Rakstnieks
Rakstnieks ir sena profesija. Rakstnieka darbs bija saistīts ar lasīšanu un rakstīšanu, īpaši renesanses laikmetā. Rakstnieka amats nozīmēja rakstīt vēstules un vēstures pierakstus karaļiem, muižniekiem un tempļiem. Tas bija svarīgs darbs laikā, kad tikai nedaudzi cilvēki prata lasīt un rakstīt. Vēlāk tas pārtapa par sekretāriem, rakstvežiem, valsts ierēdņiem, žurnālistiem, grāmatvežiem un juristiem. Mūsdienās vairs nav rakstnieku, bet joprojām ir rakstnieki un rakstnieki.
Eiropas rakstvedis darbā
Ēģiptes rakstu mācītāji
Seno ēģiptiešu rakstvedis bija svarīgs amats. Senajā Ēģiptē bija arī gleznotāji un amatnieki, kas ar attēliem un hieroglifiem rotāja kapenes, ēkas, mēbeles, statujas un citas relikvijas. Senajā Ēģiptē par rakstvežiem varēja kļūt tikai vīrieši. Tā tas bija daudzās civilizācijās, jo lielākā daļa oficiālo amatu bija tikai vīriešu kārtas.
Rakstniekiem bija jāprot rakstīt ne tikai ar hieroglifiem, bet arī ar hierātiskajiem (priesteru) rakstiem, un viņiem bija jāprot aritmētika. Viņi izmantoja papīru, ko sauca par papirusu un kas bija izgatavots no niedrēm, un rakstīja ar niedru pildspalvām un tinti.
Ēģiptiešu rakstvedis ar papirusa ritekli.