Uzvedības ekonomika
Uzvedības ekonomika ir mazāka ekonomikas daļa, kas apvieno zināšanas par psiholoģiju ar zināšanām par ekonomiku. Parasti ekonomikā netiek ņemts vērā tas, kā cilvēki patiesībā domā, bet gan tiek vienkāršota lēmumu pieņemšana, lai padarītu ekonomiskos modeļus vieglāk saprotamus. Tomēr tas nav pilnīgs priekšstats par to, kā pasaule un ekonomika darbojas patiesībā. Parasti ekonomisti pieņem, ka cilvēki ir racionāli, t. i., viņi pieņem pareizus lēmumus pareizā laikā, izmantojot visu informāciju. Reālajā dzīvē cilvēki tā nedara. Viņiem ir paškontroles problēmas, laika problēmas, un viņi izdara atšķirīgas izvēles atkarībā no tā, kā viņiem tiek piedāvāti lēmumi. Uzvedības ekonomisti aplūko pasaulē pastāvošās problēmas un ierobežojumus, kas rodas, kad reāli cilvēki saskaras ar lēmumiem.
Vēsture
Uzvedības ekonomikas pētījumi sāka attīstīties 20. gadsimta vidū un beigās. Psihologi Amoss Tverskis (Amos Tversky) un Daniels Kahnemans (Daniel Kahneman) uzrakstīja darbu ar nosaukumu "Perspektīvas teorija" (Prospect Theory), kurā runāja par to, ka veids, kādā cilvēkam tiek piedāvāta izvēle, ir tikpat svarīgs kā pati izvēle, kad cilvēks pieņem lēmumu. Vēlāk Heršs Šefrīns un Ričards Tailers izveidoja uzkrājumu modeli, kas izskaidro, kā cilvēki nesaprot, cik daudz uzkrāt un tērēt, lai saglabātu nemainīgu līmeni. Cilvēki labprātāk tērē vairāk tagad, jo cilvēki dod priekšroku apmierinājumam tuvākajā nākotnē. Līdz 1994. gadam Hārvarda universitātē tika pieņemts darbā profesors, lai pasniegtu uzvedības ekonomiku kā atsevišķu priekšmetu. Tagad uzvedības ekonomika palīdz izskaidrot daudzas sarežģītas lietas, ko cilvēki dara. Ir daudz pētījumu pielietojumu, piemēram, kā padarīt efektīvāku sabiedrisko politiku vai mārketinga un reklāmas lietojumus. No uzvedības ekonomikas ir arī citas pētījumu jomas, piemēram, uzvedības finanses, kas nodarbojas ar to, kā cilvēki veic ieguldījumus.
Tēmas
Uzvedības ekonomika var izskaidrot daudz dažādu cilvēka rīcības veidu. Dažas no šīs jomas tēmām ir:
Nevēlēšanās ciest zaudējumus/perspektīvas teorija: Cilvēkus vairāk sarūgtina zaudējumi, nekā iepriecina tāda paša apjoma ieguvumi. Tas ir svarīgi tam, kā cilvēki domā par riska uzņemšanos. Ar to ir saistīts dispozīcijas efekts, kas ir cieši saistīts ar uzvedības finansēm. Dispozīcijas efekts ir tendence investoriem pārāk ilgi turēt zaudējumus nesošās akcijas un pārāk ātri pārdot peļņu nesošās akcijas. Šis jēdziens ir saistīts ar nevēlēšanos ciest zaudējumus, jo ieguldītāji atliek zaudējumu pārvēršanu realitātē. Ar to ir saistīts arī uzvedības ekonomikas jēdziens "status quo aizspriedumi". Tas izskaidro to, ka pretēji tam, ko varētu sagaidīt ekonomikā, cilvēkiem, šķiet, vairāk patīk pašreizējais stāvoklis nekā jebkurš cits stāvoklis, ko viņi uzskata par atšķirīgu.
Mentālā grāmatvedība: Cilvēkiem ir atsevišķi mentālie konti, kad runa ir par tēriņiem un uzkrājumiem. Katram mentālajam kontam ir piesaistīta atšķirīga gatavības tērēt pakāpe, un cilvēki piesaista darbības mentālajiem kontiem.
Stiprinājums/ status quo aizspriedumi: ja cilvēkiem automātiski tiek piedāvāta kāda iespēja, viņi parasti vēlas palikt pie šīs izvēles neatkarīgi no tā, vai šī izvēle ir vai nav tā, kas viņiem būtu vislabākā.
Neierobežots egoisms: Cilvēki lielākoties vadās pēc savām interesēm un rīkosies tā, lai panāktu sev vislabāko iznākumu.
Neierobežots gribasspēks: indivīdiem trūkst paškontroles. Pat tad, ja viņi zina, kas ir viņu interesēs, viņi mēdz rīkoties citādi. Cilvēki arī zināmā mērā apzinās savu ierobežoto gribasspēku.
