Konservatīvisms

Konservatīvisms ir pretestība straujām pārmaiņām un atbalsta tradīciju saglabāšanu sabiedrībā. Graduālisms ir viena no konservatīvisma formām.

Pirmo reizi šo terminu politiskā kontekstā 1818. gadā lietoja Fransuā Renē de Šatobrijāns. Tas notika Burbonu restaurācijas laikā, kad tika mēģināts atcelt Franču revolūcijas politiku.

Šis termins ir saistīts ar labējo politiku. Tas tiek lietots, lai apzīmētu plašu uzskatu spektru. Nav viena politikas virzienu kopuma, kas tiktu uzskatīts par konservatīvu, jo konservatīvisma nozīme ir atkarīga no konkrētās vietas un laika.

Konservatīvismam ir tendence atbalstīt ticības jēdzienu, jo īpaši Ābrahāma tradīcijās valstīs, kur šīs ir galvenās reliģijas. Anglijā Edmunda Bērka grāmatas "Pārdomas par revolūciju Francijā" iznākšana. Savā grāmatā viņš ierosināja, ka cilvēkiem jābūt apmierinātiem, un iestājās par gādīgu valdību. Abas šīs idejas ir saistītas.

Daži konservatīvie vēlas saglabāt pašreizējo stāvokli, bet citi vēlas atgriezties pie agrāko laiku tradīcijām. Anglijā izveidojās konservatīvā partija, kas vēlējās labāku sadarbību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, demokrātiju un dažus labklājības valsts aspektus. Par to nobalsoja arī Francijas un citu Eiropas valstu konservatīvie.

Amerikas Savienotajās Valstīs konservatīvie bija noraizējušies par centrālismu, neuzticējās labklājības valstij un uzskatīja uzņēmējus par uzticamiem attiecībā uz algām un cenām.

Meklēt pēc burta