Čārlzs Roberts Gardiners (Charles Robert Gardiner, 1904. gada 31. decembris - 1934. gada 13. jūnijs) bija Kanādas profesionāls hokeja vārtsargs, kurš spēlēja Čikāgas "Black Hawks" komandā Nacionālajā hokeja līgā.
Agrīnā dzīve un karjeras sākums
Dzimis Edinburgā, Skotijā, Gardiners kopā ar ģimeni pārcēlās uz Vinipegu, Manitobā, kad viņam bija septiņi gadi. Tur viņš sāka nodarboties ar hokeju un ātri izcēlās kā talantīgs vārtsargs. No 1921. līdz 1924. gadam viņš spēlēja junioru hokeju Winnipeg Tigers komandā, gūstot pieredzi un reputāciju kā stabils vārtsargs. 1924.–25. gada sezonā viņš pievienojās Selkirk Fishermen senioru komandai, bet jau nākamajā gadā startēja Centrālās hokeja līgas komandā Winnipeg Maroons, kas vēlāk pārtapa par Amerikas Hokeja asociāciju. Šajos gados Gardiners attīstīja tehniku, kas vēlāk palīdzēja viņam līgā izcelties.
Čikāgas "Black Hawks" un Nacionālā hokeja līga
1927. gadā Gardiners pievienojās Čikāgas "Black Hawks", kur spēlēja septiņas sezonas un ātri kļuva par komandas līderi. Viņa sniegums vārtos bija stabils un bieži vien izšķirošs spēlēs, kas ļāva komandai cīnīties arī pret spēcīgākajiem pretiniekiem. Gardiners 1932. un 1934. gadā ieguva prestižo Vezina Trophy, kas tiek piešķirta līgas rezultatīvākajam/izcilākajam vārtsargam, un 1931., 1932. un 1934. gadā tika iekļauts pirmajā Visu zvaigžņu komandā.
Kā komandas kapteinis viņš vadīja "Black Hawks" 1933. un 1934. gada sezonās, un 1934. gadā aizveda komandu pie pirmā Stenlija kausa, kļūstot par vienu no retajiem vārtsargiem, kas kalpojuši kā komandas kapteinis un guvuši šādu panākumu. 1934. gada Stenlija kausa izcīņā Čikāga bija izteikts pārsteigums, un Gardinera loma komandā tika īpaši augstu novērtēta — gan kā vārtsargam, gan kā līderim laukumā.
Spēles stils un raksturs
Gardiners bija pazīstams ar mierīgu un koncentrētu spēles stilu. Viņam bija laba pozicionēšana, izteiktas reflekses un spēja emocionāli vadīt komandu smagās spēles situācijās. Lielā cieņā viņš turēja hokeju kā komandas sportu — kā vārtsargs viņš bieži uzņēma līdera lomu, kas izpaudās gan uz laukuma, gan ģērbtuvēs. Viņa metodes un profesionalitāte iedvesmoja komandas biedrus un vēlāk kļuva par paraugu jaunajiem vārtsargiem.
Nāve un mantojums
Gardiners nomira trīs nedēļas pēc Stenlija kausa izcīnīšanas Vinipegā 29 gadu vecumā pēc īsas slimības. Viņa nāve bija liels zaudējums hokeja pasaulei — viņa gala sasniegumi un jaunības potenciāls padarīja šo traģēdiju vēl skumjāku.
Gardiners 1945. gadā kļuva par sākotnējo Hokeja slavas zāles biedru, kas apliecināja viņa nozīmību sporta vēsturē. 1998. gadā viņš ieņēma 76. vietu The Hockey News veidotajā 100 izcilāko hokejistu sarakstā. Viņa vārds tiek pieminēts kā viens no agrīnajiem lielajiem vārtsargiem Nacionālajā hokeja līgā, un viņa līderība 1934. gada Stenlija kausa ceļā palikusi hokeja leģendā.
Atceres un ietekme
Gardinera atmiņa tiek godāta hokeja vēsturē ne tikai ar apbalvojumiem, bet arī kā piemērs tam, cik svarīga ir vārtsarga loma komandas panākumos. Viņa karjera — lai arī salīdzinoši īsa — parādīja, cik lielu ietekmi var atstāt talants, darba ētika un līderība. Mūsdienu vārtsargi un hokeja vēsturnieki joprojām runā par Gardinera spēlēm un sniegumu kā par svarīgu posmu vārtsargu attīstībā un hokeja taktikā kopumā.