Psiholoģija
Psiholoģija ir mācība par prātu, tā domāšanu, jūtām un uzvedību. Tā ir akadēmiska disciplīna, kas zinātniski pēta prāta spējas, funkcijas un uzvedību.
Psiholoģija galvenokārt nodarbojas ar cilvēkiem, bet dažkārt arī ar dzīvniekiem, kas nav cilvēki. Tā kā psiholoģiju var būt grūti pētīt kopumā, psihologi bieži vien vienlaicīgi aplūko tikai nelielu tās daļu. Psiholoģijai ir daudz kopīga ar daudzām citām nozarēm, un ar daudzām no tām tā pārklājas. Dažas no šīm jomām ir medicīna, etoloģija, datorzinātne un lingvistika.
Šajā jomā profesionālu praktiķi vai pētnieku sauc par psihologu, un tas ir sociologs, uzvedības vai kognitīvo zinātņu speciālists. Psihologi cenšas izprast garīgo funkciju lomu individuālajā un sociālajā uzvedībā. Viņi arī pēta fizioloģiskos un neirobioloģiskos procesus, kas ir kognitīvo funkciju un uzvedības pamatā.
Nozares
Psiholoģija ir sadalīta mazākās daļās, ko sauc par nozarēm. Tās ir psiholoģijas disciplīnas, kas cenšas atbildēt uz konkrētu jautājumu grupu par to, kā cilvēki domā. Dažas psiholoģijas nozares, kuras bieži tiek pētītas, ir šādas:
- Abnormālā psiholoģija cenšas noskaidrot, kādas ir atšķirības starp veseliem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir garīga slimība.
- Klīniskās psiholoģijas mērķis ir atrast labāko veidu, kā palīdzēt cilvēkiem izveseļoties no garīgās slimības.
- Kognitīvajā psiholoģijā tiek pētīts, kā cilvēki domā, lieto valodu, atceras un aizmirst, kā arī risina problēmas.
- Starpkultūru psiholoģija aplūko dažādus dzīvesveidus un atšķirīgus pasaules uzskatus.
- Attīstības psiholoģiju interesē tas, kā cilvēki attīstās un mainās savas dzīves laikā. Tā ietver to, ko agrāk sauca par "bērnu psiholoģiju".
- Izglītības vai skolas psiholoģija pārbauda un palīdz skolēniem mācīties un iegūt draugus.
- Evolūcijaspsiholoģija pēta, kā evolūcija, iespējams, ir veidojusi cilvēku domāšanu un rīcību.
- Neiropsiholoģija aplūko smadzenes un to, kā tās darbojas, lai cilvēki būtu tādi, kādi viņi ir.
- Motivācija: darbības pamatcēloņi
- Uztveres psiholoģija uzdod jautājumus par to, kā cilvēki izprot to, ko viņi redz un dzird, un kā viņi izmanto šo informāciju, lai pārvietotos.
- Sociālā psiholoģija pēta, kā cilvēku grupas sadarbojas un kā veidojas un darbojas sabiedrība.
Metodes
Zinātniskās pieejas
Psiholoģija ir zinātnes veids, un psihologi, kas veic pētījumus, izmanto daudzas no tām pašām metodēm, ko izmanto citu dabas un sociālo zinātņu pētnieki.
Psihologi veido teorijas, lai mēģinātu izskaidrot novēroto uzvedību vai modeli. Pamatojoties uz savu teoriju, viņi izdara dažas prognozes. Pēc tam viņi veic eksperimentu vai apkopo cita veida informāciju, kas ļauj noteikt, vai viņu prognozes bija pareizas vai nepareizas.
Dažus eksperimentu veidus nevar veikt ar cilvēkiem, jo process būtu pārāk ilgs, dārgs, bīstams, negodīgs vai citādi neētisks. Ir arī citi veidi, kā psihologi zinātniski pēta prātu un uzvedību un pārbauda savas teorijas. Psihologi var gaidīt, kad daži notikumi notiks paši no sevis; viņi var pētīt likumsakarības starp esošām cilvēku grupām dabiskā vidē; vai arī viņi var veikt eksperimentus ar dzīvniekiem (kuru izpēte var būt vienkāršāka un ētiskāka).
Psiholoģijai ir arī citas kopīgas iezīmes ar dabaszinātnēm. Piemēram, labu psiholoģisku teoriju var pierādīt kā kļūdainu. Tāpat kā jebkurā dabaszinātnē, arī psihologu grupa nekad nevar būt pilnīgi pārliecināta, ka viņu teorija ir pareiza. Ja teoriju var pierādīt par nepareizu, bet eksperimenti to nepierāda, tad ir lielāka iespēja, ka teorija ir pareiza. To sauc par falsificējamību.
Psihologi savā ikdienas darbā izmanto daudzus rīkus. Psihologi izmanto aptaujas, lai jautātu cilvēkiem, kā viņi jūtas un ko domā. Viņi var izmantot īpašas ierīces, lai apskatītu smadzenes un redzētu, ko tās dara. Psihologi izmanto datorus, lai vāktu datus, jo viņi mēra, kā cilvēki uzvedas, reaģējot uz attēliem, vārdiem, simboliem vai citiem stimuliem. Psihologi izmanto arī statistiku, lai palīdzētu analizēt eksperimentos iegūtos datus.
