Kapitālisms

Pirkšana, pārdošana, darbs un pieņemšana darbā

Kapitālismā cilvēki var pārdot vai aizdot savu īpašumu, un citi cilvēki var to pirkt vai aizņemties. Ja viens cilvēks vēlas pirkt, un otrs vēlas pārdot, viņiem nav jāsaņem augstākas varas atļauja. Cilvēki var darboties tirgū (pērkot un pārdodot cits citam), un neviens cits viņiem to neliek. Cilvēkus, kuriem pieder kapitāls, dažkārt sauc par kapitālistiem (par kapitālistiem sauc arī cilvēkus, kuri atbalsta kapitālismu). Viņi var pieņemt darbā ikvienu, kas vēlas strādāt viņu rūpnīcās, veikalos vai zemēs par viņu piedāvāto samaksu.

Vārdu "kapitāls" var lietot, lai apzīmētu lietas, kas rada vairāk lietu vai naudas. Piemēram, zeme, rūpnīcas, veikali, instrumenti un mašīnas ir kapitāls. Ja kādam ir nauda, ko var ieguldīt, arī šī nauda ir kapitāls.

Kapitālistiskajās sistēmās daudzi cilvēki ir strādnieki (vai proletārieši). Viņi ir nodarbināti, lai pelnītu naudu iztikai. Cilvēki var izvēlēties strādāt jebkuram, kas viņus pieņem darbā brīvā tirgū.

Tas atšķiras no daudzām senākām ekonomikas sistēmām. Feodālismā lielākā daļa cilvēku bija kalpi, un viņiem bija jāstrādā cilvēkiem, kuriem piederēja zeme, uz kuras viņi dzīvoja. Merkantilismā valdība apgrūtina preču iegādi no citām valstīm. Daudzās valstīs ar jauktu ekonomiku (daļēji kapitālisms un daļēji sociālisms) ir likumi par to, ko jūs varat pirkt vai pārdot, kādas cenas varat noteikt vai ko jūs varat pieņemt darbā vai atlaist.

Ieguldījumi

Ieguldījums ir tad, kad cilvēki iegulda (iegulda) savu naudu lietās. Cilvēki var kopīgi ieguldīt naudu, lai iegādātos vai uzbūvētu lietas, pat ja tās ir pārāk lielas, lai viens cilvēks to varētu paveikt. Cilvēki, kas iegulda līdzekļus, kļūst par īpašniekiem tam, ko viņi kopā pērk vai būvē. Akciju tirgus ļauj cilvēkiem pirkt un pārdot ieguldījumus.

Kapitālismam ir svarīgi investēt. Vārds "kapitālists" var nozīmēt divas lietas: tas var nozīmēt cilvēku, kam patīk kapitālisms, bet tas var nozīmēt arī cilvēku, kas investē. Piemēram, riska kapitālists investē jaunos uzņēmumos.

Cilvēki, kas uzsāk uzņēmējdarbību vai iegulda uzņēmumos, var nopelnīt daudz naudas. Uzņēmumi pārdod lietas, ko cilvēki vēlas. Investori pelna papildu naudu, ko sauc par peļņu. Ieguldītāji var izmantot savu peļņu un ieguldīt to vairākos uzņēmumos vai uzņēmuma paplašināšanā. Investori var gūt arvien lielāku peļņu, ja uzņēmējdarbība ir veiksmīga.

Cilvēki, kas nepiekrīt

Sociālisti un komunisti ir cilvēki, kas neatbalsta kapitālismu. Viņi apgalvo, ka tas kaitē strādniekiem, jo uzņēmumi, pārdodot preces, nopelna vairāk naudas, nekā maksā strādniekiem, kas tās ražo. Uzņēmumu īpašnieki kļūst bagāti, bet strādnieki paliek nabadzīgi un ekspluatēti (izmantoti). Viņi arī apgalvo, ka sabiedrība būtu efektīvāka, ja cilvēki mazāk domātu par savstarpēju konkurenci savās interesēs un vairāk domātu par kopīgu darbu sabiedrības labā. Vēl viens arguments ir tāds, ka katram cilvēkam ir tiesības uz pamatvajadzībām (piemēram, pārtiku un pajumti). Dažkārt kapitālismā cilvēki var nesaņemt visu, kas viņiem nepieciešams dzīvei.

