Valsts

Vēsture

Agrīnās valstis

Pirmās valstis bija tikai cilvēku apmetnes. Lauksaimnieku un tirgotāju grupa, kas strādāja kopā, varēja būt "valstis", jo cilvēki varēja tās kontrolēt un aizsargāt.

Labāk organizētas valstis varēja būt monarhijas, piemēram, agrīnā Ēģipte faraona laikā. Pēc tam sekoja lielākas, militāri balstītas valstis, piemēram, Babilonijas impērija vai Romas impērija. Tomēr slavenākās agrīnās valstis bija Senās Grieķijas valstis, kurās bija brīvība, rakstība un demokrātija.

No militāras uz modernu valsti

Kad militārā valsts, Romas impērija, sabruka, izveidojās daudzas mazas valstis, un katra no tām arī bija militāra un to kontrolēja karalis. Šīs valstis bieži nesadarbojās, un tajās plosījās karš. Tomēr, tiklīdz cilvēki pašas valsts iekšienē sāka karot (tā dēvētais pilsoņu karš), karaļiem nācās noslēgt mieru un sākt parlamentus.

Mūsdienu valstis

15. gadsimta beigās drīz sāka veidoties modernās valstis. Galvenās valstis Eiropā bija:

• Anglija Tjūdoru laikā
• Spānija Hābsburgu laikā
• Francija Burbonu laikā
• Krievija Katrīnas Lielās un Aleksandra II laikā

Visas šīs valstis centās uzlabot savu politiku un ekonomiku un kļuva arvien līdzīgākas mūsdienu valstīm. Tās veidoja atbilstošas robežas savām zemēm un vairāk sadarbojās ar varu pašā valstī, piemēram, baznīcu vai muižniecību. Tās izveidoja armijas, nodokļu sistēmas un vēstniecības, lai padarītu tās spēcīgākas un stabilākas.

Valsts (valdības) pozīcija ekonomikā

Dažādi valsts veidi

Valsts veidus var iedalīt divās kategorijās: demokrātija un diktatūra. Tomēr tas, ka visas valstis ir demokrātiskas, nenozīmē, ka tās ievēro vienādus noteikumus. Irāna, Pakistāna, Francija, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis ir valstis. Katra no tām sevi uzskata par demokrātisku valsti. Tomēr katrai no tām ir atšķirīgs priekšstats par to, ko patiesībā nozīmē demokrātija.

Vienas un tās pašas "kategorijas" dažādi stāvokļi var funkcionēt atšķirīgi. Piemēram, divas demokrātiskas valstis var būt ļoti atšķirīgas, ja vienā ir labi apmācīta policija vai armija, bet otrā tādas nav. Tāpēc vārds "valsts" mums tikai norāda, kāda veida pārvalde valda attiecīgajā valstī (demokrātiska vai diktatūra), bet nesniedz informāciju par pašu valsti.

Valsts apakškategorijas

No demokrātijas un diktatūras atvasinātu valsts veidu ir daudz. Galvenie ir plurālisms, marksisms un institucionālisms.

Plurālisms

Plurālisms Amerikas Savienotajās Valstīs ir ļoti populārs. Tas parāda valsti kā neitrālu vietu strīdu izšķiršanai starp citām valstīm. Plurālisms stāsta, ka visi cilvēki nav vienlīdzīgi, bet tomēr ļauj katrai cilvēku grupai norādīt valstij, kas tai jādara. Šāda veida valsti sauc par poliarhiju.

Arī plurālistiskā valstī politika, militārais sektors un ekonomika ir vienotas un darbojas kopā. Tas nozīmē, ka visa vara valstī ir "izkliedēta" starp iedzīvotājiem, kas tajā dzīvo.

Marksisms

Marksisms bija populārs Eiropā 20. gadsimta 60. un 70. gados. To aizsāka Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss. Marksisms noraida ideju, ka valsts pastāv visu tajā dzīvojošo cilvēku labā, un tā noteikti nav neitrāla vieta strīdu izšķiršanai.

Marksistiskās valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt kapitālistu radīto peļņu un palīdzēt cilvēkiem slēgt līgumus, lai valsts ekonomika būtu godīga. Tā ir laba ideja, tomēr cilvēkam, kurš pelna naudu, izmantojot ražošanu vai līgumus, ir vara pār cilvēkiem, kuri neaizpelna tik daudz naudas kā viņš. Tas nozīmē, ka strādnieku šķirai (cilvēkiem, kas strādā rūpnīcās utt.) nav gandrīz nekādas varas, bet cilvēkiem, kam pieder rūpnīcas, ir liela vara. Būtībā tā vietā, lai dotu varu visiem, kā tas būtu poliarhijā, vara ir tikai nelielai daļai cilvēku.

Institucionālisms

Gan marksisma, gan plurālisma valstīm ir jāreaģē uz cilvēku grupu darbību pašā valstī. Institucionālistu valstis neuzskata sevi par "instrumentiem", kas jākontrolē, tās drīzāk ir tikai ģeogrāfiskas teritorijas. Šajā teritorijā cilvēki vienkārši paši veido grupas. Institucionālistisku valsti var veidot gan marksistiski, gan plurālistiski noskaņoti cilvēki, kuri var kontrolēt paši sevi un neietekmē citas valsts puses.

Anarhisms

Anarhisms ir tad, ja cilvēku grupai ir pilnīga brīvība un viņi netic valsts pastāvēšanai. Anarhisti ir ļoti līdzīgi marksistiem, jo viņi netic, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi, bet uzskata (pretēji marksistiem), ka valsts var darboties bez jebkādām organizācijām. Likums un kārtība nav nepieciešami.

Anarhisti (tādi kā Bakunins un Kropotkins 19. gadsimtā) bieži vien gribēja būt marksisma paveids, taču ignorēja dažus tā noteikumus. Viņi vēlas, lai strādnieki paši saimnieko un vienkārši saņem algu par padarīto, nevis algu.

Saistītās lapas

• Valsts
• Suverēna valsts
• Starptautiskās attiecības
• Suverēnu valstu saraksts
• Montevideo konvencija
• Valsts
• Sociālais līgums
• ASV štats
• Unitāra valsts
• Province
• Politiskā ekonomija
• Konstitucionālā ekonomika
• Pašvaldība