Tautu bagātība
"Tautu bagātības būtības un cēloņu pētījums" ir plašāk pazīstams vienkārši kā "Tautu bagātība". To 1776. gadā sarakstīja skotu izcelsmes Ādams Smits. Tajā aplūkota darba dalīšana, sekojot savām interesēm un tirdzniecības brīvība.
Šī grāmata nebija klasiskās ekonomikas un tirgus ekonomikas sākums. Smits apgalvoja, ka, ja katrs darītu to, kas ir vislabākais sev, rezultāts būtu vislabākais sabiedrībai. Pirms tam ekonomika bija saistīta ar karaļa personīgajām interesēm, un nācijas bagātība tika mērīta pēc karaļa kases vai valstī esošā zelta un sudraba.
Smits sacīja, ka svarīgi ir tas, kas ir labākais visai tautai, un ka bagātība ir jāvērtē pēc tautas gada ienākumiem. Viņš vēlējās noskaidrot, kā bagātība var pieaugt un kā cilvēki var darīt lietas, lai atbalstītu šo pieaugumu. Smita grāmatā bija teikts, ka zeme, darbaspēks un kapitāls ir trīs "ražošanas faktori" un galvenie tautas bagātības veidotāji.
Cenas dabiski pielāgojas tam, vai kaut kā ir vairāk vai mazāk: piedāvājums un pieprasījums. Ja kaut kā ir pārāk daudz (lielāks piedāvājums), cenas samazinās, lai cilvēkiem būtu vairāk iemeslu to iegādāties. Ja kaut ko vēlas daudz cilvēku (augsts pieprasījums), kaut kas var nebūt pietiekamā daudzumā (deficīts); starp cilvēkiem, kas vēlas to iegādāties, radīsies konkurence, un daži cilvēki piekritīs maksāt vairāk, lai iegūtu to, ko viņi vēlas, un cenas pieaugs.
Smits teica, ka tirgiem jābūt brīviem. Tajā laikā dažus lielos uzņēmumus (piemēram, Austrumindijas kompāniju) kontrolēja valdība. Dažkārt valdnieki pieņēma likumus, kas bija izdevīgi viņiem pašiem, bet ne strādniekiem vai klientiem. Piemēram, Amerikas kolonijās kolonisti varēja audzēt kokvilnu, bet nedrīkstēja no tās izgatavot apģērbu. Viņiem tā bija jānogādā uz Angliju, lai no tās izgatavotu apģērbu, un pēc tam, kad apģērbs bija gatavs, tā bija jāpērk atpakaļ. Smits teica, ka tas ir slikti gan indivīdiem, gan sabiedrībai. Viņš uzskatīja, ka būtu labāk, ja nauda brīvi un dabiski plūstu starp pircējiem un pārdevējiem bez ārējas iejaukšanās. Nauda dabiski nonāktu pie pārdevējiem, kas ražotu labāko produktu par labāko cenu. Šādā veidā, ja cilvēki darītu to, kas viņiem ir vislabākais, tas būtu vislabākais arī sabiedrībai kopumā, gandrīz kā "neredzamā roka", kas visu vada.
Ādams Smits
Nāciju bagātība
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas uzrakstīja "Tautu bagātību"?
A: "Tautu bagātību" 1776. gadā sarakstīja Ādams Smits.
J: Ko Smits pirms savas grāmatas sarakstīšanas teica par ekonomiku?
A: Pirms Smita grāmatas iznākšanas ekonomikā galvenā uzmanība tika pievērsta karaļa personiskajām interesēm, un nācijas bagātība tika mērīta pēc valstī esošā zelta un sudraba.
J: Ko, pēc Smita domām, vajadzētu izmantot, lai novērtētu nācijas bagātību?
A: Pēc Smita domām, nācijas bagātību vajadzētu mērīt pēc tās gada ienākumiem.
J: Kādi ir trīs "ražošanas faktori" pēc Smita domām?
A: Saskaņā ar Smita teikto trīs "ražošanas faktori" ir zeme, darbs un kapitāls.
J: Kā piedāvājums un pieprasījums ietekmē cenas?
A: Cenas dabiski pielāgojas atkarībā no tā, cik daudz vai maz ir kādas preces; ja tās ir pārāk daudz (lielāks piedāvājums), cenas samazinās, lai cilvēkiem būtu vairāk iemeslu to iegādāties. Ja ir liels pieprasījums, bet nepietiekams (nepietiekamība), pircēju konkurence paaugstina cenas.
J: Ko Smits domāja par valdības iejaukšanos tirgos?
A: Smits uzskatīja, ka tirgiem jābūt brīviem no valdības iejaukšanās; viņš uzskatīja, ka labāk, ja nauda brīvi plūst starp pircējiem un pārdevējiem bez ārējas ietekmes, lai cilvēki varētu darīt to, kas ir vislabākais viņiem pašiem, kas galu galā būtu vislabākais visai sabiedrībai kopumā.
