Grāmatvedība: definīcija, funkcijas un gada pārskatu nozīme
Grāmatvedība: definīcija, funkcijas un gada pārskatu nozīme — uzzini, kā gada pārskati ietekmē uzņēmuma finanšu lēmumus, nodokļus, aizdevumus un investorus.
Grāmatvedība ir sistēma un prakse, kas nodrošina precīzu, savlaicīgu un pārskatāmu uzņēmuma finanšu informāciju. Tā palīdz darbs, kas saistīts ar informācijas sniegšanu par uzņēmumu vadītājiem un akcionāriem, un bieži tiek dēvēta par "uzņēmējdarbības valodu". Grāmatveži reģistrē uzņēmuma saimnieciskās darbības darījumus, sagatavo pārskatus un, pēc vajadzības, veic grāmatvedības revīziju vai kontroli. Piemēram, Lielbritānijā revīzijas bieži veic kvalificēti speciālisti, ko sauc par sertificētiem grāmatvežiem; ASV ekvivalents ir sertificētais grāmatvedis (CPA).
Galvenās grāmatvedības funkcijas
- Dokumentēšana: visi darījumi tiek reģistrēti uzņēmuma grāmatvedības uzskaites sistēmā, tajā skaitā virsgrāmatā (virsgrāmatās).
- Klasifikācija un konsolidācija: informācija tiek sakārtota pēc posteņiem (ieņēmumi, izdevumi, aktīvi, saistības, pašu kapitāls).
- Pārskatu sagatavošana: ikmēneša, ceturkšņa un gada finanšu pārskatu veidošana lēmumu pieņemšanai un ārējām pārbaudēm.
- Kontrole un audits: iekšējā kontrole, revīzija un atbilstības nodrošināšana nodokļu un likumdošanas prasībām.
- Informēšana: sniegt informāciju vadībai, investoriem, kreditoriem un valsts iestādēm par uzņēmuma finansiālo stāvokli.
Galvenie grāmatvedības mērķi
Grāmatvedības primārie mērķi ir noteikt, vai uzņēmums darbojas ar peļņu, cik stabils ir tā naudas plūsmas stāvoklis, un kādas ir ilgtermiņa saistības un aktīvi. Uz to pamata vadītāji un investori pieņem lēmumus par resursu sadali, investīcijām un finansējumu. Aizdevēji (piem., bankas) pārbauda pārskatus pirms aizdevuma izsniegšanas, bet nodokļu iestādes izmanto grāmatvedības datus, lai pārliecinātos par nodokļu samaksas pareizību.
Gada pārskata nozīme un sastāvdaļas
Gada pārskats ir centrālais dokuments, kas apkopo uzņēmuma finanšu rezultātus par gadu. Tas parasti ietver:
- Bilance (aktīvi, saistības, pašu kapitāls) — rāda uzņēmuma finansiālo stāvokli konkrētā datumā.
- Peļņas vai zaudējumu aprēķins — parāda ieņēmumus, izdevumus un gada rezultātu (peļņu vai zaudējumus) noteiktā periodā.
- Naudas plūsmas pārskats — attēlo naudas ieplūdes un izplūdes no saimnieciskās darbības, investīcijām un finansēšanas.
- Pašu kapitāla izmaiņu pārskats — parāda pašu kapitāla sastāva izmaiņas gada laikā.
- Piezīmes un papildus informācija — skaidrojošie komentāri, grāmatvedības politikas un detalizācija par svarīgiem posteņiem.
Šie dokumenti kopā palīdz novērtēt uzņēmuma maksātspēju, likviditāti un rentabilitāti.
Grāmatvedības principi un sistēmas
Lai nodrošinātu uzticamību, grāmatvedība balstās uz noteiktiem principiem, piemēram:
- Divkāršā ieraksta princips: katram darījumam ir debets un kredīts, kas nodrošina bilances līdzsvaru.
- Uzkrājumu princips: ieņēmumi un izdevumi tiek atzīti tajā periodā, kad tie rodas, nevis tad, kad tiek saņemta vai izmaksāta nauda.
- Nepārtrauktības princips (going concern): pieņem, ka uzņēmums turpinās darbību nākotnē.
- Saudzīguma (prudence) un konsekvences princips: konservatīva pieeja vērtēšanā un nemainīga grāmatvedības prakse.
