Valsts: definīcija, sastāvdaļas, pārvaldes formas un piemēri
Uzzini valsts definīciju, galvenās sastāvdaļas, pārvaldes formas (republika, monarhija) un skaidrus piemērus — viegli saprotams pārskats par valsts būtību.
Mūsdienu politikā valsts ir apvienība, kas kontrolē ģeogrāfisku teritoriju vai apgabalu. Valstis tiek uzskatītas par trīs galvenajām sastāvdaļām:
- Kontrole pār ģeogrāfisku apgabalu jeb teritoriju.
- Tauta, kas ir zināmās valsts iedzīvotāju skaits.
- Dažas iestādes (kurām ir tiesības pieņemt noteikumus).
Valstij var būt dažādas pārvaldes formas, piemēram, republika vai monarhija. Dažkārt valstis veido savas valstis. Citreiz daudzas valstis sadarbojas, veidojot valsti (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis). Lielākajā daļā valstu ir arī bruņotie spēki, civildienests, likums un policija.
Sastāvdaļu skaidrojums
Trīs minētās sastāvdaļas var paskaidrot plašāk:
- Teritorija: valsts robežas iekļauj zemi, iekšējos ūdeņus, jūras zonas un gaisa telpu. Teritorija nosaka, kur valsts tiesiskā vara un institūcijas darbojas.
- Tauta (iedzīvotāji): ietver gan pastāvīgos iedzīvotājus, gan pilsoņus. Tauta veido sociālo pamatu — kultūru, ekonomiku un politisko dzīvi. Nozīmīgs ir arī jautājums par pilsonību un imigrāciju.
- Iestādes un varas orgāni: tie realizē lēmumus un likumus — izpildvara, likumdošana un tiesu vara. Valsts institūcijas nodrošina pakalpojumus, reglamentē attiecības un uztur kārtību.
Valsts suverenitāte un starptautiskā atzīšana
Valsts parasti tiecas pēc suverenitātes — neatkarīgas lēmumu pieņemšanas iekšpolitikā un ārpolitikā. Tomēr reālā suverenitāte var būt ierobežota ar starptautiskajām saistībām, atkarību vai ārēju kontroli. Starptautiskā atzīšana (kad citas valstis un starptautiskās organizācijas pieņem kādu vienību par valsti) bieži ietekmē tās spēju darboties globālā līmenī.
Valsts galvenās funkcijas
- Drošība un aizsardzība: bruņotie spēki un publiskā kārtība (policija) aizsargā valsti un iedzīvotājus.
- Likumdošana un tiesiskums: likumi, tiesas un tiesiskā sistēma nodrošina taisnīgumu un strīdu risināšanu.
- Publiskie pakalpojumi: izglītība, veselības aprūpe, infrastruktūra un sociālā aizsardzība tiek nodrošināta caur civildienestu un valsts budžetu.
- Ekonomiskā regulācija un nodokļi: valsts nosaka nodokļu sistēmu, regulē tirgus, nodrošina publiskos ieguldījumus.
- Ārpolitika un starptautiskās attiecības: valsts veido attiecības ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.
Pārvaldes formas un valsts veidi
Valstu pārvaldes modeļi ir dažādi un tos bieži grupa pēc vairākiem kritērijiem:
- Pēc varas dalījuma: demokrātijas, autoritāras un totalitāras sistēmas.
- Pēc varas veida: republika (valsts galva – ievēlēts vai iecelts) vai monarhija (valsts vadītājs – monarhs, var būt konstitucionāla vai absolūta).
- Pēc teritoriālas struktūras: vienotas (unitāras) valstis un federācijas (piem., Amerikas Savienotās Valstis), kā arī konfederācijas, kur dalībvalstīm paliek liela neatkarība.
Citi svarīgi aspekti
Valstu robežas un iekšējā kārtība var mainīties — valstis rodas, apvienojas, sadalās vai maina režīmus. Svarīgi jēdzieni, kas saistīti ar valsti, ir jurisdikcija (tiesību piemērošana noteiktā teritorijā), pilsonība, valdības leģitimitāte un privileģēta izmantošana varas (piemēram, Webera definētā "legitīmā vardarbības monopola" ideja — valsts vienai pieder tiesības izmantot spēku, lai uzturētu kārtību).
