Darbs: definīcija, veidi, piemēri un darba tiesības

Darbs var nozīmēt vairākas lietas. Visvienkāršāk — "darbs" ir kāds uzdevums vai pienākums, kas jāveic (piemēram, mājā ir darbi, kas jāizdara: jāmazgā veļa, jālabo salūzušas lietas utt.). Otrs izplatīts nozīmējums ir darbs kā nodarbošanās, ko cilvēks veic, lai nopelnītu naudu. Šajā nozīmē vārdu "darbs" izmanto, ja persona strādā pie kāda cita — pie darba devēja — vai ir pašnodarbināta un veic pakalpojumus vai ražo preces.

Ko nozīmē "darbs" profesijā — piemēri

Profesionālā darbība bieži vien ir saistīta ar skaidriem pienākumiem. Piemēri:

Skolotāja darbs ir mācīt bērnus vai pieaugušos — plānot stundas, sagatavot mācību materiālus un vērtēt rezultātus.
Taksometra vadītāja darbs ir vest cilvēkus ar taksometru, rūpēties par drošību un parasti ievērot taksometra uzņēmuma vai pašvaldības noteikumus.
Ugunsdzēsējs glābj cilvēkus no degošām ēkām un dzēš ugunsgrēkus, veic avārijas glābšanas darbus un uztur profesionālo sagatavotību.
Dermatologa darbs ir diagnosticēt un ārstēt ādas slimības, sniegt konsultācijas un veikt nepieciešamās procedūras.

Darba veidi

Algots darbs — persona strādā pie darba devēja uz pamata darba līguma (neierobežots vai termiņš), parasti saņem algu un sociālās garantijas.
Pašnodarbinātība — cilvēks pats piedāvā pakalpojumus vai preces, pats nosaka darba organizāciju un nodrošina sociālās iemaksas.
Līguma darbi — darbs uz civillīguma pamata (piem., līgums ar stundas tarifa apmaksu vai konkrēta darba izpildei).
Brīvprātīgais darbs — darbs bez atlīdzības sabiedriskiem vai labdarības mērķiem.
Sezonas, pagaidu un darbuzņēmēju darbi — darbs ar ierobežotu laiku vai konkrētu uzdevumu izpildi.
Attālinātais un "gig" darbs — darbs, ko veic ārpus tradicionālās darba vietas, bieži izmantojot digitālas platformas.
Pilna slodze un daļēja slodze — darbs ar pilnu darba laiku vai samazinātu stundu skaitu.

Darba tiesības un aizsardzība

Darba tiesības nosaka, kādā veidā darba attiecības tiek veidotas, kādas ir darbinieka un darba devēja saistības un kādas garantijas pienākas strādājošajam. Galvenie principi un ierobežojumi:

Darba līgums: labā prakse ir vienoties rakstveida darba līgumā, kur skaidri norādīti darba pienākumi, atalgojums, darba laiks, pārtraukumi un pārtraukuma noteikumi.
Atalgojums un minimālā alga: darbiniekam pienākas savlaicīga atlīdzība; valstī noteiktā minimālā alga nodrošina zemāko robežu.
Darba laiks un atpūta: noteikts maksimālais darba stundu skaits, pārtraukumi un atvaļinājuma tiesības (gada atvaļinājums, slimības atvaļinājums, vecāku atvaļinājums u.c.).
Virsstundas un piemaksas: par darbu virs noteiktā darba laika parasti izmaksā virsstundu darbu vai nodrošina atpūtas laiku.
Darba drošība un veselība: darba devējam jānodrošina droši darba apstākļi, apmācība un aizsarglīdzekļi, lai samazinātu nelaimes gadījumu risku.
Sociālā aizsardzība: veselības apdrošināšana, pensiju iemaksas un bezdarbnieka pabalsti — atkarībā no valsts sistēmas un nodokļu/prasību izpildes.
Vienlīdzība un aizsardzība pret diskrimināciju: darba vietā nedrīkst diskriminēt pēc dzimuma, vecuma, rases, reliģijas, invaliditātes vai citiem aizsargājamiem kritērijiem.
Tiesības kolektīvi rīkoties: darbiniekiem ir tiesības pievienoties arodbiedrībām un kolektīvi vienoties ar darba devēju (kolektīvie līgumi).
Pāreja strīdos: darba strīdus parasti risina sarunu ceļā, ar arodbiedrību starpniecību vai tiesiski caur darba tiesām un attiecīgajām valsts iestādēm.

Starptautiskā Darba organizācija tika izveidota, lai uzlabotu cilvēku darba apstākļus. 1946. gadā tā kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru, kas izstrādā starptautiskas vadlīnijas un standartus darbam saistītajos jautājumos.

Padomi darbiniekam

Lasiet un saprotiet darba līgumu pirms parakstīšanas — uzmanieties uz atalgojuma, darba laika un pārtraukumu noteikumiem.
Saglabājiet darba sarakstus, algu izrakstus un citus dokumentus, kas apliecina darba attiecības.
Ja nepieciešams, konsultējieties ar Valsts darba inspekciju, arodbiedrību vai juristu par savām tiesībām.
Rūpējieties par veselību un drošību darbā — informējiet darba devēju par riskiem un lūdziet nepieciešamos aizsardzības līdzekļus.