Grāmatvedības uzskaitei var izmantot vienkāršotas vai pilnas sistēmas, elektroniskas grāmatvedības programmas un ārpakalpojumus atkarībā no uzņēmuma apjoma un vajadzībām.
Kā gada pārskati palīdz lēmumu pieņemšanā
Gada pārskati sniedz datus, uz kuriem balstās stratēģiski un operatīvi lēmumi. No tiem var izvest rādītājus, piemēram:
- likviditātes rādītājus (spēja segt īstermiņa saistības),
- rentabilitātes rādītājus (peļņas maržas),
- kapitāla noslodzes un parādu apkalpošanas rādītājus (saimnieciskā stabilitāte).
Investori un kreditori izmanto šos rādītājus, lai novērtētu riskus un pieņemtu lēmumus par finansējumu vai ieguldījumiem.
Gada pārskata sagatavošana un revīzija
Gada pārskata sagatavošanas process parasti ietver grāmatvedības datu apkopošanu, postaņu pārbaudi, vadības apstiprināšanu un, ja nepieciešams, neatkarīgu revīziju. Revīziju var veikt iekšējie speciālisti vai ārējie revidenti; dažkārt likums nosaka obligatorisku gada pārskata pārbaudi. Pēc revīzijas sagatavotais pārskats dod lietotājiem lielāku pārliecību par tā ticamību.
Kopsavilkums
Grāmatvedība ir būtisks instruments uzņēmuma pārvaldībā — tā dokumentē finanšu darbības, nodrošina skaidru informāciju gada pārskatiem un atvieglo lēmumu pieņemšanu vadībai, investoriem, aizdevējiem un valsts iestādēm. Kvalitatīvi sagatavots un pārbaudīts gada pārskats palielina uzņēmuma uzticamību un palīdz plānot nākotnes attīstību.
No kurienes šis vārds nāk
Vārds "grāmatvedis" sākotnēji cēlies no latīņu valodas vārda computare - "rēķināt, skaitīt, skaitīt", kas pārņemts no franču valodas.
"Accomptant" bija vārda "grāmatvedis" sākotnējā rakstība un izruna. Tomēr laika gaitā cilvēki sāka atteikties no "p" vārdā "accomptant". Laika gaitā vārds mainījās gan tā izrunā, gan rakstībā, līdz pat mūsdienām.
Grāmatvedības teorija
Grāmatvedības pamatvienādojums ir aktīvi = saistības + pašu kapitāls.
Vēsture
Agrīnā vēsture
Grāmatvedība ir ļoti sena. Tā sākās, kad cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību un veidot pilsētas. Cilvēki, kuri domāja par ekonomiku (naudas un vērtīgu lietu uzskaiti), izdomāja, kā pierakstīt ražas lielumu un vērtību.
Žetonu uzskaite senajā Mezopotāmijā
Senākie grāmatvedības dokumenti tika atrasti starp senās Babilonas, Asīrijas un Šumerijas drupām, kas ir vairāk nekā 7000 gadu senas. Tā laika cilvēki izmantoja primitīvas grāmatvedības metodes, lai reģistrētu ražas un ganāmpulku pieaugumu. Tā kā lauksaimniecībai un lopkopībai ir dabisks gadalaiks, bija viegli saskaitīt un noteikt, vai pēc ražas novākšanas vai jaunlopu atšķiršanas ir iegūts pārpalikums.
Grāmatvedības veida izgudrošana, izmantojot māla žetonus, bija milzīgs cilvēces izziņas lēciens.
Divpadsmitajā gadsimtā pēc Kristus arābu rakstnieks Ibn Tajmijs uzrakstīja grāmatu "Hisba". Šajā grāmatā ir sīka informācija par grāmatvedības sistēmām, ko musulmaņi izmantoja līdz VII gs. pēc mūsu ēras vidum. Musulmaņu grāmatvedību ietekmēja (mainīja) romieši un persieši. Savā grāmatā Ibn Taymiyyah detalizēti apraksta sarežģītu valdības grāmatvedības sistēmu.
