Grāmatvedība

No kurienes šis vārds nāk

Vārds "grāmatvedis" sākotnēji cēlies no latīņu valodas vārda computare - "rēķināt, skaitīt, skaitīt", kas pārņemts no franču valodas.

"Accomptant" bija vārda "grāmatvedis" sākotnējā rakstība un izruna. Tomēr laika gaitā cilvēki sāka atteikties no "p" vārdā "accomptant". Laika gaitā vārds mainījās gan tā izrunā, gan rakstībā, līdz pat mūsdienām.

Grāmatvedības teorija

Grāmatvedības pamatvienādojums ir aktīvi = saistības + pašu kapitāls.

Vēsture

Agrīnā vēsture

Grāmatvedība ir ļoti sena. Tā sākās, kad cilvēki sāka nodarboties ar lauksaimniecību un veidot pilsētas. Cilvēki, kuri domāja par ekonomiku (naudas un vērtīgu lietu uzskaiti), izdomāja, kā pierakstīt ražas lielumu un vērtību.

Žetonu uzskaite senajā Mezopotāmijā

Senākie grāmatvedības dokumenti tika atrasti starp senās Babilonas, Asīrijas un Šumerijas drupām, kas ir vairāk nekā 7000 gadu senas. Tā laika cilvēki izmantoja primitīvas grāmatvedības metodes, lai reģistrētu ražas un ganāmpulku pieaugumu. Tā kā lauksaimniecībai un lopkopībai ir dabisks gadalaiks, bija viegli saskaitīt un noteikt, vai pēc ražas novākšanas vai jaunlopu atšķiršanas ir iegūts pārpalikums.

Grāmatvedības veida izgudrošana, izmantojot māla žetonus, bija milzīgs cilvēces izziņas lēciens.

Divpadsmitajā gadsimtā pēc Kristus arābu rakstnieks Ibn Tajmijs uzrakstīja grāmatu "Hisba". Šajā grāmatā ir sīka informācija par grāmatvedības sistēmām, ko musulmaņi izmantoja līdz VII gs. pēc mūsu ēras vidum. Musulmaņu grāmatvedību ietekmēja (mainīja) romieši un persieši. Savā grāmatā Ibn Taymiyyah detalizēti apraksta sarežģītu valdības grāmatvedības sistēmu.

Grāmatvedība Romas impērijā

Res Gestae Divi Augusti (latīņu: "Dievišķā Augusta darbi") ir ievērojams vēstījums romiešu tautai par imperatora Augusta valdīšanu. Tajā uzskaitīti un skaitliski izteikti viņa valsts izdevumi, kas ietvēra pabalstus tautai, zemes vai naudas dotācijas armijas veterāniem, subsīdijas aerarium (kasei), tempļu celtniecību, reliģiskos ziedojumus, kā arī izdevumus teātra izrādēm un gladiatoru spēlēm. Tas nebija valsts ieņēmumu un izdevumu pārskats, bet gan bija paredzēts, lai demonstrētu Augusta dāsnumu. Res Gestae Divi Augusti nozīme no grāmatvedības viedokļa ir tā, ka tas parāda, ka izpildvarai bija pieejama detalizēta finansiāla informācija par aptuveni četrdesmit gadu periodu, kuru bija iespējams iegūt arī pēc notikuma. Imperatora rīcībā esošās grāmatvedības informācijas apjoms liek domāt, ka tās mērķis bija plānošana un lēmumu pieņemšana.

Romas vēsturnieki Suetonijs un Kasijs Dio raksta, ka 23. gadā p. m. ē. Augusts sagatavoja rationarium (pārskatu), kurā bija uzskaitīti valsts ieņēmumi, naudas summas aerarium (kasē), provinces fisci (nodokļu ierēdņi) un publicani (valsts darbuzņēmēji); tajā bija iekļauti to atbrīvoto un vergu vārdi, no kuriem varēja saņemt detalizētu pārskatu. Šīs informācijas tuvumu imperatora izpildvarai apliecina Tacita apgalvojums, ka to uzrakstījis pats Augusts.

