Ādams Smits (Adam Smith, 1723–1790) — mūsdienu ekonomikas tēvs

Ādams Smits — mūsdienu ekonomikas tēvs: viņa "Tautu bagātība" un liberālās idejas skaidro tirgus, brīvību un empātijas lomu ekonomikā un ētikā.

Ādams Smits (Adam Smith, 1723. gada 16. jūnijs - 1790. gada 17. jūlijs) bija skotu ekonomists, kuru dēvē par mūsdienu ekonomikas tēvu.

Ļoti nozīmīga bija viņa 1776. gadā publicētā grāmata "Tautu bagātības būtības un cēloņu izpēte" (An Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations). Cilvēki šo grāmatu sauc vienkārši par "Tautu bagātību". Tajā tika izklāstītas dažas idejas, uz kurām balstās mūsdienu ekonomika, jo īpaši tirgus ekonomika.

Adams Smits grāmatā "Tautu bagātība" uzdod jautājumu: "Ko cilvēks var darīt, kas ir vislabākais savai valstij?" Viņš secina, ka, ja katrs cilvēks darīs to, kas ir vislabākais sev un savam ģimenes un draugu lokam, tad valstij klāsies labāk. Tas ir tāpēc, ka katrs cilvēks zina daudz vairāk par savu situāciju (kas viņam ir vajadzīgs un ko viņš vēlas, kas darbojas un kas nedarbojas) nekā valdība. Šādu domāšanu sauc par "liberālo teoriju", kas ir liberālisma galvenā sastāvdaļa.

Viņš bija arī filozofs, kurš vēlējās noskaidrot, kāpēc cilvēki domā (jūtas), ka dažas lietas ir labas, bet citas sliktas.

Viņš jau agrāk, 1759. gadā, sarakstīja grāmatu "Morālo jūtu teorija". Viņš uzskatīja, ka ētikai ir ļoti svarīga empātija. Empātija ir tad, kad redzat, kā jūtas kāds cits, iedomājaties, kā tas jūtas, un pēc tam galu galā jūtaties tāpat: Smitam empātija ir kā "iejusties kāda cita cilvēka vietā". Piemēram, empātija liek mums justies laimīgiem, redzot kādu citu, kurš ir laimīgs, vai just līdzi kādam, kurš ir skumjš. Empātija var pat likt mums just sāpes, redzot kādu sāpinātu cilvēku (it kā mēs paši būtu ievainoti vai cietuši). Gan Smits, gan viņa draugs Deivids Hjūms, kurš bija vēl viens skotu filozofs, rakstīja par līdzjūtības nozīmi ētikā.

Biogrāfija un darbība

Ādams Smits dzimis Kirkkaldiā (Skotijā). Mācījies Glāzgovas universitātē un vēlāk Balliolas koledžā Oksfordā. Pēc studijām viņš strādāja kā profesors moral philosophy (ētikas un filozofijas) Glāzgovas universitātē, kur pievērsās gan ētikas, gan politiskās ekonomikas jautājumiem. Pēc akadēmiskā darba viņš vairākus gadus strādāja kā jaunāks audzinātājs un ceļoja pa Eiropu, kas ietekmēja viņa domāšanu.

1778. gadā Smits ieguva amatu kā Skotijas muitas komisijas pārstāvis (Commissioner of Customs) un pārcēlās uz Edinburgu, kur nodzīvoja līdz nāvei 1790. gadā. Viņš nekad nepretojās uzmanībai un ietekmei, ko viņa darbi guva — viņš palika ievērojama figūra gan akadēmiskajā, gan publiskajā telpā.

Galvenās ekonomiskās idejas

Smita domāšanā centrālais bija idejas par darba specializāciju, brīvā tirgus spēkiem un to, kā individuāla pašinterese var radīt kopējo labumu. Viņa pazīstamākais piemērs ir sadalījums darbā—piemēram, pin factory (adatu ražotne), kur darbinieku specializācija ļauj ražot daudz vairāk adatu nekā tad, ja katrs strādnieks veiktu visu ražošanas procesu pats. Šī doma palīdz izprast, kā specializācija un sadarbība palielina produktivitāti.