Grāmatvedība Romas impērijā
Res Gestae Divi Augusti (latīņu: "Dievišķā Augusta darbi") ir ievērojams vēstījums romiešu tautai par imperatora Augusta valdīšanu. Tajā uzskaitīti un skaitliski izteikti viņa valsts izdevumi, kas ietvēra pabalstus tautai, zemes vai naudas dotācijas armijas veterāniem, subsīdijas aerarium (kasei), tempļu celtniecību, reliģiskos ziedojumus, kā arī izdevumus teātra izrādēm un gladiatoru spēlēm. Tas nebija valsts ieņēmumu un izdevumu pārskats, bet gan bija paredzēts, lai demonstrētu Augusta dāsnumu. Res Gestae Divi Augusti nozīme no grāmatvedības viedokļa ir tā, ka tas parāda, ka izpildvarai bija pieejama detalizēta finansiāla informācija par aptuveni četrdesmit gadu periodu, kuru bija iespējams iegūt arī pēc notikuma. Imperatora rīcībā esošās grāmatvedības informācijas apjoms liek domāt, ka tās mērķis bija plānošana un lēmumu pieņemšana.
Romas vēsturnieki Suetonijs un Kasijs Dio raksta, ka 23. gadā p. m. ē. Augusts sagatavoja rationarium (pārskatu), kurā bija uzskaitīti valsts ieņēmumi, naudas summas aerarium (kasē), provinces fisci (nodokļu ierēdņi) un publicani (valsts darbuzņēmēji); tajā bija iekļauti to atbrīvoto un vergu vārdi, no kuriem varēja saņemt detalizētu pārskatu. Šīs informācijas tuvumu imperatora izpildvarai apliecina Tacita apgalvojums, ka to uzrakstījis pats Augusts.
Romas armijas militārais personāls skrupulozi veica naudas, preču un darījumu uzskaiti. Nelielu naudas summu uzskaite, kas dažu dienu laikā saņemtas Vindolandas cietoksnī ap 110. gadu, liecina, ka cietoksnī katru dienu varēja aprēķināt ieņēmumus skaidrā naudā, iespējams, no pārpalikušo krājumu vai nometnē ražoto preču pārdošanas, vergiem izsniegtajiem priekšmetiem, piemēram, cervesa (alus) un clavi caligares (naglas zābakiem), kā arī no atsevišķu karavīru pirktajām precēm. Forta pamatvajadzības tika apmierinātas, izmantojot tiešās ražošanas, pirkšanas un rekvizīciju kombināciju; vienā vēstulē lūgums piešķirt naudu 5000 modii (mērvienību) braces (graudaugu, ko izmanto alus darīšanā) iegādei liecina, ka fortā tika iepirkts pārtika ievērojamam cilvēku skaitam.
Heroninosa arhīvs ir nosaukums milzīgam papirusa dokumentu krājumam, galvenokārt vēstulēm, bet arī ievērojamam skaitam pārskatu, kas nāk no romiešu Ēģiptes 3. gadsimtā pēc mūsu ēras. Lielākā daļa dokumentu attiecas uz lielas privātas muižas pārvaldību, un tā ir nosaukta Heroninosa vārdā, jo viņš bija muižas, kurai bija sarežģīta un standartizēta grāmatvedības sistēma, ko ievēroja visi vietējie saimniecību vadītāji, phrontistes (koine grieķu valodā - pārvaldnieks). Katrs apsaimniekotājs katrā īpašuma apakšdaļā sastādīja savus nelielus pārskatus par īpašuma ikdienas vadību, darbaspēka apmaksu, ražas ražošanu, produkcijas pārdošanu, dzīvnieku izmantošanu un vispārējiem personāla izdevumiem. Pēc tam šo informāciju apkopoja papirusa svītru veidā vienā lielā gada pārskatā par katru konkrēto muižas apakšrajonu. Ieraksti tika sakārtoti pa nozarēm, un naudas izdevumi un ieņēmumi tika ekstrapolēti no visām dažādajām nozarēm. Šāda veida konti deva īpašniekam iespēju pieņemt labākus saimnieciskus lēmumus, jo informācija bija mērķtiecīgi atlasīta un sakārtota.
Luka Pacioli un mūsdienu grāmatvedība
Par grāmatvedības "tēvu" tiek uzskatīts Luka Pacioli (1445-1517), pazīstams arī kā mūks Luka dal Borgo. Viņš latīņu valodā sarakstīja mācību grāmatu Summa de arithmetica, geometrica, proportioni et proportionalita (Summa par aritmētiku, ģeometriju, proporcijām un proporcionalitāti, Venēcija, 1494). Šo mācību grāmatu izmantoja Ziemeļitālijas Abbaco skolās. Šajās skolās mācīja tirgotāju un amatnieku dēlus. Šī mācību grāmata bija par matemātiku. Tajā ir pirmais drukātais apraksts par to, kā Venēcijas tirgotāji kārtoja grāmatvedību. Venēcijas tirgotāji izmantoja sistēmu, ko sauca par divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēmu.