Romas armijas militārais personāls skrupulozi veica naudas, preču un darījumu uzskaiti. Nelielu naudas summu uzskaite, kas dažu dienu laikā saņemtas Vindolandas cietoksnī ap 110. gadu, liecina, ka cietoksnī katru dienu varēja aprēķināt ieņēmumus skaidrā naudā, iespējams, no pārpalikušo krājumu vai nometnē ražoto preču pārdošanas, vergiem izsniegtajiem priekšmetiem, piemēram, cervesa (alus) un clavi caligares (naglas zābakiem), kā arī no atsevišķu karavīru pirktajām precēm. Forta pamatvajadzības tika apmierinātas, izmantojot tiešās ražošanas, pirkšanas un rekvizīciju kombināciju; vienā vēstulē lūgums piešķirt naudu 5000 modii (mērvienību) braces (graudaugu, ko izmanto alus darīšanā) iegādei liecina, ka fortā tika iepirkts pārtika ievērojamam cilvēku skaitam.

Heroninosa arhīvs ir nosaukums milzīgam papirusa dokumentu krājumam, galvenokārt vēstulēm, bet arī ievērojamam skaitam pārskatu, kas nāk no romiešu Ēģiptes 3. gadsimtā pēc mūsu ēras. Lielākā daļa dokumentu attiecas uz lielas privātas muižas pārvaldību, un tā ir nosaukta Heroninosa vārdā, jo viņš bija muižas, kurai bija sarežģīta un standartizēta grāmatvedības sistēma, ko ievēroja visi vietējie saimniecību vadītāji, phrontistes (koine grieķu valodā - pārvaldnieks). Katrs apsaimniekotājs katrā īpašuma apakšdaļā sastādīja savus nelielus pārskatus par īpašuma ikdienas vadību, darbaspēka apmaksu, ražas ražošanu, produkcijas pārdošanu, dzīvnieku izmantošanu un vispārējiem personāla izdevumiem. Pēc tam šo informāciju apkopoja papirusa svītru veidā vienā lielā gada pārskatā par katru konkrēto muižas apakšrajonu. Ieraksti tika sakārtoti pa nozarēm, un naudas izdevumi un ieņēmumi tika ekstrapolēti no visām dažādajām nozarēm. Šāda veida konti deva īpašniekam iespēju pieņemt labākus saimnieciskus lēmumus, jo informācija bija mērķtiecīgi atlasīta un sakārtota.

Luka Pacioli un mūsdienu grāmatvedība

Par grāmatvedības "tēvu" tiek uzskatīts Luka Pacioli (1445-1517), pazīstams arī kā mūks Luka dal Borgo. Viņš latīņu valodā sarakstīja mācību grāmatu Summa de arithmetica, geometrica, proportioni et proportionalita (Summa par aritmētiku, ģeometriju, proporcijām un proporcionalitāti, Venēcija, 1494). Šo mācību grāmatu izmantoja Ziemeļitālijas Abbaco skolās. Šajās skolās mācīja tirgotāju un amatnieku dēlus. Šī mācību grāmata bija par matemātiku. Tajā ir pirmais drukātais apraksts par to, kā Venēcijas tirgotāji kārtoja grāmatvedību. Venēcijas tirgotāji izmantoja sistēmu, ko sauca par divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēmu.

Dubultā grāmatvedība ir grāmatvedība, kurā katram darījumam ir debeta un kredīta ieraksts.

Pacioli šo sistēmu pierakstīja, bet neizgudroja, tomēr viņu joprojām dēvē par "grāmatvedības tēvu". Viņa sarakstītajā sistēmā bija lielākā daļa no grāmatvedības cikla, kā tas ir pazīstams mūsdienās. Viņš rakstīja par žurnālu un virsgrāmatu lietošanu un brīdināja, ka cilvēks nedrīkst iet naktī gulēt, kamēr debetā nav vienāds debets ar kredītu. Viņa grāmatvedībā bija aktīvi (lietas, kam ir vērtība), pasīvi (parādi un aizdevumi, kas jāmaksā kādam citam), kapitāls (nauda), ienākumi un izdevumi. Viņš parādīja, kā rakstīt gada beigu slēguma ierakstus, un ieteica izmantot izmēģinājuma bilanci, lai pierādītu, ka grāmatvedības grāmata ir līdzsvarota. Grāmatā iekļautajā traktātā (garā esejā) ir informācija arī par citām tēmām, piemēram, grāmatvedības ētiku un izmaksu uzskaiti.

Post-Pacioli

Pirmo angļu valodā sarakstīto grāmatu par grāmatvedību 1543. gadā Londonā (Anglijā) publicēja Džons Gouge.

1588. gadā Džons Mellis no Sautverkas, Anglijā, uzrakstīja īsu grāmatu ar norādījumiem par grāmatvedības kārtošanu.

