Tirgus ekonomika
Tirgus ekonomika ir ekonomika, kurā produktu un pakalpojumu cenas tiek noteiktas brīvā cenu sistēmā, ko nosaka piedāvājums un pieprasījums. Tā sākās aptuveni 18. gadsimta beigās pēc industriālās revolūcijas. Galvenais darbs bija Ādama Smita "Tautu bagātība" (1776).
Tirgus ekonomika ir plaši izmantota tās efektivitātes (spējas labi darboties) dēļ. Tomēr tā ir arī kritizēta par tās egoismu un atšķirībām starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Reālajā pasaulē tirgus ekonomika nav tīri tirgus ekonomika, jo tirgus spēku vietā to dažos veidos kontrolē sabiedrība un valdība. Dažkārt tiek lietots apzīmējums brīvā tirgus ekonomika, kas ir tas pats, kas tirgus ekonomika. Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Ludvigs fon Mīss teica, ka tirgus ekonomika joprojām ir tirgus ekonomika, pat ja valdība iesaistās cenu noteikšanā.
Tirgus ekonomikā ir taisnība:
- Ražošanas faktori ir privātīpašumā. Ražošana notiek pēc īpašnieku iniciatīvas.
- Vienīgais veids, kā gūt ieņēmumus, ir no pakalpojumiem vai privātu uzņēmumu peļņas.
- Nav plānotas ekonomikas
- Nav regulējuma ekonomikas jomā
- Tirgus dalībnieki var brīvi izvēlēties, kādus produktus pirkt, kādu profesiju veikt un vai uzkrāt vai ieguldīt naudu.
Dažkārt tirgus ekonomika nedarbojas tā, kā gaidīts, un var novērot šādus gadījumus:
Saistītās lapas
- tirgus
Jautājumi un atbildes
Jautājums.A: Tirgus ekonomika ir ekonomikas sistēma, kurā preču un pakalpojumu cenas nosaka piedāvājums un pieprasījums, nevis valsts iejaukšanās. Tā radās aptuveni 1700. gada beigās, pēc industriālās revolūcijas, un to popularizēja 1776. gadā Ādama Smita sarakstītā "Tautu bagātība".
Kādas ir tirgus ekonomikas priekšrocības?
Atbilde: Tirgus ekonomika bieži tiek slavēta par tās efektivitāti, ātri un efektīvi sadalot resursus, pamatojoties uz patērētāju pieprasījumu. Tas arī mudina uzņēmumus savstarpēji konkurēt, tādējādi radot labākus produktus par zemākām izmaksām.
J: Kāda ir tirgus ekonomikas kritika?
A: Kritiķi apgalvo, ka tirgus ekonomika var radīt nevienlīdzību starp bagātiem un nabadzīgiem indivīdiem vai grupām, jo ir nevienlīdzīga piekļuve resursiem vai iespējām. Tas var izraisīt arī ekspluatāciju, ja darba ņēmējiem par darbu netiek maksāta taisnīga alga vai ja uzņēmumi izmanto patērētājus, izmantojot maldinošu praksi.
J: Kā valsts regulējums ietekmē tirgus ekonomiku?
Atbilde: Patiesībā lielākā daļa ekonomiku nav tīras brīvā tirgus ekonomikas, jo valdības iejaucas dažādos veidos, piemēram, nosakot minimālo algu vai regulējot noteiktas nozares. Šāda iejaukšanās var palīdzēt aizsargāt darba ņēmēju tiesības vai nodrošināt godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, taču tā var arī ierobežot ekonomikas izaugsmi, ja regulējums kļūst pārāk ierobežojošs.
J: Kādi faktori nosaka izlaidi tirgus ekonomikā?
Atbilde: Tīrā brīvā tirgus ekonomikā ražošana balstās uz ražošanas faktoru (zeme, darbaspēks, kapitāls) privāto īpašnieku iniciatīvu. Tās gūst ienākumus vai nu no pakalpojumu sniegšanas, vai no peļņas, kas gūta, pārdodot preces un pakalpojumus. Šis process nav saistīts ar plānotu saimniecisko darbību vai regulatīvu ekonomiku.
J. Vai tirgus ekonomikas apstākļos dalībnieki var brīvi izvēlēties, ko pirkt?
A: Jā, brīvā tirgus ekonomikas dalībniekiem ir brīvība brīvi izlemt, ko pirkt un pārdot, kādu nodarbošanos veikt un kā uzkrāt vai ieguldīt savu naudu. Tomēr šī brīvība var būt ierobežota atkarībā no ekonomiskās situācijas vai resursu/iespēju pieejamības tirgū.
J: Kas notiek, ja tirgus nedarbojas, kā paredzēts?
A: Ja tirgi nedarbojas efektīvi, var rasties noteiktu preču/pakalpojumu trūkums vai pārpalikums, ko izraisa nepareiza resursu sadale, ko izraisa nepareizi cenu signāli, kurus tirgū sūta pircēji/pārdevēji; tas var izraisīt augstākas cenas patērētājiem, ja ir mazāk iepirkšanās iespēju.