Dubultā grāmatvedība ir grāmatvedība, kurā katram darījumam ir debeta un kredīta ieraksts.
Pacioli šo sistēmu pierakstīja, bet neizgudroja, tomēr viņu joprojām dēvē par "grāmatvedības tēvu". Viņa sarakstītajā sistēmā bija lielākā daļa no grāmatvedības cikla, kā tas ir pazīstams mūsdienās. Viņš rakstīja par žurnālu un virsgrāmatu lietošanu un brīdināja, ka cilvēks nedrīkst iet naktī gulēt, kamēr debetā nav vienāds debets ar kredītu. Viņa grāmatvedībā bija aktīvi (lietas, kam ir vērtība), pasīvi (parādi un aizdevumi, kas jāmaksā kādam citam), kapitāls (nauda), ienākumi un izdevumi. Viņš parādīja, kā rakstīt gada beigu slēguma ierakstus, un ieteica izmantot izmēģinājuma bilanci, lai pierādītu, ka grāmatvedības grāmata ir līdzsvarota. Grāmatā iekļautajā traktātā (garā esejā) ir informācija arī par citām tēmām, piemēram, grāmatvedības ētiku un izmaksu uzskaiti.
Post-Pacioli
Pirmo angļu valodā sarakstīto grāmatu par grāmatvedību 1543. gadā Londonā (Anglijā) publicēja Džons Gouge.
1588. gadā Džons Mellis no Sautverkas, Anglijā, uzrakstīja īsu grāmatu ar norādījumiem par grāmatvedības kārtošanu.
1635. gadā tika sarakstīta vēl viena grāmata, kas tika aprakstīta kā "Tirgotāju spogulis jeb norādījumi, kā perfekti sakārtot un kārtot viņa kontus, kas veidoti, izmantojot debitoru un kreditoru grāmatvedību". Šo grāmatu sarakstīja Ričards Dafforns, kurš bija grāmatvedis. Šajā grāmatā ir daudz atsauču uz grāmatvedības grāmatvedības grāmatām, kas sarakstītas daudz agrāk. Vienai no šīs grāmatas nodaļām ir nosaukums "Atzinums par grāmatvedības senatni". Šajā nodaļā autors raksta, ka, pēc cita autora domām, grāmatvedība, par kuru viņš rakstīja, tika lietota divsimt gadus agrāk Venēcijā.
Ričarda Dafforna grāmatai bija vairāki izdevumi. Otrais izdevums tika publicēts 1636. gadā. Trešais izdevums tika publicēts 1656. gadā. Vēl viens izdevums tika publicēts 1684. gadā. Grāmatā ir ļoti izsmeļoši aprakstīta zinātniskā grāmatvedība. Tajā ir daudz detaļu un skaidrojumu. Zinātne, kas atbalsta grāmatvedību, septiņpadsmitajā gadsimtā patika daudziem cilvēkiem. To apliecina fakts, ka bija tik daudz izdevumu. Sākot ar šo vēstures posmu, par grāmatvedību ir sarakstītas daudzas grāmatas. Daudzi autori apgalvo, ka ir profesionāli grāmatveži un grāmatvedības skolotāji. Tāpēc tas liecina, ka septiņpadsmitajā gadsimtā bija profesionāli grāmatveži, kas strādāja.
Tuvo Austrumu karte, kurā redzams auglīgais pusmēness ap 3. gadu tūkstoti p.m.ē.
No māla izgatavoti grāmatvedības žetoni no Sūzas, Urukas periods, ap 3500. gadu pirms mūsu ēras. Luvras Austrumu senlietu departaments.
Daļa no Res Gestae Divi Augusti no Monumentum Ancyranum (Augusta un Romas templis) Ancirā, kas celts 25. g. p.m.ē. - 20. g. p.m.ē.
Romas rakstāmplastīte no Vindolandas romiešu cietokšņa pie Hadriāna mūra, Nortamberlendā (1.-2. gs. pēc Kristus), kurā pieprasīta nauda, lai nopirktu 5000 mērus labības, ko izmanto alus darīšanai. Britu muzeja Aizvēstures un Eiropas departaments.
