Drukāšana
Poligrāfija ir vārdi un attēli uz papīra, izmantojot mehāniskus līdzekļus. Grāmatas un laikrakstus izgatavo, izmantojot drukāšanu. Parasti attēlus veido ar tinti. Tinte tiek uzklāta uz papīra mašīnās, ko sauc par iespiedmašīnām.
Poligrāfija ir viena no tehnoloģijām, kas ir mainījusi pasauli. Tas ir efektīvs veids, kā pavairot rakstīto, lai kopijas būtu pieejamas visiem cilvēkiem. Tādējādi poligrāfija ir rakstīšanas turpinājums ar mehāniskiem līdzekļiem.
1215-1216. gada vara plāksne: papīra nauda ar desmit bronzas kustīgiem burtiem
Jikji, "Izvēlētās budistu gudro un dēlu meistaru mācības" no Korejas, senākā zināmā grāmata, kas iespiesta ar kustīgu metāla burtu, 1377. gads. Francijas Nacionālā bibliotēka, Parīze.
Gūtenberga preses replika Starptautiskajā iespieddarbu muzejā Kārsonā, Kalifornijā.
Ar kustīgo iespiedburtu drukāto grāmatu izlaide Eiropā no aptuveni 1450. līdz 1800. gadam
Avīžu ruļļu ofseta iespiedmašīnas mape
Vēsture
Rakstība radās pēc tam, kad cilvēki bija apmetušies pastāvīgās dzīvesvietās. Tā datējama ar 3300 gadiem pirms mūsu ēras, t. i., pirms vairāk nekā 5000 gadiem. Daudz pirms papīra izgudrošanas tika izgudrotas dažādas rakstības sistēmas. Tika izmantots māls, papiruss, koks, šīferis un pergaments (sagatavota dzīvnieku āda). Ķīniešu izgudrotais papīrs bija solis uz priekšu.
Agrīnā drukāšana
Senākā zināmā drukāšana bija 8. gadsimtā Ķīnā un Korejā. Tika izmantotas veselas lapas, kas izgrieztas uz plakaniem koka blokiem. Tos pārklāja ar tinti uz oglekļa bāzes un iespieda papīra loksnēs.
Otrais posms bija izmantot atsevišķas rakstzīmes, izmantojot kokgriezumu vai liešanu. To darīja 11. gadsimtā Ķīnā un Korejā. Tas nebija īsti veiksmīgs, jo ķīniešu rakstu valodas struktūra, kas tajā laikā bija kopīga ar Koreju, bija tūkstošiem rakstzīmju. Šī iemesla dēļ šī metode nebija ievērojami labāka par kopēšanu, ko veica rakstveži.
15. gadsimtā Eiropā tika no jauna izgudrota poligrāfija. Attīstība bija lēna, līdz Johanness Gūtenbergs veica vairākus uzlabojumus. Nākamajā gadsimtā druka kļuva par galveno saziņas līdzekli starp cilvēkiem, kuri vēlējās fiksēt zināšanas. Pateicoties alfabētiskajai rakstības sistēmai, drukāšana bija daudz ekonomiskāka nekā kopēšana, un lasītājiem bija pieejams daudzkārt lielāks kopiju skaits. Šī informācijas tehnoloģiju revolūcija palīdzēja visās Eiropas dzīves jomās laikā, kad Eiropa kļuva par dominējošo reģionu pasaulē.
Līdztekus vārdu drukāšanas tehnoloģijai bija arī dažādi grafikas drukāšanas līdzekļi. Aptuveni līdz 1800. gadam izmantoja kokgriezumu uz koka blokiem un gravēšanu uz vara. Pēc tam tika ieviesti daudzi izgudrojumi, tostarp litogrāfija un fotogrāfiju drukāšanas veidi.
Rūpniecības revolūcijas laikā 19. gadsimtā parādījās mašīnas, kas paātrināja drukāšanu, lētāks papīrs, automātiska šūšana un iesiešana. To, ko agrāk ar rokām darīja daži cilvēki, tagad ar milzīgām mašīnām darīja uzņēmumi ar ierobežotu atbildību. Rezultātā cenas bija daudz zemākas, un lasītāju loks bija daudz plašāks.
Drukas un sociālās pārmaiņas
Drukāšanas sekas ir bijušas ievērojamas. Tā veicināja zināšanu izplatīšanos, un tai bija daudz blakusefektu. Galvenokārt tā atņēma kontroli nelielai ierēdņu šķirai (rakstu mācītājiem un mūkiem) un nodeva to jauno izglītoto lasītāju rokās. Daudzas no pirmajām grāmatām bija latīņu valodā, dažas grieķu valodā. Vēlāk gandrīz visas grāmatas iespieda tautas valodā - valodā, kurā runāja vienkāršie cilvēki. Bībele bija viena no pirmajām iespiestajām grāmatām un viena no pirmajām, kas tika tulkota tautas valodā, neraugoties uz spēcīgu baznīcas pretestību. Drukas darbs deva lielu impulsu zinātnei, un zinātniskās idejas joprojām parasti vispirms tiek publicētas drukātā veidā. Vairāki pētnieki uzskata, ka drukāšana pat mainīja cilvēku domāšanas veidu.
Saistītās lapas
