1934. gads: notikumi, dzimšanas, nāves, Nobela un populārākie hiti

·         1 Notikumi

·         2 Dzimšana

·         3 Nāves gadījumi

·         4 Nobela prēmijas

·         5 Hitu dziesmas

Notikumi

• Austrijas iekšpolitiskie satricinājumi: 1934. gada februārī notika īslaicīgs konflikts starp sociālistiem un valdību (Austrian Civil War). Jūlijā kanclers Engelberts Dollfuss tika nogalināts (25. jūlijs) mēģinājumā par valsts apvērsumu.
• Vācija — “Garās nazi nakts” un Hindenburga nāve: 30. jūnijs–2. jūlijs — NSDAP vadībā noritēja spēcīga politiķu un militārpersonu tīrīšana (Night of the Long Knives). 2. augustā nomira prezidents Paul von Hindenburg; pēc tam Adolf Hitler apvienoja prezidenta un kanclera pienākumus, nostiprinot savu diktatorisko varu.
• Padomju Savienībā: 1. decembrī tika nogalināts partijas līderis Sergejs Kirovs. Šis notikums kļuva par ieganstu plašākām represijām un vēlākajam Lielajam teroram.
• Ķīna — Garais maršs: oktobrī sākās padomju (ĶKP) spēku stratēģiska atkāpšanās, kas vēsturē pazīstama kā Garais maršs — nozīmīgs posms Mao Ce Duna popularitātes un partijas konsolidācijas procesā.
• ASV — noziedzība un sabiedriskā uzmanība: 23. maijā tika nogalināti bēdīgi slavenie bandīti Bonnie Parker un Clyde Barrow. 22. jūlijā policija nogalināja banku laupītāju John Dillinger.
• Ekonomika un klimats: Lielā depresija turpinājās, bet 1934. gadā daudzviet pasaulē vēl bija jūtami tā ekonomiskie un sociālie efekti. ASV turpinājās Dust Bowl sekas — liela lauksaimniecības migrācija un lauksaimniecības krīze.
• Spānija: oktobrī notika mineru sacelšanās Astūrijā (Asturias uprising), kas bija daļa no pieaugošajiem sociālajiem nemieriem, kas galu galā noveda pie Spānijas pilsoņu kara (1936–1939).
• Medicīna un sabiedrība: Kanādā 28. maijā piedzima labi pazīstamās Dionne kvintilšas, kas raisīja plašu starptautisku interesi un diskusijas par medicīnisko aprūpi un bērnu tiesībām.

Dzimšana

1934. gadā pasaulē piedzima vairākas cilvēku personas, kuras vēlāk kļuva pazīstamas zinātnē, mākslā un sabiedriskajā dzīvē. Starp atzīstamākajām dzimšanām var minēt:

• Jane Goodall (3. aprīlis) — britu primatoloģe un dabas aizsardzības aktīviste, pazīstama ar pētījumiem par šimpanzēm.
• Shirley MacLaine (24. aprīlis) — amerikāņu aktrise un rakstniece, populāra Holivudas karjerā.
• Brigitte Bardot (28. septembris) — franču aktrise, dziedātāja un dzīvnieku aizsardzības aktīviste.

Šis ir tikai neliels izlases saraksts — 1934. gadā piedzima daudz citu vēlāk nozīmīgu personību dažādās jomās.

Nāves gadījumi

• Paul von Hindenburg (nomira 2. augustā) — Vācijas prezidents, kura nāve mainīja valsts politisko kursu un deva iespēju Hitleram konsolidēt varu.
• Engelberts Dollfuss (nogalināts 25. jūlijā) — Austrijas kanclers, kura slepkavība bija saistīta ar politisko pretstāvi un ārējo spiedienu.
• Bonnie Parker un Clyde Barrow (nogalināti 23. maijā) — ASV noziedznieku pāris, kura nāve kļuva par simbolisku punktu 1930. gadu noziedzības stāstos.
• John Dillinger (nogalināts 22. jūlijā) — slavens ASV banku laupītājs, kurš bija plaši mediju uzmanības centrā.
• Sergejs Kirovs (nogalināts 1. decembrī) — Padomju LKP vadītājs Ļeņingradā; viņa slepkavība kalpoja par ieganstu plašām politiskām represijām PSRS.