1635. gadā tika sarakstīta vēl viena grāmata, kas tika aprakstīta kā "Tirgotāju spogulis jeb norādījumi, kā perfekti sakārtot un kārtot viņa kontus, kas veidoti, izmantojot debitoru un kreditoru grāmatvedību". Šo grāmatu sarakstīja Ričards Dafforns, kurš bija grāmatvedis. Šajā grāmatā ir daudz atsauču uz grāmatvedības grāmatvedības grāmatām, kas sarakstītas daudz agrāk. Vienai no šīs grāmatas nodaļām ir nosaukums "Atzinums par grāmatvedības senatni". Šajā nodaļā autors raksta, ka, pēc cita autora domām, grāmatvedība, par kuru viņš rakstīja, tika lietota divsimt gadus agrāk Venēcijā.

Ričarda Dafforna grāmatai bija vairāki izdevumi. Otrais izdevums tika publicēts 1636. gadā. Trešais izdevums tika publicēts 1656. gadā. Vēl viens izdevums tika publicēts 1684. gadā. Grāmatā ir ļoti izsmeļoši aprakstīta zinātniskā grāmatvedība. Tajā ir daudz detaļu un skaidrojumu. Zinātne, kas atbalsta grāmatvedību, septiņpadsmitajā gadsimtā patika daudziem cilvēkiem. To apliecina fakts, ka bija tik daudz izdevumu. Sākot ar šo vēstures posmu, par grāmatvedību ir sarakstītas daudzas grāmatas. Daudzi autori apgalvo, ka ir profesionāli grāmatveži un grāmatvedības skolotāji. Tāpēc tas liecina, ka septiņpadsmitajā gadsimtā bija profesionāli grāmatveži, kas strādāja.

Tuvo Austrumu karte, kurā redzams auglīgais pusmēness ap 3. gadu tūkstoti p.m.ē.


No māla izgatavoti grāmatvedības žetoni no Sūzas, Urukas periods, ap 3500. gadu pirms mūsu ēras. Luvras Austrumu senlietu departaments.


Daļa no Res Gestae Divi Augusti no Monumentum Ancyranum (Augusta un Romas templis) Ancirā, kas celts 25. g. p.m.ē. - 20. g. p.m.ē.


Romas rakstāmplastīte no Vindolandas romiešu cietokšņa pie Hadriāna mūra, Nortamberlendā (1.-2. gs. pēc Kristus), kurā pieprasīta nauda, lai nopirktu 5000 mērus labības, ko izmanto alus darīšanai. Britu muzeja Aizvēstures un Eiropas departaments.


Lukas Pacioli glezna, ko, domājams, gleznojis Jacopo de' Barbari

Grāmatvedības veidi

• Finanšu grāmatvedība ir "galvenā grāmatvedības nozare, kas ietver finanšu informācijas vākšanu, reģistrēšanu un iegūšanu, kā arī tās apkopošanu periodiskā peļņas un zaudējumu aprēķina, bilances un naudas plūsmas pārskata veidā saskaņā ar juridiskajām, profesionālajām un kapitāla tirgus prasībām".
• Vadības grāmatvedība ir grāmatvedības veids, kurā iesaistīti partneri, kas palīdz viens otram vadības lēmumu pieņemšanā, vadības sistēmu izveidē plānošanai un darbības rezultātiem, kā arī finanšu pārskatu izmantošanā, lai palīdzētu izstrādāt uzņēmuma grāmatvedības stratēģiju nākotnei.
• Grāmatvedības uzskaite ir grāmatvedības princips. Šis princips paredz, ka saimnieciskajās attiecībās iesaistītās puses viena otrai uzrāda savus grāmatvedības dokumentus.
• Nodokļu grāmatvedība ir grāmatvedības veids, kas nodrošina nodokļu likumu ievērošanu.
• Grāmatvedības zinātnē tiek pētīta grāmatvedības teorija.

Finanšu revīzijā tiek veikta iekšējā revīzija un ārējā revīzija. Veicot ārējo revīziju, neatkarīgs (nesaistīts) revidents pārbauda finanšu pārskatus un grāmatvedības dokumentus. Pārbaudot šos dokumentus, revidents var noskaidrot, vai šie dokumenti ir patiesi, godīgi un atbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP) vai Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS). Iekšējā revīzija cenšas iegūt informāciju vadības vajadzībām, un to veic darbinieki.