Pieteikumi
Tagad, kad aizvien populārāka kļūst uzvedības ekonomika un arvien vairāk sociālo zinātnieku pēta šo tēmu, arvien biežāk tiek izmantoti ideju pielietošanas veidi. Ja izvēles formulēšana noteiktā veidā "pamudinās" vai pamudinās kādu pieņemt labāku lēmumu, tie, kas ir atbildīgi par izvēles iespēju radīšanu, var to izmantot, lai panāktu labāku rezultātu. Šie rezultāti var būt dažādi - no fiziskās aktivitātes palielināšanas līdz aptaukošanās mazināšanai un ēšanas paradumu maiņai, enerģijas patēriņa samazināšanai vai valdības politikas pārveidošanai. Nākotnē ir cerība, ka, veicot nelielas izmaiņas, sabiedrība gūs plaša mēroga ieguvumus. Dānijā Dānijas valdība izmanto enkurošanas koncepciju, lai palielinātu to autovadītāju skaitu, kuri ir orgānu donori. Amerikas Savienotajās Valstīs Baltais nams ir pieņēmis darbā Kasu Sunšteinu (Cass Sunstein), uzvedības ekonomistu, lai palīdzētu politikas veidotājiem. Ričards Tailers arī strādā ASV Ministru kabinetā jaunajā Uzvedības izpētes komandā. ASV, tāpat kā Lielbritānija, ir apsvērusi ideju par noklusējuma iespējām, kas palīdzētu palielināt pensiju uzkrājumus.
Problēmas
Viens no lielākajiem ekonomistu argumentiem pret uzvedības ekonomiku ir tas, ka liela daļa tās pētījumu ir balstīti uz neliela apjoma pētījumu datiem, nevis reālās pasaules avotiem. Turklāt daudzi uzvedības ekonomikas pētnieki savos pētījumos izmanto koledžu studentus. Koledžu studentiem ir mazāk pieredzes nekā parastiem cilvēkiem. Tā kā šī populācija slikti atspoguļo vidusmēra cilvēku, dati var uzrādīt atšķirīgus rezultātus, nekā tiem vajadzētu.
Daži psihologi apgalvo, ka, lai gan uzvedības ekonomika ir solis pareizajā virzienā, lai izskaidrotu, kāpēc cilvēki rīkojas tā, kā viņi rīkojas, tomēr tās pētījumi joprojām ir tālu atpalikuši. Viņi uzskata, ka tā ir tikai mainījusi tradicionālo neoklasisko ekonomikas teoriju, lai gan ir nepieciešams iedziļināties, kas patiesībā notiek psiholoģiskā un intelektuālā līmenī.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir uzvedības ekonomika?
A: Uzvedības ekonomika ir ekonomikas daļa, kas apvieno psiholoģiju un ekonomiku, lai labāk izprastu, kā cilvēki pieņem lēmumus.
J: Kāpēc ekonomikā parasti neņem vērā to, kā cilvēki domā patiesībā?
A: Ekonomikā parasti neņem vērā to, kā cilvēki domā patiesībā, jo tā vienkāršo lēmumu pieņemšanu, lai padarītu ekonomiskos modeļus vieglāk saprotamus.
J: Ko ekonomisti pieņem par cilvēkiem attiecībā uz lēmumu pieņemšanu?
A: Ekonomisti pieņem, ka cilvēki ir racionāli, t. i., ka viņi pieņem pareizus lēmumus pareizā laikā, izmantojot visu informāciju.
J: Kā cilvēki rīkojas reālajā dzīvē, kas atšķiras no ekonomistu pieņēmumiem?
A: Reālajā dzīvē cilvēkiem var būt problēmas ar paškontroli, laika patēriņu un viņi var pieņemt atšķirīgus lēmumus atkarībā no tā, kā viņiem tiek piedāvāti lēmumi.
J: Uz ko koncentrējas uzvedības ekonomisti?
A: Uzvedības ekonomisti koncentrējas uz problēmām un ierobežojumiem, kas rodas, kad reāli cilvēki saskaras ar lēmumiem.
J: Kā uzvedības ekonomika var palīdzēt izprast pasauli?
A: Uzvedības ekonomika var palīdzēt izprast pasauli, ņemot vērā to, kā domā un pieņem lēmumus reāli cilvēki, nevis pieņemot, ka visi ir pilnīgi racionāli.
J: Kāda ir galvenā atšķirība starp tradicionālo ekonomiku un uzvedības ekonomiku?
A: Galvenā atšķirība starp tradicionālo ekonomiku un uzvedības ekonomiku ir tā, ka tradicionālajā ekonomikā tiek pieņemts, ka cilvēki ir racionāli, savukārt uzvedības ekonomikā tiek ņemts vērā tas, kā reāli cilvēki pieņem lēmumus.