Nobela prēmijas

1934. gadā Nobela prēmijas tika piešķirtas vairākās nozarēs. Galvenie laureāti un to pamatmotīvi:

• Ķīmija: Harold C. Urey — par smagā ūdeņraža (deitērija) atklāšanu un tā nozīmi ķīmijā.
• Fizioloģija vai medicīna: George H. Whipple, George R. Minot un William P. Murphy — par pētījumiem un terapijas izstrādi, kas saistīti ar perniciozo anēmiju un aknu lomu asins atjaunošanā.
• Literatūra: Luigi Pirandello — itāļu dramaturgs un romānu autors, apbalvots par savas literārās radošās darbības ieguldījumu.
• Miers: Arthur Henderson — par ieguldījumu starptautiskā diplomātijā un miera stiprināšanā pēc Pirmā pasaules kara.

Fizikas Nobela laureāta nosaukums šeit nav izcelts; ja nepieciešams pilns un precīzs saraksts ar oficiāliem laureātiem un motivācijām, ieteicams pārbaudīt Nobela prēmiju oficiālo tīmekļa vietni vai citus autoritatīvus avotus.

Hitu dziesmas

1934. gads mūzikā iezīmējās ar vairākiem populāriem melodiju paraugiem un skanēm, kas bija populāri radio ēterā un deju zālēs:

• "The Very Thought of You" (Ray Noble / Al Bowlly u.c.) — romantiska balāde, kas kļuva par populāru standartu.
• Cole Porter dziesmas no mūzikla Anything Goes (1934) — piemēram, "Anything Goes" un "You're the Top" — kļuva par starptautisku hitu un teātra programmu sastāvdaļu.
• Big band un džeza standarti: 1934. gadā džeza un big band mūzika turpināja dominēt populārajā kultūrā; mākslinieki un orķestri, piemēram, tā laika populārie džeza orķestri un vokālisti, ikdienā radīja daudz klausāmu repertuāru deju zālēm un radio.

Jāņem vērā, ka 1930. gadu populārā mūzika ļoti lokalizējās: hits, kas dominēja ASV radio, varēja nebūt tik pazīstams Eiropā un otrādi. Interesentiem ieteicams klausīties arhīvu ierakstus un tolaik populāros izpildītājus, lai pilnībā izprastu 1934. gada mūzikas ainu.

Piezīmes un ieteikumi

• Šis pārskats sniedz izklāstu par galvenajiem pasaules notikumiem, ietekmīgiem dzimšanas un nāves gadījumiem, Nobela prēmiju galvenajiem laureātiem un populārām dziesmām 1934. gadā.
• Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar detalizētāku hronoloģiju pa mēnešiem, pievienot latviski nozīmīgu vietējo (Latvijas) kontekstu par 1934. gadu vai sagatavot bibliogrāfiju un avotus katram punktam.

Notikumi

• 1. janvāris - Alkatraza kļūst par federālo cietumu.
• 1. janvāris - nacistiskā Vācija pieņem "Likumu par ģenētiski slimu pēcnācēju profilaksi".
• 7. janvāris - tiek publicēts pirmais Flash Gordon komikss.
• 10. janvāris - Marinus van der Lubbe nāvessoda izpilde
• 24. janvāris - Baltajā namā viesojas Alberts Einšteins.
• 26. janvāris - Harlemā, Ņujorkā, tiek atklāts Apollo teātris.
• 9. februāris - Gastons Būmerks Francijā izveido jaunu valdību.
• 12. februāris - tiek nodibināta Eksporta un importa banka.
• No 12. līdz 16. februārim - Austrijas pilsoņu karš
• 23. februāris - Leopolds III kļūst par Beļģijas karali.
• 1. marts - Mandžūrija kļūst par Mandžukuo
• 3. marts - Džons Dilindžers, izmantojot koka pistoli, bēg no cietuma Krown Pointā, Indiānā.
• 8. marts - Zviedrijas princis Sigvards zaudē titulus laulības dēļ.
• 20. marts - visi Vācijas policijas spēki nonāk Heinriha Himlera pakļautībā.
• 1. aprīlis - Klaids Bārrovs un Henrijs Metvins netālu no Greipvaina (Teksasā, Teksasas štatā) nogalina divus jaunus ceļu patruļas darbiniekus.
• 6. aprīlis - Rūdjardam Kiplingam un Viljamam Butleram Jeitsu piešķir Gēteborgas dzejas balvu.
• 19. aprīlis - ķirurgs R. K. Vilsons it kā nofotografē Lochnesa briesmoni.
• 22. aprīlis - Džons Dilindžers un vēl divi citi nošaujas no FIB rīkotās pakaļdzīšanās Viskonsinas štata ziemeļu daļā.
• 23. maijs - uz lauku ceļa Bienvilas pagastā, Luiziānā, likumsargi uzbrūk un nogalina amerikāņu noziedzniekus Boniju un Klaidu.

