Kas ir emocijas? Definīcija, fizioloģija un psiholoģija

Kas ir emocijas? Uzzini skaidru definīciju, fizioloģiskos pamatus un psiholoģisko nozīmi — zinātniski pamatota un praktiska ceļvedis emocionālajai dzīvei.

Emocijas ir tas, ko cilvēki jūt. Tās ir ļoti senas, un tās ir sastopamas visiem zīdītājiem.

Emocijas izraisa sarežģīts hormonu un zemapziņas maisījums. Tikai ar lielām grūtībām mēs varam kontrolēt savas emocijas ar apzinātu piepūli. Tās liek zīdītājiem mainīt uzvedību atbilstoši situācijas izmaiņām. Mūsu gadījumā tās dažkārt ir pretrunā ar mūsu centieniem dzīvot loģiski.

Zinātniska definīcija nav vienkārša; eksperti ir piedāvājuši vairāk nekā 90 definīciju. Emociju definīcijā jāietver trīs lietas:

1. apzināta pieredze (sajūtas)
2. izteicieni, kurus var redzēt citi.
3. ķermeņa darbības ("fizioloģiskais uzbudinājums").

Šeit ir viena no definīcijām:

"Emocijas ir sarežģīta psiholoģiska parādība, kas rodas, dzīvniekiem un cilvēkiem dzīvojot. Emocijas ietver fizioloģisku uzbudinājumu, situācijas novērtējumu, ekspresīvu uzvedību un apzinātu pārdzīvojumu. Emocijas ir saistītas ar jūtām, noskaņojumu, temperamentu, personību, noskaņojumu un motivāciju.".

Fiziski emocijas ir saistītas ar ķermeņa sistēmām, kas ir darbojušās simtiem miljonu gadu. Tās ir hormonu sistēma, autonomā nervu sistēma un "zemākie" smadzeņu centri (pakaļējās un vidējās smadzenes).

Fizioloģiskie mehānismi īsumā

Emociju fizioloģija ietver vairāku sistēmu mijiedarbību. Autonomā nervu sistēma regulē organisma ātras reakcijas (piem., sympatiskā aktivācija -- paātrināta sirdsdarbība, svīšana; parasimpātiskā -- nomierināšanās). Hormonālā sistēma (piem., hormoni kā adrenalīns, kortizols) pastiprina šīs reakcijas un ietekmē garastāvokli un enerģijas pieejamību.

Smadzenēs emocionālas reakcijas veicina limbiskās struktūras, īpaši amigdalā (baiļu un briesmu novērtēšanā), hipotalāmā (hormonu regulācijā), hipokampā (atmiņu saistīšanā ar emocijām) un citu “zemāku” centru sadarbība ar priekšējās garozas (prefrontal cortex) reģioniem, kas palīdz novērtēt situāciju un kontrolēt impulsus.

Ķermeņa izpausmes

Emocijas parādās kā ārēji novērojami izteicieni (sejas izteiksmes, ķermeņa valoda), kā arī iekšējas fizioloģiskas pazīmes: sirdsdarbības izmaiņas, elpošana, svīšana, muskuļu tonuss un acu zīlīšu dilatācija. Šīs izpausmes ļauj citiem saprast mūsu emocionālo stāvokli un veicina sociālo mijiedarbību.

Psiholoģiskie modeļi un teorijas

• James–Lange teorija: emocijas ir ķermeņa reakciju uztvere (piem., mēs jūtam baisu, jo drebam).
• Cannon–Bard teorija: emocijas un fizioloģiskās reakcijas rodas vienlaikus, neatkarīgi viena no otras.
• Schachter–Singer (divu faktoru) teorija: emocijas rodas no fizioloģiska uzbudinājuma un kognitīva situācijas novērtējuma (appraisal).
• Novērtējuma (appraisal) teorijas: uzsver to, kā individuāls situācijas novērtējums nosaka, kāda emocija rodas (piem., Lazarus).

Bāzes emocijas un to klasifikācija

Viena izplatīta pieeja ir izcelt dažas pamatiem emocijas, kuras ir universālas: laime, skumjas, dusmas, bailes, pārsteigums un nicinājums (pašreizējā klasifikācija var atšķirties atkarībā no pētniecības avota). Ir arī dimensiju modeļi (piem., pozitīva/negatīva, augstas/zemas aktivācijas dimensijas), kas ļauj aprakstīt plašāku emocionālo pieredzi.

Emociju funkcijas

Emocijām ir vairākas svarīgas funkcijas:

• Survivala funkcija: ātra reaģēšana uz draudiem un iespējamām iespējām.
• Sociālā komunikācija: emocijas nodod informāciju citiem un stiprina attiecības.
• Lēmumu pieņemšana: emocijas iespaido izvēles, prioritātes un motivāciju.
• Atmiņu organizēšana: emocionālas pieredzes bieži tiek paturētas ilgāk un spēcīgāk.

