Konstitūcija: definīcija, funkcijas un svarīgākie piemēri pasaulē

Konstitūcija: definīcija, funkcijas un nozīmīgākie piemēri pasaulē — uzzini, kā tā regulē valdību, pilsoņu tiesības (ASV, Lielbritānija, Indija) un konstitucionālās atšķirības.

Kas ir konstitūcija?

Valsts (vai pavalsts) konstitūcija ir īpaša veida tiesību dokuments, kurā tiek noteikts, kā valstī darbojas valdība. Konstitūcija nosaka, kā jāizvēlas valsts vadītāji, cik ilgi viņi drīkst palikt amatā, kā tiek pieņemti jauni likumi un kā, pamatojoties uz likumiem, tiek mainīti vai atcelti vecie likumi. Tā nosaka, kuri cilvēki drīkst balsot, kādas citas tiesības pilsoņiem tiek garantētas, un kā pati konstitūcija var tikt grozīta.

Galvenās funkcijas

Konstitūcija pilda vairākas svarīgas funkcijas, tostarp:

• Regulē varas sadalījumu starp izpildvaru, likumdošanas varu un tiesu varu, lai novērstu varas koncentrēšanos vienā institūcijā.
• Nosaka valsts pārvaldes formu (piem., parlamentāra vai prezidentāla sistēma), valsts iekārtu (vienota vai federācija) un demokrātiskas procedūras.
• Aizsargā cilvēku pamattiesības, brīvības un aizsardzību pret patvaļu.
• Definē likumu un konstitūcijas attiecības — bieži vien konstitūcija ir augstākā tiesību norma, kuras pārkāpumu var atzīt par neatbilstošu.
• Nosaka, kā tiek grozīta konstitūcija un kā tiek risinātas konstitucionālas krīzes.

Konstitūcijas veidi un īpašības

Konstitūcijas var dalīt pēc dažādiem kritērijiem:

• Rakstīta (kodificēta) konstitūcija — visas pamatnormas apkopotas vienā dokumentā (piem., daudzas mūsdienu valsts konstitūcijas).
• Nerakstīta (nekodificēta) konstitūcija — veidojas no dažādiem dokumentiem, likumiem, tradīcijām un tiesu precedentu lēmumiem.
• Stingra (rigid) vs. elastīga (flexible) konstitūcija — attiecas uz to, cik sarežģīti ir veikt grozījumus; stingrākas konstitūcijas prasa īpašas procedūras vai kvalificētu balsu vairākumu.
• Federāla konstitūcija nosaka varas dalījumu starp centrālo valdību un sastāvdaļu (reģionu, štatu) varām; unitāra valsts koncentrē vairāk pilnvaru centrālajā līmenī.

Tiesiskums, kontroles mehānismi un tiesas

Konstitūcija bieži ierobežo valdības pilnvaras un nosaka, ka pat valsts varas rīcība ir pakļauta likuma varai (t.s. tiesiskums). Lai nodrošinātu šādu kontroli, daudzas valstis ir izveidojušas konstitucionālās tiesas vai piešķīrušas tiesu varai tiesības izvērtēt, vai likumi atbilst konstitūcijai (konstitucionālā judikatūra). Šie mehānismi ļauj atcelt likumus, kas pārkāpj konstitūciju, un aizsargāt pilsoņu tiesības pret patvaļīgu varas izmantošanu.

No otras puses, valstīs ar represīvām vai korumpētām valdībām konstitūcija var būt tikai formāls dokuments, ko var neievērot vai manipulēt, nepiešķirot pilsoņiem reālas brīvības. Šāda prakse var novest pie diktatūras vai citām autoritārām iespējām.

Kā tiek grozīta konstitūcija

Grozīšanas procedūras būtiski atšķiras. Dažās valstīs nepieciešams vienkāršs parlamenta balsojums, citās — īpašs kvalificēts balsu vairākums, referendumā izteikta pilsoņu piekrišana vai kombinācija (piem., divu parlamenta sesiju apstiprinājums un tautas nobalsošana). Reti kurā valstī konstitūcija ir pilnīgi nemaināma; tomēr stingrākas grozīšanas procedūras aizsargā pamatprincipus no vētrainām politiskajām izmaiņām.

Piemēri pasaulē

Apvienotās Karalistes konstitūcija nav vienots dokuments, kā tas ir daudzās citās valstīs. Patiesībā Apvienotās Karalistes konstitūcija nav pilnībā sastādīta vienā tekstā. Daļa no tās ir atrodama rakstveidā, sākot ar 1215. gada Magna Carta un 1689. gada Tiesību akta aktu (Bill of Rights Act 1689) un beidzot ar modernākiem parlamenta aktiem. Citas konstitūcijas daļas tiek uzskatītas par vispārējām tiesībām, un tās veido tiesnešu lēmumi, kas pieņemti daudzu simtu gadu garumā sistēmā, ko dēvē par juridisko jeb tiesu precedentu. Tāpēc daudzi sauc Apvienoto Karalisti par valstīm ar faktisku jeb "nerakstītu" konstitūciju.

1787. gadā ASV sākās plašāka moderno rakstīto konstitūciju izstrāde. Amerikas Savienoto Valstu konstitūcija ir arī viena no īsākajām mūsdienu rakstītajām konstitūcijām, kas joprojām tiek lietota; tās pamatprincipi par varu dalījumu, federālismu un tiesu kontroli ir ietekmējuši daudzus citus valstu konstitucionālos modeļus. ASV konstitūcija ir grozāma, taču process ir salīdzinoši sarežģīts, un daudzas būtiskas tiesības ir nostiprinātas Ar grozījumu (Bill of Rights) sistēmā.

1950. gadā stājās spēkā Indijas konstitūcija, kas tiek uzskatīta par vienu no visgarākajām un visdetalizētāk formulētajām rakstītajām konstitūcijām pasaulē. Tā detalizē valsts organizāciju, pilsoņu tiesības un sociālās politikas pamatprincipus. Sākotnēji konstitūcija ietvēra daudz pantu un pielikumu, un laika gaitā tai ir pievienoti grozījumi un papildinājumi, lai atbildētu uz valsts vajadzībām un pārmaiņām.

Bez šiem piemēriem ir vērts pieminēt arī citus būtiskus modeļus: Vācijas "Grundgesetz" (Pamatlikums) un Francijas konstitūcija, kas regulē prezidentālo-parlamentāro līdzsvaru, Japānas konstitūcija ar tās izejas punktiem pēc Otrā pasaules kara, kā arī Šveices modelis, kur tiešie demokrātijas instrumenti — referendumi un iniciatīvas — tiek iekļauti valsts konstitucionālajā praksē.

Noslēgums — kāpēc konstitūcija ir svarīga

Konstitūcija nodrošina drošību, paredzamību un tiesiskuma pamatprincipus sabiedrībā. Tā definē valdības robežas, aizsargā pilsoņu tiesības un palīdz atrisināt konfliktus starp dažādām varas institūcijām. Lai konstitūcija darbotos reāli, tai jābūt gan skaidrai, gan ievērotai — gan no valdības, gan no tiesām, gan no sabiedrības pašas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir konstitūcija?

J: Kas ir tiesiskums?

Jautājums: Ar ko Apvienotās Karalistes konstitūcija atšķiras no citu valstu konstitūcijām?

J: Kas sāka rakstīt konstitūcijas?

J: Cik gara ir Indijas konstitūcija?

Meklēt pēc burta