Dzimšana

• 13. janvāris - Niks Klūnijs, amerikāņu žurnālists (Džordža Klūnija tēvs).
• 20. janvāris - Toms Beikers
• 10. februāris - Barijs Ingams, angļu aktieris
• 28. maijs - Dionne Piecbērni
• 1. jūlijs - Džeimijs Fārs (Jamie Farr)
• 9. novembris - Kārlis Sagans
• 13. novembris - Garijs Maršals

Nāves gadījumi

• 10. janvāris - Marinus van der Lubbe, nīderlandiešu komunists, apsūdzēts Reihstāga aizdedzināšanā (sodīts ar nāvi) (dzimis 10. janvārī). 1909)
• 29. janvāris - Fricis Hābers, vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 19. janvārī). 1868)
• 17. februāris - Beļģijas karalis Alberts I (dzimis 1875)
• 23. februāris - Edvards Elgars, angļu komponists (dzimis 23. februārī). 1857)
• 29. marts - Otto Hermanis Kāns, vācu izcelsmes filantrops, miljonārs (dzim. 1867)
• 23. maijs - Klaids Barrovs, amerikāņu noziedznieks (nošauts) (dzimis 1909)
• 23. maijs - Bonija Pārkere, amerikāņu noziedzniece (nošauta) (dzimusi 1910)
• 25. maijs - Gustavs Holsts, angļu komponists (dz. 1874)
• 30. maijs - Togo Heihačiro, japāņu admirālis (dzimis 1848)
• 10. jūnijs - Frederiks Deliuss, angļu komponists (dzimis 1862)
• 11. jūnijs - Ļevs Vigotskis, krievu attīstības psihologs (dzimis 11. jūnijā). 1896)
• 4. jūlijs - Marija Sklodovska-Kirī, poļu izcelsmes zinātniece, Nobela prēmijas ķīmijā un fizikā laureāte (dzimusi 4. jūlijā). 1867)
• 8. jūlijs - Benžamēns Baijo, franču astronoms (dzimis 8. jūlijā). 1848)
• 22. jūlijs - Džons Dilindžers, amerikāņu noziedznieks (dzimis 1903)
• 25. jūlijs - Fransuā Kotijs, franču parfimērijas ražotājs (dzimis 1874)
• 25. jūlijs - Engleberts Dolfuss, Austrijas kanclers (nogalināts) (dzimis 25. jūlijā) 1892)
• 25. jūlijs - Nestors Mahno, ukraiņu anarhists (dzimis 1889)
• 26. jūlijā - Vinsors Makkejs, amerikāņu komiksu autors un animators (dzimis 1871)
• 28. jūlijs - Marija Dreslere, kanādiešu aktrise (dzimusi 1868)
• 2. augusts - Pauls fon Hindenburgs, vācu ģenerālis un politiķis (dzimis 1847)
• 2. septembris - Alčids Nunezs, amerikāņu mūziķis (dzimis 1884)
• 9. oktobris - Dienvidslāvijas karalis Aleksandrs (dzimis 1888)
• 2. novembrī - Edmonds Džeimss de Rotšilds, franču filantrops (dzimis 2. novembrī). 1845)
• 16. novembris - Alise Liddela, Alises piedzīvojumu Brīnumzemē iedvesmotāja (dzimusi 16. novembrī). 1852)
• 27. novembris - Baby Face Nelson, amerikāņu gangsteris (dzimis 1908)
• 1. decembris - Sergejs Kirovs, padomju vadītājs (dzimis 1886)

Nobela prēmijas

• Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā saņem amerikāņu ārsts Džordžs Vipls (George Whipple), Džordžs Minots (George Minot) un Viljams Parijs (William Parry) par atklājumiem aknu terapijas jomā anēmijas gadījumos.

Hitu dziesmas

• Herba Magidsona un Konona Konrada dziesma "The Continental" no filmas "Geju šķiršanās" ieguva Oskara balvu kā labākā dziesma.
• "Down Yonder" - L. Volfa Gilberta dziesma, ko ierakstīja hillbilly grupa Gid Tanner and His Skillet Lickers, tika pārdota vairāk nekā miljona eksemplāru tirāžā.