Sers Čārlzs Līels — britu ģeologs, 'Ģeoloģijas principi' autors
Sers Čārlzs Līels — ģeologs, "Ģeoloģijas principi" autors; uniformitāte, dziļas laika skala un liela ietekme uz Darvinu. Uzzini viņa mantojumu un atklājumus.
Sers Čārlzs Līels, 1. baronets (1797. gada 14. novembris – 1875. gada 22. februāris) bija britu ģeologs, kurš kļuva par vienu no visietekmīgākajiem 19. gadsimta dabas pētniekiem. Viņa darbs ietekmēja arī jauno Čārlzu Darvinu. Līels tika apbalvots ar bruņinieka ordeni, un vēlāk iecelts par iedzimto baronetu.
Agrākā dzīve un izglītība
Čārlzs Līels piedzima Skotijā un pavadīja bērnību lauku apvidū, kas veicināja viņa interesi par ģeoloģiju un dabu. Viņa dzimtā māja atrodas Skotijas zemienē. Māja atrodas ielejā pie līnijas, kur atrodas Highland Boundary Fault, kas šķir zemas zemienes no augstienes; nedaudz tālāk uz ziemeļrietumiem redzami Grampijas kalni Skotijas augstienē.
Ģimenes otrā māja bija Bartley Lodge New Forest, Anglijā, kas kopā ar skotu vidi pamudināja Līelu agrā bērnībā interesēties par dabas procesiem un lauka pētījumiem.
Karjera un galvenie darbi
Līels nāca no turīgas ģimenes; īsu brīdi 1820. gados viņš strādāja jurista amatā, bet drīz veltīja sevi ģeoloģijai. 1830. gados viņš bija ģeoloģijas profesors Londonas Karaliskajā koledžā. No 1830. gada sākot, viņa grāmatas kļuva par galveno ienākumu un slavas avotu.
Līela slavenākais darbs ir Ģeoloģijas principi, kas pirmo reizi publicēts trīs sējumos 1830.–1833. gadā. Šajā grāmatā viņš apkopoja un attīstīja idejas, kuras savā laikā bija saistītas ar Džeimsa Hutona koncepcijām, pievienojot daudzus novērojumus, piemērus un argumentus. Darbs bija plaša sintēzes veida pārskats, kas balstījās uz Līela personīgajiem lauka novērojumiem ceļojumos un ieguva plašu rezonansi akadēmiskajā pasaulē.
Principi — "tagadne ir pagātnes atslēga"
Galvenā Ģeoloģijas principos paustā doma ir, ka "tagadne ir pagātnes atslēga" — šajā pieejā izceltais arguments apgalvo, ka ģeoloģiskās formas un slāņi, ko redzam pagātnes iežu reģistros, var tikt izskaidroti ar tādām pašām parādībām un procesiem, kādi darbojas mūsdienās. Viljams Vītols šo pieeju nosauca par "uniformitārismu".
Līels uzsvēra, ka lēnas, pastāvīgas un atkārtotas parādības — erozija, sedimentācija, vulkāniskā darbība, pacēlumi un nosēšanās — laika gaitā var radīt lielas ģeoloģiskas pārmaiņas. Šī domāšana pretstatīja dominējošo katastrofisma skatu, kas skaidroja zemes veidošanos ar retām, milzīgām, vienreizējām katastrofām.
Ietekme uz Darvinu un citiem zinātniekiem
Līela interpretācija par ģeoloģiskajām pārmaiņām kā vienmērīgu, pakāpenisku izmaiņu uzkrāšanos ārkārtīgi ilgā laika posmā bija nozīmīgs pamats, kas ļāva iedomāties bioloģiskas attīstības notiekošos procesus ilgā laika skalā. Tas būtiski ietekmēja viņa jauno draugu Čārlzu Darvinu, kuram Līela darbi sniedza nepieciešamo laika un ģeoloģisko kontekstu, lai attīstītu savu evolucionāro teoriju.
Sākotnēji Līels bija piesardzīgs attiecībā uz sugu pārvērtību ideju, taču pakāpeniski viņš kļuva atvērtāks uzskatam, ka sugu izmaiņas var notikt ilgos laika posmos. Viņa stingrais uzsvars uz empīrisku novērojumu un metodisku salīdzināšanu palīdzēja nostiprināt ģeoloģiju kā zinātnisku disciplīnu.