Kā emocijas tiek mērītas

Emocijas pēta vairākos līmeņos:

• Subjektīvie novērojumi (pašatskaite, anketas).
• Behaviorālie rādītāji (sejas izteiksmes, uzvedība, balss intonācija).
• Fizioloģiskie mērījumi (sirdsdarbība, ādas elektriskā vadītspēja, kortizola līmenis).
• Neiroattēlveidošana (fMRI, PET) ļauj redzēt, kuri smadzeņu reģioni aktivizējas.

Emociju regulēšana

Cilvēki izmanto dažādas stratēģijas, lai mainītu savas emocijas. Divas biežāk pētītās ir:

• Kognitīvā pārstrukturēšana (reappraisal): mainīt situācijas interpretāciju, lai mainītu emocionālo reakciju — parasti veselīgāka stratēģija.
• Emociju slēpšana (suppression): mēģinājums neredzami apspiest izteiksmes — var īslaicīgi darboties, bet bieži rada papildu iekšēju spriedzi.

Arī prakse kā uzmanība (mindfulness), relaksācijas tehnikas un uzvedības stratēģijas palīdz labāk pārvaldīt emocijas.

Attīstība un kultūra

Bērni jau agrā vecumā spēj izrādīt pamata emocijas; emocionālā regulācija attīstās kopā ar kognitīvām spējām un sociālo mācīšanos. Kultūra ietekmē, kādas emocijas tiek uzskatītas par pieņemamām un kā tās jāizrāda (t.s. “display rules”). Tomēr pamatizteiksmes daudzām emocijām ir universālas.

Emociju traucējumi

Kad emocionālas reakcijas kļūst pārmērīgas, ilgstošas vai traucē ikdienas dzīvi, runā par psihiskajiem traucējumiem, piemēram, depresiju, trauksmi, bipolāriem traucējumiem vai emocionālās kontroles problēmām. Ir arī īpašas problēmas, kā aleksitimija (grūtības nosaukt un izprast savas emocijas).

Pāris praktisku ieteikumu

• Atpazīsti un nosauc sajūtas — vārdi palīdz tos regulēt.
• Iemācies vienu vai divas regulēšanas stratēģijas (piem., elpošanas vingrinājumi, pārfrāzēšana) un praktizē regulāri.
• Meklē atbalstu, ja emocijas ilgstoši traucē ikdienu — profesionāla palīdzība bieži vien ir efektīva.

Emocijas ir sarežģīta, daudzslāņaina parādība, kas ienākama no bioloģijas, psiholoģijas un sociālās pieredzes — sapratne par tām palīdz labāk rūpēties par savu garīgo un fizisko veselību.

Emociju funkcija

Pētījums par emocijām kļuva par vienu no Darvina grāmatām pēc "Cilvēka izcelšanās". Viņš 1873. gadā publicēja grāmatu "Cilvēka un dzīvnieku emociju izpausmes". Nosūtot vēstules un jautājumu sarakstu pa visu pasauli, viņš bija atklājis, ka dažādās sabiedrībās emocijas izpaužas gandrīz vienādi.

Ja tā, tad mehānismiem, kas radīja šīs izpausmes, ir jābūt mantotiem. Tiem bija jāattīstās tādā pašā veidā kā visām citām cilvēka īpašībām - evolūcijas ceļā dabiskās atlases ceļā. No anatomijas jau bija zināms, ka sejas muskuļi un nervi visiem cilvēkiem ir vienādi vai līdzīgi.

Darvins ilustrēja emociju izpausmes ar fotogrāfiju un kokgriezumu ilustrāciju sēriju. To pašu Ekmans darīja arī pētniecības vizītes laikā Jaungvinejā, kur viņš lūdza ciema iedzīvotājiem noteikt fotogrāfijās redzamās emocijas. Tā bija daļa no ilgtermiņa centieniem pārbaudīt un paplašināt Darvina atziņas par emocijām. Daži no Ekmana secinājumiem ir šādi:

1. Mikroizteiksmes ilgst tikai sekundes daļu. Tās rodas, kad cilvēki slēpj savas jūtas. (15. lpp., 222. lpp.)
2. Emocijas ir autoapliecinātāji, reakcijas uz lietām, kas šķiet ļoti svarīgas mūsu labklājībai. (p21)
3. Emocijas bieži vien sākas tik ātri, ka mēs pat neapzināmies, kādi procesi mūsu prātā tās izraisa. (p21)
4. Autoapraktizatori skenē notikumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu labklājībai un izdzīvošanai. (p23)
5. Mūsu emocionālo reakciju veidošanā lielu lomu spēlē mūsu evolūcijas mantojums. (p26)
6. Vēlme izjust vai neizjust kādu emociju motivē lielu daļu mūsu uzvedības. (p217)
7. Efektīvs signāls - skaidrs, ātrs un universāls - informē citus par emocionālā cilvēka izjūtām. (p217)

20. attēls, "Terors", no Gijoma Dišēna fotogrāfijas (vairāk attēlu)

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir emocijas?

J: Kā mēs varam kontrolēt savas emocijas?

J: Kāda ir emociju zinātniskā definīcija?

Kādas fiziskās sistēmas ir iesaistītas emocijās?

J: Vai emocijas ir senas?

J: Vai dažādiem ekspertiem ir dažādas emociju definīcijas?

Meklēt pēc burta