Darvina 'Cilvēka izcelšanās' — cilvēka evolūcija un dzimumatlase
Darvina "Cilvēka izcelšanās" — dziļa analīze par cilvēka evolūciju, dzimumatlasi un cilvēka vietu dabā. Vēsturiska, zinātniska grāmata, kas mainīja mūsējo izpratni.
Čārlza Darvina grāmata "Cilvēka izcelšanās un selekcija saistībā ar dzimumu" (The Descent of Man, and selection in relation to sex) pirmo reizi publicēta 1871. gadā.
Tā bija Darvina otrā lielā grāmata par evolūcijas teoriju; pirmā bija viņa 1859. gadā sarakstītais darbs "Par sugu izcelšanos".
Darvins "Izcelsmē" gandrīz neko, izņemot vienu teikumu, nebija teicis par cilvēkiem: Par cilvēka izcelsmi un viņa vēsturi tiks izgaismots tikai viens vienīgs teikums:
"Gaisma tiks izgaismota cilvēka izcelsme un vēsture".
Darbā "Cilvēka izcelšanās" Darvins piemēro evolūcijas teoriju cilvēka evolūcijai, kā arī izskaidro savu dzimumu atlases teoriju. Viņš uzskatīja, ka abi šie temati ir cieši saistīti.
Gandrīz 12 gadu laikā starp "Cilvēka izcelšanos" un "Cilvēka izcelsmi" vairāki rakstnieki bija sarakstījuši darbus par šo tēmu. Ievērības cienīgi bija:
- Thomas Henry Huxley - Cilvēka vieta dabā.
- Čārlza Lajela (Charles Lyell) "Cilvēka senatne".
Abas grāmatas tika publicētas 1863. gadā.
Par grāmatas saturu un galvenajām idejām
"Cilvēka izcelšanās" ir plašāka un tiešāka Darvina atbilde uz jautājumu par cilvēka vietu dabā nekā viņa iepriekšējais darbs. Grāmatā viņš sistemātiski aplūko gan fizioloģiskos, gan garīgos cilvēka raksturlielumus un mēģina parādīt, kā tie var tikt skaidroti ar dabisko un dzimumu atlasi. Darvins apspriež cilvēka ķermeņa un prāta attīstību, izseko dzimtas pazīmju izmaiņas un salīdzina cilvēku ar citiem pērtiķiem.
Grāmata izvēršas divos galvenajos pavedienos:
- Dabiskā atlase — kā vides selekcijas spiediens veicina adaptācijas un jaunu pazīmju izplatīšanos populācijās.
- Dzimumatlase — kā partnervalsts atlase (piem., sieviešu izvēle un vīriešu sacensība) veicina īpašību, kas palielina paveikto veiksmību pārošanās jomā, attīstību.
Dzimumatlase cilvēka kontekstā
Darvins ieviesa dzimumatlases jēdzienu, lai izskaidrotu tādas pazīmes kā krāšņas spalvas vai ragu attīstību dzīvniekiem. Grāmatā viņš pielieto šo principu arī cilvēkiem: izskaidro sekundārās dzimuma pazīmes (piem., ķermeņa matojumu, balsi, ķermeņa formu) kā daļēju dzimumatlases rezultātu. Viņš apspriež gan vīriešu konkurenci, gan sieviešu izvēli kā mehānismus, kas var veicināt noteiktu raksturlielumu izplatīšanos.
Darvins arī diskutē par cilvēka garīgajām īpašībām — morāles sajūtu, intelektuālajām spējām un emocijām — un cenšas skaidrot, kā pakāpeniskas izmaiņas varētu radīt mūsdienās pazīstamās cilvēka spējas.
Ietekme un reakcija
Publicēšana izraisīja plašu diskusiju gan zinātniskajā, gan sabiedriskajā telpā. Daudzi novērtēja Darvina mēģinājumu sasaistīt cilvēku ar dabas likumiem, citi — iebilda, īpaši attiecībā uz cilvēka morāles un dvēseles jautājumiem. Darvins ieguva atbalstu no dažiem saviem laikabiedriem, piemēram, Thomas Henry Huxley, kurš palīdzēja skaidrot un popularizēt evolūcijas idejas plašākai publikai.
Grāmata arī ietekmēja viedokļus par cilvēku rasu izcelsmi, dzimumu lomām un sociālajām teorijām; dažas Darvina domas tika interpretētas un dažkārt ļaunprātīgi pielietotas politiskos vai sociālos nolūkos. Mūsdienās gan daļa no viņa pieņēmumiem par cilvēku sabiedrību un atsevišķiem biheiviorālajiem tēzeniem tiek skatīti kritiski vai tiek precizēti ar mūsdienu zinātnes datiem.
Kritika un mūsdienu skatījums
Lai gan Darvina pamatprincipi par evolūciju un selekciju saglabā savu nozīmi, pētnieki kopš tā laika ir precizējuši daudzus mehānismus. Mūsdienu evolūcijas bioloģija papildina Darvina idejas ar ģenētikas, populāciju bioloģijas un uzvedības ekoloģijas atziņām. Tāpat jāpiebilst, ka Darvina rakstītais reizēm atspoguļo viņa laikmeta kultūras un dzimumu normu ietekmi, tāpēc daži secinājumi par dzimumu atšķirībām un "augstumu" starp grupām mūsdienās tiek kritiski izvērtēti.
