, izglītību un kultūru: tās ir bijušas viens no galvenajiem instrumentiem, kas veicināja zinātnes, literatūras un reliģisku ideju ātru izplatīšanos.

No koka gravējuma līdz burtspiedei

Kokgriezumu drukāšana ir ļoti sena tehnika — tā tika izmantota gan Āzijā, gan Eiropā. Āzijas reģionos koka plāksnēs tika gravēti veseli teksti un attēli jau Tang dinastijas laikos, un šo metodi plaši pielietoja grāmatu un lappušu izgatavošanā. Taču viens no pamatīgiem pavērsieniem bija pāreja no veselu lapu gravēšanas uz kustīgu, atsevišķu rakstzīmju izmantošanu.

15. gadsimtā Johanness Gūtenbergs ieviesa nozīmīgu jauninājumu — viņš izmantoja atsevišķus metāla burtus, kas veidoti kā maināmi elementi un sakārtoti rāmītī, ļaujot izveidot gandrīz jebkuru drukājamā teksta izkārtojumu. Burtus gatavoja no sakausējuma (parasti svins ar piemaisījumiem, piemēram, alvu un antimoniu), un drukāšanai Gūtenbergs izmantoja eļļas bāzes tinti, kas labi turējās uz metāla tipa. Šo procesu bieži sauc par burtnīcu vai burtspiedi: katrs burts bija atsevišķā metāla blokā, ko varēja laist atpakaļ rindā, veidojot lapu. Pēc tam uz šo tipa virsmas pārvietoja papīru un spieda, pārnesot tinti uz papīra, līdzīgi kā ar zīmogu.

Ir svarīgi arī pieminēt, ka kustīgā tipa ideja bija attīstījusies arī Āzijā — jau pirms Eiropas izmantošanas tika radītas keramiskās un vēlāk metāla kustīgās tipogrāfijas tehnoloģijas. Tomēr Gūtenberga risinājums Eiropā radīja plašu grāmatu izdošanas revolūciju, kas strauji ietekmēja sabiedrību, zinātni un reliģiju.

Rūpnieciskā revolūcija un rotācijas preses

Rūpnieciskās revolūcijas laikā iespiedmašīnas kļuva lielākas un strādāja daudz ātrāk. 19. gadsimtā par galvenajiem uzlabojumiem kļuva divas idejas: tvaika enerģijas izmantošana iekārtu darbināšanai un plakanās preses aizstāšana ar rotējošu cilindru, kas ļāva drukāt nepārtrauktā virzienā. Šīs idejas laika posmā ap 1802.–1818. gadu īstenoja vācu tipogrāfs Frīdrihs Kēnigs (Friedrich Koenig). Pēc pārcelšanās uz Londonu 1804. gadā Kēnigs 1810. gadā patentēja tvaika presi; vēlāk viņš strādāja kopā ar kolēģi Andreasu Baueru, lai izveidotu praktiskus, ātrus preses modeļus, kas ļāva drukāt lappuses krietni ātrāk — tas bija īpaši nozīmīgi laikrakstu ražošanā.

Turpmākajos gados parādījās vēl citi svarīgi izgudrojumi: amerikāņu izgudrotājs Richard March Hoe 19. gs. vidū izstrādāja rotējošo presi, kas ļāva drukāt uz ruļļa papīra ar ārkārtīgi lielu ātrumu; tas būtiski palielināja dienas laikrakstu tirāžas. Tāpat attīstījās arī lētākas papīra ražošanas metodes — vietā, kur iepriekš izmantoja lupatas, iedzīvotāji sāka ražot papīru no koksnes celulozes, padarot papīru pieejamāku un lētāku.

Tipogrāfijas mehānismi un burtu ražošana

19. gadsimtā radās arī automātiskas iekārtas, kas ātrāk sagatavoja tipogrāfiju drukāšanai. Piemēram, Linotype ierīce (to izgudroja Ottmar Mergenthaler 1884. gadā) ļāva operatoram ievadīt tekstu tastatūrā, pēc tam mašīna izlietoja izkausētu svinu, lai izveidotu veselas teksta rindas tipa blokos, kas bija gatavi uzlikšanai presē. Tas būtiski samazināja laiku, kas agrāk bija jāpavada, liekot burtu pa burtam.

20. un 21. gadsimts: offset, xerogrāfija, digitālā druka un darbavietu datora laikmets

20. gadsimtā drukāšanas tehnoloģija turpināja attīstīties: tika izstrādāta ofsetdruka (offset lithography), kas kļuva par nozares standartu lielapjoma krāsu drukai, jo tā nodrošina labu kvalitāti un ātru ražošanu. Vienlaikus radās xerogrāfiskā (kopēšanas) tehnika, kuru praktiski ieviesa Chester Carlson un kas vēlāk attīstījās par lāzerdrukāšanu (Xerox un citi ražotāji).

Beidzamo desmitgažu laikā īpaši nozīmīgs bija pārejas periods uz digitālo apstrādi: materiāls drukāšanai tiek sagatavots un rediģēts datorā, izmantojot datorizētu izkārtojumu (desktop publishing, PostScript, PDF). Cilvēki var veidot drukāšanas failus uz personālā datora, tieši nosūtīt uz digitālajām presēm (lazerlāzerdrukas, inkjet, digitālā ofseta mašīnas), kas padara iespējamu ātru īssēriju drukāšanu un drukāšanu pēc pieprasījuma (print-on-demand).

Mūsdienās iespiedmašīnas un drukāšanas procesi lielā mērā vada specializēti datori, automātiska krāsu kontrole un cilvēkresursu integrācija ražošanas ķēdē. Šo izgudrojumu rezultātā iespieddarbu izmaksas ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar agrākiem laikmetiem; tagad grāmatas vai žurnālu cenu ietekmē arvien vairāk arī citi faktori, piemēram, mārketings, izplatīšana un autortiesību politika.

Vēsturiskā un sociālā ietekme

Iespiedmašīna mainīja ne tikai tehnoloģiju, bet arī sabiedrību: tā paātrināja zināšanu pieejamību, veicināja lasītprasmes izplatību un ļāva ikdienā piekļūt jaunajām idejām — politiskām, zinātniskām un reliģiskām. Grāmatu un laikrakstu masveida ražošana deva iespēju plašākām sabiedrības grupām iesaistīties diskusijās un veicināja racionālo domāšanu, izglītību un informācijas apmaiņu.

Simtgažu gaitā drukas tehnoloģijas attīstījās no rokdarba un manuālas tipogrāfijas uz automatizētām, ātrām un daudzpusīgām sistēmām. Mūsdienās drukāšana līdzās digitālai mediju patēriņam joprojām saglabā nozīmīgu lomu — it īpaši izglītībā, dokumentu saglabāšanā un speciālā pielietojuma drukās — un turpina attīstīties, meklējot ilgtspējīgākas un efektīvākas ražošanas metodes.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir iespiedmašīna?

J: Kā tika drukāts kokgriezumā?

J: Kas 15. gadsimtā uzlaboja šo procesu?

J: Kā sauca šo procesu?

J: Kādas divas idejas industriālās revolūcijas laikā pilnībā izmainīja iespiedpreses konstrukciju?

J: Kurš konstruēja karstā metāla iespiedmašīnu?

J: Kā laika gaitā ir mainījušās poligrāfijas izmaksas salīdzinājumā ar citām precēm?

Meklēt pēc burta