Lukas Pacioli glezna, ko, domājams, gleznojis Jacopo de' Barbari
Grāmatvedības veidi
- Finanšu grāmatvedība ir "galvenā grāmatvedības nozare, kas ietver finanšu informācijas vākšanu, reģistrēšanu un iegūšanu, kā arī tās apkopošanu periodiskā peļņas un zaudējumu aprēķina, bilances un naudas plūsmas pārskata veidā saskaņā ar juridiskajām, profesionālajām un kapitāla tirgus prasībām".
- Vadības grāmatvedība ir grāmatvedības veids, kurā iesaistīti partneri, kas palīdz viens otram vadības lēmumu pieņemšanā, vadības sistēmu izveidē plānošanai un darbības rezultātiem, kā arī finanšu pārskatu izmantošanā, lai palīdzētu izstrādāt uzņēmuma grāmatvedības stratēģiju nākotnei.
- Grāmatvedības uzskaite ir grāmatvedības princips. Šis princips paredz, ka saimnieciskajās attiecībās iesaistītās puses viena otrai uzrāda savus grāmatvedības dokumentus.
- Nodokļu grāmatvedība ir grāmatvedības veids, kas nodrošina nodokļu likumu ievērošanu.
- Grāmatvedības zinātnē tiek pētīta grāmatvedības teorija.
Finanšu revīzijā tiek veikta iekšējā revīzija un ārējā revīzija. Veicot ārējo revīziju, neatkarīgs (nesaistīts) revidents pārbauda finanšu pārskatus un grāmatvedības dokumentus. Pārbaudot šos dokumentus, revidents var noskaidrot, vai šie dokumenti ir patiesi, godīgi un atbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP) vai Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS). Iekšējā revīzija cenšas iegūt informāciju vadības vajadzībām, un to veic darbinieki.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir grāmatvedība?
A: Grāmatvedība ir darbs, kas saistīts ar finanšu informācijas sniegšanu par uzņēmumu vadītājiem un akcionāriem. To dēvē arī par "uzņēmējdarbības valodu".
J: Kas ir grāmatveži?
A: Grāmatveži ir cilvēki, kas nodarbojas ar grāmatvedību, kā arī veic uzņēmuma grāmatvedības un uzskaites revīziju vai pārbaudi. Lielbritānijā šo revīziju bieži veic kvalificēta persona, ko sauc par "sertificētu grāmatvedi". Amerikas Savienotajās Valstīs profesionālais nosaukums ir sertificēts grāmatvedis jeb "CPA".
J: Ar ko nodarbojas grāmatveži?
A: Kad grāmatveži veic grāmatvedības darbu, viņi veic ierakstus uzņēmumam piederošajās grāmatvedības grāmatās (virsgrāmatās). Katru reizi, kad tiek iztērēta vai nopelnīta nauda, tā tiek ierakstīta virsgrāmatā. Grāmatvedības reģistrā esošo informāciju izmanto, lai sagatavotu uzņēmuma ikmēneša, ceturkšņa (reizi trijos mēnešos) un gada (katru gadu) pārskatus.
J: Ko parāda gada pārskats?
A: Gada pārskats parāda, kādu naudu uzņēmums laika gaitā ir saņēmis un kam tas ir iztērējis naudu. Tajā arī parādīts, vai uzņēmums gada laikā ir guvis peļņu (ja tas ir nopelnījis vairāk naudas, nekā iztērējis), kas uzņēmumam ir parādā naudu, kam uzņēmums ir parādā naudu, kā arī visas iegādātās lielās dārgās preces, kuras uzņēmums plāno izmantot daudzus gadus.
Jautājums: Kas izskata šos gada pārskatus?
A: Gada pārskatus aplūko aizdevēji, vadītāji, investori, nodokļu iestādes (cilvēki, kas iekasē nodokļus no valsts) un citi lēmumu pieņēmēji. Vadītāji un ieguldītāji tos aplūko, lai pieņemtu lēmumus par to, kā tērēt naudu nākotnē, savukārt aizdevēji, piemēram, bankas, tos aplūko, pirms aizdod uzņēmumiem jebkādu naudas summu. Nodokļu iestādes, izmantojot šos pārskatus, pārbauda, vai uzņēmumi no saviem ienākumiem maksā pareizo nodokļu summu.
J: Cik bieži tiek sagatavoti šie pārskati?
A: Šos pārskatus sagatavo reizi mēnesī, reizi ceturksnī (reizi trijos mēnešos) un reizi gadā (katru gadu).
Meklēt