Piemēri un starptautiskā sadarbība
Valstis var sadarboties ekonomiskos, drošības un politiskos jautājumos, dibinot savienības vai starptautiskas organizācijas. Dažreiz vairākas valstis apvienojas federālā sistēmā (kā ASV), citkārt tās saglabā atsevišķu suverenitāti, bet darbojas kopā caur līgumiem un sadarbību. Valstu institūciju darbība un kapacitāte ļoti ietekmē iedzīvotāju labklājību un stabilitāti.
Šī ir vispārēja valsts definīcija un pārskats par tās sastāvdaļām, funkcijām un formām. Konkrētās valstis var ievērojami atšķirties pēc vēstures, kultūras, tiesiskās tradīcijas un politiskās organizācijas.
Tomasa Hobsa grāmatas "Leviatāns" ilustrācija.
Vēsture
Agrīnās valstis
Pirmās valstis bija tikai cilvēku apmetnes. Lauksaimnieku un tirgotāju grupa, kas strādāja kopā, varēja būt "valstis", jo cilvēki varēja tās kontrolēt un aizsargāt.
Labāk organizētas valstis varēja būt monarhijas, piemēram, agrīnā Ēģipte faraona laikā. Pēc tam sekoja lielākas, militāri balstītas valstis, piemēram, Babilonijas impērija vai Romas impērija. Tomēr slavenākās agrīnās valstis bija Senās Grieķijas valstis, kurās bija brīvība, rakstība un demokrātija.
No militāras uz modernu valsti
Kad militārā valsts, Romas impērija, sabruka, izveidojās daudzas mazas valstis, un katra no tām arī bija militāra un to kontrolēja karalis. Šīs valstis bieži nesadarbojās, un tajās plosījās karš. Tomēr, tiklīdz cilvēki pašas valsts iekšienē sāka karot (tā dēvētais pilsoņu karš), karaļiem nācās noslēgt mieru un sākt parlamentus.
Mūsdienu valstis
15. gadsimta beigās drīz sāka veidoties modernās valstis. Galvenās valstis Eiropā bija:
- Anglija Tjūdoru laikā
- Spānija Hābsburgu laikā
- Francija Burbonu laikā
- Krievija Katrīnas Lielās un Aleksandra II laikā
Visas šīs valstis centās uzlabot savu politiku un ekonomiku un kļuva arvien līdzīgākas mūsdienu valstīm. Tās veidoja atbilstošas robežas savām zemēm un vairāk sadarbojās ar varu pašā valstī, piemēram, baznīcu vai muižniecību. Tās izveidoja armijas, nodokļu sistēmas un vēstniecības, lai padarītu tās spēcīgākas un stabilākas.
Valsts (valdības) pozīcija ekonomikā
Dažādi valsts veidi
Valsts veidus var iedalīt divās kategorijās: demokrātija un diktatūra. Tomēr tas, ka visas valstis ir demokrātiskas, nenozīmē, ka tās ievēro vienādus noteikumus. Irāna, Pakistāna, Francija, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis ir valstis. Katra no tām sevi uzskata par demokrātisku valsti. Tomēr katrai no tām ir atšķirīgs priekšstats par to, ko patiesībā nozīmē demokrātija.
Vienas un tās pašas "kategorijas" dažādi stāvokļi var funkcionēt atšķirīgi. Piemēram, divas demokrātiskas valstis var būt ļoti atšķirīgas, ja vienā ir labi apmācīta policija vai armija, bet otrā tādas nav. Tāpēc vārds "valsts" mums tikai norāda, kāda veida pārvalde valda attiecīgajā valstī (demokrātiska vai diktatūra), bet nesniedz informāciju par pašu valsti.
Valsts apakškategorijas
No demokrātijas un diktatūras atvasinātu valsts veidu ir daudz. Galvenie ir plurālisms, marksisms un institucionālisms.
Plurālisms
Plurālisms Amerikas Savienotajās Valstīs ir ļoti populārs. Tas parāda valsti kā neitrālu vietu strīdu izšķiršanai starp citām valstīm. Plurālisms stāsta, ka visi cilvēki nav vienlīdzīgi, bet tomēr ļauj katrai cilvēku grupai norādīt valstij, kas tai jādara. Šāda veida valsti sauc par poliarhiju.