Apmeklējumi, lauka pētījumi un izcilākie sasniegumi
- Līels veica plašus lauka pētījumus un ceļojumus pa Eiropu (un vēlāk arī Ziemeļameriku), apkopoja daudzus ģeoloģiskos pierādījumus par sedimentu un slāņu veidošanos.
- Viņš popularizēja ideju, ka ģeoloģiskās maiņas parasti ir pakāpeniskas un atkārtotas, nevis vienreizējas un katastrofālas.
- Veicināja laika skalu paplašināšanu — Līela darbs deva pamatu domāt par ļoti ilgiem Zemes vēstures periodiem, kas bija svarīgi gan ģeoloģijai, gan bioloģijai.
Godalgotība un mantojums
Par savu ieguldījumu zinātnē Līels saņēma vairākus apbalvojumus, akadēmisku atzinību un titulus, tostarp minēto bruņinieka ordeni un baronetības pakāpi. Viņa darbi turpina ietekmēt ģeoloģiju kā disciplīnu — viņa metodoloģija, rūpīgā novērojumu vākšana un uzsvars uz salīdzināšanu paliek par piemēru dabaszinātņu pētīšanā.
Noslēgums
Sers Čārlzs Līels tiek atzīts par vienu no to zinātnieku pionieriem, kuru darbs pārvērta ģeoloģiju no atsevišķu novērojumu kopa par sistemātisku zinātni ar vispārīgām teorētiskām atziņām. Viņa idejas par uniformitārismu un "tagadne ir pagātnes atslēga" turpina būt pamata pieejai, kas palīdz izprast Zemes ilgo un sarežģīto vēsturi.


Čārlzs Lajels
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija sers Čārlzs Līels?
A: Sers Čārlzs Līels bija britu ģeologs, kurš bija ievērojamākais sava laika ģeologs un ietekmēja jauno Čārlzu Darvinu. Viņš tika apbalvots ar bruņinieka ordeni, bet vēlāk tika iecelts par iedzimto baronetu.
J: Kur uzauga sers Čārlzs Līels?
A: Sers Čārlzs Līels uzauga Skotijas zemienē, ielejā, kur atrodas Highland Boundary Fault, kas ir viena no lielākajām Skotijas ģeoloģijas iezīmēm. Viņa ģimenei bija arī otra mājvieta Bartley Lodge Ņūforestā, Anglijā.
J: Ar ko nodarbojās Līels?
A: 1820. gados Līels īsu brīdi strādāja par juristu, bet 1830. gados bija ģeoloģijas profesors Londonas Karaliskajā koledžā. No 1830. gada viņa grāmatas deva viņam gan ienākumus, gan slavu.
J: Kāds ir viens no viņa slavenākajiem darbiem?
A: Viens no viņa slavenākajiem darbiem ir "Ģeoloģijas principi", ko viņš publicēja trīs sējumos 1830.-33. gadā. Tas bija par Džeimsa Hutona idejām, bet ar daudziem paša Liella papildinājumiem, uzlabojumiem un piemēriem.
J: Kas ir uniformitārisms?
A: Uniformitārisms ir Viljama Vītvela (William Whewell) ierosināta ideja, ka ģeoloģiskās atliekas no tālās pagātnes izskaidro procesi, kurus mēs redzam darbojamies tagad; būtībā tagadne ir atslēga pagātnes notikumu izpratnei. Šī ideja radās no Liella grāmatas "Ģeoloģijas principi", kurā tika apgalvots, ka nelielas izmaiņas ilgstošā laika periodā ir vienmērīgi uzkrājušās, nevis katastrofāli notikumi, kas ātri izraisījuši plaša mēroga pārmaiņas.
J: Kā šī ideja ietekmēja Darvinu?
A: Šī ideja ļoti ietekmēja Darvinu, jo tā sniedza pierādījumus par pakāpeniskām pārmaiņām ilgā laika posmā, nevis pēkšņām pārmaiņām katastrofu vai dievišķas iejaukšanās rezultātā; tas ļāva viņam vieglāk izstrādāt savu teoriju par evolūciju dabiskās izlases ceļā, jo tā sniedza pierādījumus par lēnām pārmaiņām laika gaitā, kuru rezultātā jaunas sugas veidojas pakāpeniski, nevis pēkšņi ārēju spēku vai iejaukšanās rezultātā.
Meklēt