Kārlis Markss bija slavens komunistu filozofs no Vācijas. Viņš sarakstīja slavenu grāmatu "Kapitāls" (vācu valodā Das Kapital). Viņš apgalvoja, ka kapitālisms izzudīs pēc tam, kad strādnieki revolūcijas laikā nolems pārņemt valdību ekspluatācijas dēļ. Daudzās valstīs notika vardarbīgas komunistiskās revolūcijas. To dēļ tika nogalināti daudzi cilvēki. Taču kapitālisms nepazuda, un lielākā daļa šo komunistisko sistēmu ir sabrukušas un šodien vairs nepastāv vai arī tās ir kļuvušas vēl kapitālistiskākas. Daži cilvēki uzskata, ka komunisms šajās valstīs nedarbojās tāpēc, ka Marksa idejas, lai gan domas bija jaukas, tomēr īsti nedarbojās. Citi domā, ka komunistiskās valstis sabruka kapitālistisko valstu uzbrukumu (militāro, politisko un ekonomisko) dēļ.

Arī anarhisti (kas nav anarkokapitālisti) neatbalsta kapitālismu. Viņi neuzskata, ka būtu jābūt priekšniekiem, jo tā ir hierarhija. Viņi uzskata, ka marksisma-ļeņinisma valdības bija neveiksmīgas, jo tās bija diktatūras, kas apgalvoja, ka valdīs strādnieku vārdā, bet valdīja savu vadītāju vārdā. Viņi uzskata, ka šīs valdības bija valsts kapitālistiskas, nevis sociālistiskas.

Cilvēki, kas piekrīt

Cilvēkiem, kas atbalsta kapitālismu, ir dažādi vārdi. Daudzviet pasaulē šos cilvēkus sauc par konservatīvajiem vai liberāļiem. Amerikas Savienotajās Valstīs ar vārdu liberāls apzīmē cilvēku, kurš atbalsta kapitālismu, bet vēlas, lai tirgū tiktu ievēroti daži noteikumi par to, ko tirgus drīkst un ko nedrīkst darīt. Libertārietis ir vārds, kas Amerikā un dažās citās valstīs apzīmē cilvēku, kurš vēlas, lai valdībai būtu maz vai nebūtu nekādu pilnvaru noteikt cilvēkiem, ko pirkt vai pārdot.

Kapitālisma iemesli nav tikai ekonomiski. Tie ir politiski. Cilvēki, kuriem patīk kapitālisms, uzskata, ka kapitālisms nodrošina pilsoņiem brīvību, ļaujot viņiem būt neatkarīgiem. Frīdrihs Hajeks tam piekrita un saistīja atvērtu sabiedrību ar cieņu pret indivīdu un iecietību pret atšķirībām starp cilvēkiem.

Arī cilvēkiem, kas atbalsta kapitālismu, ir domstarpības. Lielākā daļa cilvēku piekrīt, ka kapitālisms darbojas labāk, ja valdība neļauj cilvēkiem zagt citu cilvēku lietas. Ja cilvēki varētu visu nozagt, tad neviens negribētu neko pirkt.

Lielākajā daļā valstu valdība dara vairāk. Tā cenšas nodrošināt, lai cilvēki godīgi pirktu un pārdotu un lai nodarbinātība būtu godīga. Valdība arī iekasē naudu nodokļos, tā arī daudz ko pērk un daudz ko atdod. Tā tērē naudu ieročiem un kuģiem militārajām vajadzībām, zinātniskajiem pētījumiem universitātēs, kā arī skolām un bibliotēkām. Tā arī dod naudu cilvēkiem, kuriem nav darba, un uzņēmumiem, kurus politiskie līderi uzskata par svarīgiem. Ja valdība ir atbildīga par daļu ekonomikas, to sauc par "sociālo demokrātiju". Tomēr, kad valdība tērē naudu, tas izraisa strīdus par to, kam šī nauda būtu jātērē.

Daži cilvēki domā, ka cilvēki var sevi aizsargāt bez valdības. Tā vietā, lai ieviestu likumus pret zādzībām, cilvēki varētu aizsargāt savas lietas paši vai vienoties maksāt citiem cilvēkiem, piemēram, šķīrējtiesnešiem, apdrošinātājiem un privātajiem aizstāvjiem, lai tie viņus aizsargātu. Šo uzskatu sauc par "anarkokapitālismu". Šie cilvēki uzskata, ka valdība cenšas atņemt viņiem nopelnīto, jo tā atņem cilvēkiem nodokļus pret viņu gribu un neļauj viņiem slēgt savstarpējus līgumus.

Saistītās lapas

• Pret kapitālismu
• Sociālisms
• Komunisms
• Monopols