Arī plurālistiskā valstī politika, militārais sektors un ekonomika ir vienotas un darbojas kopā. Tas nozīmē, ka visa vara valstī ir "izkliedēta" starp iedzīvotājiem, kas tajā dzīvo.
Marksisms
Marksisms bija populārs Eiropā 20. gadsimta 60. un 70. gados. To aizsāka Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss. Marksisms noraida ideju, ka valsts pastāv visu tajā dzīvojošo cilvēku labā, un tā noteikti nav neitrāla vieta strīdu izšķiršanai.
Marksistiskās valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt kapitālistu radīto peļņu un palīdzēt cilvēkiem slēgt līgumus, lai valsts ekonomika būtu godīga. Tā ir laba ideja, tomēr cilvēkam, kurš pelna naudu, izmantojot ražošanu vai līgumus, ir vara pār cilvēkiem, kuri neaizpelna tik daudz naudas kā viņš. Tas nozīmē, ka strādnieku šķirai (cilvēkiem, kas strādā rūpnīcās utt.) nav gandrīz nekādas varas, bet cilvēkiem, kam pieder rūpnīcas, ir liela vara. Būtībā tā vietā, lai dotu varu visiem, kā tas būtu poliarhijā, vara ir tikai nelielai daļai cilvēku.
Institucionālisms
Gan marksisma, gan plurālisma valstīm ir jāreaģē uz cilvēku grupu darbību pašā valstī. Institucionālistu valstis neuzskata sevi par "instrumentiem", kas jākontrolē, tās drīzāk ir tikai ģeogrāfiskas teritorijas. Šajā teritorijā cilvēki vienkārši paši veido grupas. Institucionālistisku valsti var veidot gan marksistiski, gan plurālistiski noskaņoti cilvēki, kuri var kontrolēt paši sevi un neietekmē citas valsts puses.
Anarhisms
Anarhisms ir tad, ja cilvēku grupai ir pilnīga brīvība un viņi netic valsts pastāvēšanai. Anarhisti ir ļoti līdzīgi marksistiem, jo viņi netic, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, bet uzskata (pretēji marksistiem), ka valsts var darboties bez jebkādām organizācijām. Likums un kārtība nav nepieciešami.
Anarhisti (tādi kā Bakunins un Kropotkins 19. gadsimtā) bieži vien gribēja būt marksisma paveids, taču ignorēja dažus tā noteikumus. Viņi vēlas, lai strādnieki paši saimnieko un vienkārši saņem algu par padarīto, nevis algu.
Saistītās lapas
- Valsts
- Suverēna valsts
- Starptautiskās attiecības
- Suverēnu valstu saraksts
- Montevideo konvencija
- Valsts
- Sociālais līgums
- ASV štats
- Unitāra valsts
- Province
- Politiskā ekonomija
- Konstitucionālā ekonomika
- Pašvaldība
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir valsts politikā?
A: Politikā valsts ir valsts, kas kontrolē kādu ģeogrāfisku apgabalu vai teritoriju.
J: Kādas ir trīs galvenās valstu pazīmes?
A: Trīs galvenās valstu pazīmes ir kontrole pār ģeogrāfisku apgabalu vai teritoriju, tauta (valsts iedzīvotāji) un iestādes, kurām ir tiesības pieņemt likumus.
J: Kādas ir dažas valsts pārvaldes formas, kas var būt valstīm?
A: Dažas no valstīm var būt republikas un monarhijas.
J: Kā valstis veido savas valstis?
A: Valstis var veidot savas valstis, sadarbojoties, lai izveidotu vienu vienotu valsti.
J: Vai lielākajā daļā valstu ir kopīgi bruņotie spēki, civildienests, likums un policija?
A: Jā, lielākajai daļai valstu ir bruņotie spēki, civildienests, likums un policija.
J: Vai vairākas valstis var sadarboties, lai izveidotu vienu valsti?
A: Jā, vairākas valstis var sadarboties, lai izveidotu vienu valsti, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis.
Meklēt