Konstitucionālā ekonomika
Konstitucionālā ekonomika ir ekonomikas un konstitucionālisma kopīgu studiju programma. Bieži vien to dēvē par "konstitucionālo tiesību ekonomisko analīzi". Konstitucionālā ekonomika cenšas izskaidrot konstitucionālo noteikumu izvēli, "ierobežojot ekonomisko un politisko aģentūru izvēli un darbību". Tā atšķiras no tradicionālās ekonomikas pieejas. Tāpat konstitucionālā ekonomika pēta, cik lielā mērā valsts ekonomiskie lēmumi saskan ar pastāvošajām konstitucionālajām pilsoņu ekonomiskajām tiesībām". Piemēram, pareiza valsts ekonomisko un finanšu resursu sadale ir liels jautājums katrai valstij. Konstitucionālā ekonomika cenšas apvienot pilsoņu konstitucionālās ekonomiskās tiesības un valsts ekonomisko politiku.
Izcelsme
Terminu "konstitucionālā ekonomika" 1982. gadā izveidoja ASV ekonomists Ričards Makenzijs. Pēc tam to izmantoja cits amerikāņu ekonomists - Džeimss M. Bukanans (James M. Buchanan) - kā nosaukumu jaunai akadēmiskai apakšdisciplīnai. Buchanena darbs 1986. gadā viņam atnesa Nobela prēmiju ekonomikas zinātnēs par "ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanas teorijas līgumisko un konstitucionālo pamatu izstrādi".
Bukenans noraida "jebkādu organisku koncepciju par valsti" kā gudrības ziņā augstāku par šīs valsts pilsoņiem." Šī filozofiskā nostāja veido konstitucionālās ekonomikas pamatu. Bukenans uzskata, ka ikviena konstitūcija tiek radīta vismaz vairākām pilsoņu paaudzēm. Tāpēc tai jāspēj līdzsvarot valsts, sabiedrības un katra indivīda intereses.
Pastāv svarīgs viedoklis, ka konstitucionālo ekonomiku var uzskatīt par mūsdienu "likumdošanas zinātni".
Pastāvīgi pieaugošā sabiedrības interese par konstitucionālo ekonomiku jau ir radījusi vairākus akadēmiskus žurnālus, piemēram, "Constitutional Political Economy" (dibināts 1990. gadā).
Tiesu interpretācija
ASV tiesnesis Ričards Posners (Richard Posner) uzsver valsts konstitūcijas nozīmīgo lomu ekonomikas attīstībā. Viņš apgalvo, ka "efektīva ekonomisko pamattiesību aizsardzība veicina ekonomikas izaugsmi".
Indijas Augstākā tiesa izmantoja Indijas Konstitūcijas praktisko interpretāciju, lai aizsargātu nabadzīgākās un visvairāk apspiestās iedzīvotāju grupas vairākās lietās, kas saistītas ar tiesvedību sabiedrības interesēs. Tas ir konstitucionālās ekonomikas metodoloģijas reālas piemērošanas piemērs.
Nozīme pārejas un jaunattīstības valstīm
Konstitucionālajā ekonomikā īpaša uzmanība tiek pievērsta tādai tēmai kā pienācīga nacionālās bagātības sadale. Daudzās valstīs, kurās mainās vai attīstās ekonomiskā sistēma, konstitūcijas joprojām tiek uzskatītas par abstraktiem juridiskiem dokumentiem, kam nav nekā kopīga ar reālo valsts ekonomisko politiku. Trīs ceturtdaļas no visām neatkarīgajām valstīm joprojām dzīvo gandrīz absolūtā valsts kontrolē pār tautsaimniecību. Ne pilsoniskajai sabiedrībai, ne atsevišķiem pilsoņiem šajās valstīs nav nekādas ietekmes uz lēmumiem, kas tiek pieņemti valsts labklājības sadales procesā. Tāpēc konstitucionālā ekonomika ir īpaši svarīga valstīm, kuru politiskā un ekonomiskā sistēma ir pārejas posmā un kurās valsts reti ievēro savu pilsoņu konstitucionālās ekonomiskās tiesības.
Saistītās lapas
- Budžets
- Konstitūcija
- Konstitucionālisms
- Ekonomika
- Demokrātija
- Valdība
- Parlaments
- Politiskā ekonomija
- Tiesiskums
- James M. Buchanan
- Labklājības valsts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir konstitucionālā ekonomika?
A: Konstitucionālā ekonomika ir ekonomikas nozare, kas pēta attiecības starp ekonomiku un konstitucionālismu. Tās mērķis ir izskaidrot konstitucionālo noteikumu izvēli, kas ierobežo ekonomisko un politisko aģentūru izvēli un darbību.
J: Ar ko konstitucionālā ekonomika atšķiras no tradicionālās ekonomikas?
A: Konstitucionālā ekonomika atšķiras no tradicionālās ekonomikas ar to, ka tā koncentrējas uz konstitucionālajiem noteikumiem un to ietekmi uz ekonomiskajiem lēmumiem, savukārt tradicionālā ekonomika koncentrējas uz pašiem ekonomiskajiem lēmumiem.
J: Ko konstitucionālā ekonomika cenšas panākt?
A: Konstitucionālā ekonomika cenšas apvienot pilsoņu konstitucionālās ekonomiskās tiesības un valsts ekonomisko politiku. Tās mērķis ir nodrošināt, lai valsts pieņemtie ekonomiskie lēmumi atbilstu pilsoņu konstitucionālajām ekonomiskajām tiesībām.
J: Kas ir konstitucionālās ekonomikas galvenais uzdevums?
A: Konstitucionālās ekonomikas galvenā problēma ir pareiza valsts ekonomisko un finanšu resursu sadale.
J: Vai varat sniegt piemēru, kā konstitucionālā ekonomika darbojas praksē?
A: Konstitucionālā ekonomika pārbauda, cik lielā mērā valsts pieņemtie ekonomiskie lēmumi atbilst pilsoņu konstitucionālajām ekonomiskajām tiesībām. Piemēram, tā varētu analizēt, vai valdības politika, kas paredz nodokļu uzlikšanu pilsoņiem, lai finansētu konkrētu nozari, atbilst pilsoņu konstitucionālajām tiesībām uz ekonomisko brīvību un īpašumtiesībām.
K: Kā konstitucionālā ekonomika ir saistīta ar konstitucionālo tiesību studijām?
A: Konstitucionālo ekonomiku bieži raksturo kā konstitucionālo tiesību ekonomisko analīzi. Tās mērķis ir izskaidrot, kā konstitucionālie noteikumi ierobežo ekonomisko un politisko uzvedību.
J: Kāds ir konstitucionālās ekonomikas vispārējais mērķis?
A: Konstitucionālās ekonomikas vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai valsts pieņemtie ekonomiskie lēmumi atbilstu pilsoņu konstitucionālajām ekonomiskajām tiesībām. Tā cenšas to sasniegt, analizējot tiesību normu un iestāžu ekonomisko ietekmi.