Smits arī ieviesa domas par to, kā cenas veidojas tirgū: atšķirību starp tirgus cenu un dabisko cenu, un kā konkurence, peļņa, alga un zeme (īpašums) nosaka resursu sadali. Viņš skaidroja, ka salīdzinoši brīva konkurence parasti noved pie efektīvākas resursu izmantošanas.

Vēl viena plaši pazīstama Smita metafora ir “neredzamā roka” — ideja, ka indivīru tieksme rīkoties savā interesē vietējā tirgū bieži noved pie rezultāta, kas ir noderīgs sabiedrībai kopumā, it kā darbību vadītu neredzama roka. Svarīgi saprast, ka Smits neuzstāj uz absolūtu bezvalstisku lauku; viņš redzēja brīvā tirgus priekšrocības, bet arī atzina valsts pienākumus pie noteiktām lietām.

Valsts loma pēc Smita

Smits uzskatīja, ka valsts vajadzētu pildīt noteiktas funkcijas, kuras tirgus īsti neuzņemas, piemēram: aizsardzība (armija), tiesiskums (likumi un tiesas), publiskās infrastruktūras izveide (ceļi, ostas) un daļēji izglītība. Viņš arī kritizēja monopolu privileģijas un iejaukšanos, kas liedz konkurenci un kaitē sabiedrībai.

Morāle, empātija un ekonomika

Smits nekad nešķīra ekonomiku no morāles: viņa darbs Morālo jūtu teorija parāda, ka cilvēku rīcību nosaka arī simpātija/empātija, morālās izjūtas un sabiedriskā attieksme. Viņš mēģināja parādīt, kā ētiskās sajūtas mijiedarbojas ar ekonomiskajiem motīviem — tas padara viņa teoriju daudzpusīgāku nekā vienkārša “pašintereses ekonomika”.

Ietekme un mūsdienu skatījums

Smits ir klasiski ekonomikas pamatlicējs: viņa idejas par tirgu, darba dalījumu un ekonomisko analīzi ietekmēja vēlākos domātājus kā Deividu Rikarado un Džonu Stjuartu Millu, un veidoja pamatu klasiskajiem ekonomikas modeļiem. Tomēr mūsdienās viņa darbs tiek arī plaši analizēts un interpretēts — dažkārt pārlieku vienkāršots, lai pamatotu pilnīgu regulācijas trūkumu. Vairāki pētnieki uzsver, ka Smits atbalstīja noteiktu valsts iejaukšanos, īpaši, lai veicinātu izglītību, infrastruktūru un novērstu monopola spējas.

Secinājums

Ādams Smits apvienoja filozofisku un ekonomisku domāšanu, radot pamatu tam, kas mūsdienās tiek dēvēts par politisko ekonomiju. Viņa darbi joprojām ir nozīmīgi, jo tie palīdz saprast, kā individuālas izvēles, tirgus mehānismi un morāles sajūtas veido sabiedrības labklājību. Lasot Smita darbus, ir svarīgi ņemt vērā gan viņa atbalstu brīvai konkurencei, gan viņa atzīto vietu valsts pienākumiem sabiedrības interesēs.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ādams Smits?

J: Kad viņš dzīvoja?

J: Kādas ir divas viņa klasiskās grāmatas?

J: Kādas tēmas aptver viņa grāmatas?

J: Kā Ādams Smits ir ietekmējis mūsdienu ekonomiku?

J: Kur viņš rakstīja savus darbus?

J: Kurā gadā viņš publicēja darbu "Tautu bagātības būtības un cēloņu izpēte" (An Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations)?

Meklēt pēc burta