Simboliskā un subjektīvā pieeja
Ne visa psiholoģija ir zinātniskā psiholoģija. Psihodinamiskā psiholoģija un dziļuma psiholoģija nodarbojas ar tādām lietām kā cilvēku sapņu interpretācija, lai izprastu zemapziņu, kā tas ir senākās psiholoģijas pieejās, ko aizsāka Karls Jungs, kurš bija īpaši ieinteresēts atrast metodes, lai noteiktu, kāda veida personība piemīt cilvēkiem.
Arī humānistiskā psiholoģija un eksistenciālā psiholoģija uzskata, ka svarīgāk ir izprast personīgo jēgu, nevis noskaidrot garīgo procesu un uzvedības cēloņus un sekas.
Psihologi
Psihologi ir cilvēki, kas strādā psiholoģijas jomā. Psihologs var strādāt gan fundamentālo, gan lietišķo pētījumu jomā. Fundamentālie pētījumi ir cilvēku vai dzīvnieku izpēte, lai uzzinātu vairāk par tiem. Lietišķie pētījumi ir fundamentālajos pētījumos iegūtās atziņas izmantošana, lai risinātu reālas problēmas. Ja psihologs ir kvalificēts kā klīniskais psihologs, viņš var būt gan terapeits vai konsultants, gan arī pētnieks.
Lai kļūtu par psihologu, vispirms ir jāiegūst pamatstudiju universitātē un pēc tam jāstudē augstskolā. Maģistra grāds - vai nu MSc (zinātņu maģistrs), vai MA (mākslas maģistrs) - ļauj strādāt, piemēram, par skolas psihologu. Doktora grāda iegūšanai nepieciešams ilgāks laiks, jo tas ietver pētījumu veikšanu un detalizēta ziņojuma rakstīšanu, ko sauc par disertāciju vai promocijas darbu. Doktora grādu ieguvušais absolvents aiz sava vārda lieto iniciāļus PhD vai DPhil (doktora grāds filozofijā). Daži klīniskie psihologi iegūst psiholoģijas doktora grādu un aiz sava vārda lieto iniciāļus PsyD. Amerikas Psihologu asociācija norāda, ka cilvēkiem ir nepieciešams doktora grāds (vai PsyD) un spēkā esoša valsts licence ASV), lai sevi varētu saukt par "psihologu".
Vārdus psihologs un psihiatrs var sajaukt savā starpā. Psihiatrs ir beidzis medicīnas skolu un lieto iniciāļus MD vai tam līdzvērtīgu apzīmējumu (piemēram, MB ChB Londonas Universitātē). Psihiatrs vai ārsts var strādāt kopā ar psihologu: viņi var izrakstīt un pārbaudīt medikamentu iedarbību.
Saistītās lapas
- Psihiatrija
- Neiroloģija
- Parapsiholoģija
- Neiroloģija
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir psiholoģija?
A: Psiholoģija ir zinātne, kas pēta cilvēka un dzīvnieku prātu, tostarp domas, jūtas un uzvedību. Tās mērķis ir izskaidrot, kā darbojas prāts un kā mūsu rīcība ir saistīta ar to, kā mēs domājam.
J: Kāds ir psiholoģijas pētījumu mērķis?
A: Psiholoģijas pētījumu mērķis ir saprast, kā darbojas prāts un kā mūsu rīcība ir saistīta ar to, kā mēs domājam. Lai labāk izprastu uzvedību, pētījumus bieži veic gan ar cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
J: Kā psiholoģija ir strukturēta?
A.: Psiholoģija ir iedalīta nozarēs, kas aptver daudzas tēmas. Tā arī dalās idejās un pārklājas ar citām zinātnēm - anatomiju, bioloģiju, neirozinātni un fizioloģiju.
J: Kas ir psihologs?
A: Psihologs ir profesionālis, kas strādā psiholoģijas jomā, lai saprastu, kā darbojas prāts, un varētu palīdzēt cilvēkiem un dzīvniekiem. Lai kļūtu par profesionāli, psihologi daudzus gadus mācās augstākajā izglītībā.
J: Ko psihologs pēta?
A: Psihologs pēta, kā prāts darbojas pats par sevi un ar citiem cilvēkiem. Psihologs pēta arī to, kā prāts ietekmē ķermeni, un strādā ar sociālajām, uzvedības un kognitīvajām zinātnēm.
J: Kāpēc psiholoģiskajos pētījumos izmanto dzīvniekus?
A: Psiholoģiskajos pētījumos izmanto dzīvniekus, lai labāk izprastu uzvedību un to, kā darbojas cilvēka un dzīvnieku prāts. Kā piemēru var minēt klasisko kondicionēšanu un operantu kondicionēšanu.
J: Kāds ir psiholoģijas galvenais mērķis?
A: Psiholoģijas galvenais mērķis ir saprast, kā darbojas prāts un kā mūsu rīcība ir saistīta ar mūsu domāšanu. Tās mērķis ir arī izskaidrot cilvēku un dzīvnieku uzvedību.