Kopsavilkums
"Cilvēka izcelšanās" ir būtisks darbs evolūcijas teorijas attīstībā, jo tas pirmo reizi plaši un sistemātiski sasaistīja cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības ar dabisko un dzimumatlasi. Grāmata radīja intensīvu diskusiju un ilgtermiņā veicināja zinātnisku pieeju cilvēka izcelsmes un uzvedības izpētei, lai gan daudzi Darvina specifiskie secinājumi kopš tā laika ir papildināti vai pārskatīti ar jauniem pētniecības datiem.
.jpg)
Pirmā izdevuma titullapa
Seksuālā atlase
Dzimumdimorfisms
Seksuālās atlases sākumpunkts ir novērojums, ka tēviņi atšķiras no mātītēm ne tikai ar dzimumaprīkojumu, bet arī ar daudzām citām pazīmēm. Tas attiecas uz daudziem dzīvniekiem, un jautājums ir, kāpēc tā notiek. Darvina atbilde, kurai sekoja daudzi citi biologi, ir tāda, ka vīrišķo tēviņu selekcija atšķiras no mātīšu selekcijas.
Seksuālā atlase cilvēkam
Seksuālā atlase ir Čārlza Darvina ierosinātā teorija, kas nosaka, ka noteiktas evolūcijas pazīmes var izskaidrot ar sugas iekšējo konkurenci (konkurenci starp vienas sugas pārstāvjiem).
Darvins definēja dzimumselekciju kā "viena dzimuma indivīdu, parasti tēviņu, cīņu par otra dzimuma īpašumtiesībām".
Mūsdienās biologi izšķir "vīriešu savstarpējo cīņu" jeb "intraseksuālo atlasi" (parasti tēviņi cīnās savā starpā), "pārošanās izvēli" jeb "interseksuālo atlasi" (parasti mātītes izvēlas vīriešu dzimuma partnerus) un seksuālo konfliktu.
Sekundārās dzimuma pazīmes ir pazīmes, kas atšķir sugas divus dzimumus, bet nav tieši reproduktīvās sistēmas daļa. Tiek uzskatīts, ka tās ir dzimumselekcijas rezultāts, izvēloties pazīmes, kas dod indivīdam priekšrocības salīdzinājumā ar sāncenšiem uzmanības izrādīšanā un cīņā.
Vīriešu cīņas ceļā atlasītās īpašības sauc par "ieročiem", bet īpašības, kas atlasītas, izvēloties partneri, - par "rotām".

Ilustrācija no grāmatas The Descent of Man and Selection in Relation to Sex (Cilvēka izcelsme un selekcija saistībā ar dzimumu), kurā attēlots ķemmīšveidīgais kokets Lophornis ornatus, pa kreisi mātīte, pa labi ornamentēts tēviņš.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir "The Descent of Man" un selekcija saistībā ar seksu?
A: The Descent of Man, and selection in relation to sex ir Čārlza Darvina grāmata, kas pirmo reizi tika publicēta 1871. gadā.
J: Kāda bija Čārlza Darvina pirmā lielā grāmata par evolūcijas teoriju?
A: Čārlza Darvina pirmā lielā grāmata par evolūcijas teoriju bija viņa 1859. gadā sarakstītais darbs "Par sugu izcelšanos".
J: Ko Čārlzs Darvins savā darbā "Izcelsme" rakstīja par cilvēkiem?
A: Darbā "Izcelsme" Čārlzs Darvins par cilvēkiem nebija teicis gandrīz neko, izņemot vienu teikumu: Par cilvēka izcelsmi un viņa vēsturi tiks izgaismots tikai viens vienīgs teikums: "Tiks izgaismota cilvēka izcelsme un vēsture".
J: Uz ko Čārlzs Darvins attiecina evolūcijas teoriju grāmatā "Cilvēka izcelšanās"?
A: "Cilvēka izcelšanās" Čārlzs Darvins evolūcijas teoriju attiecina uz cilvēka evolūciju.
J: Kāda ir Čārlza Darvina seksuālās atlases teorija?
A: Čārlza Darvina dzimumselekcijas teorija ir izskaidrota grāmatā "Cilvēka izcelšanās", un tajā ir teikts, ka noteiktas īpašības, kas palielina pārošanās panākumus, var tikt nodotas pēcnācējiem.
J: Kāpēc Čārlzs Darvins uzskatīja, ka cilvēka evolūcija un dzimumselekcija ir cieši saistītas?
A: Čārlzs Darvins uzskatīja, ka cilvēka evolūcija un dzimumselekcija ir cieši saistītas tēmas, jo abas izskaidro, kā laika gaitā noteiktas īpašības kļūst izplatītākas populācijā.
J: Kādi citi darbi par cilvēka evolūcijas tēmu tika publicēti laikā starp "Cilvēka izcelšanos" un "Cilvēka izcelsmi"?
A.: Citi darbi par cilvēka evolūciju, kas publicēti laikā starp "Cilvēka izcelšanos" un "Cilvēka izcelsmi", ir Tomasa Henrija Hakslija (Thomas Henry Huxley) "Cilvēka vieta dabā" un Čārlza Lajela (Charles Lyell) "Cilvēka senatne" (The Antiquity of Man), kas abi tika publicēti 1863. gadā.
Meklēt