Gustavs Holsts komponists biogrāfija, Planētas svīta un nozīmīgākie darbi

Gustavs Holsts (1874. gada 21. septembris – 1934. gada 25. maijs) bija slavens angļu komponists, kura mūzika joprojām ir populāra gan koncertzālēs, gan mācību programmās. Viņš dzimis Čeltenhemā, Glosteršīras grāfistē. Pēc pamatskolas studijām Holsts turpināja mācības Londonā, kur apguva kompozīciju Karaliskajā mūzikas koledžā. Paralēli kompozīcijai viņš mācījās spēlēt arī trombonu, un šī pieredze ietekmēja viņa izpratni par orķestra krāsu un mūzikas faktūru.

Karjeras laikā Holsts strādāja gan kā pedagogs, gan kā mūzikas vadītājs. Viņš kļuva par mūzikas direktoru Svētā Pāvila meiteņu skolā Hammersmitā (Londona). Daļa viņa mūzikas tika rakstīta šīs skolas skolniecēm, piemēram, populārā Svētā Pāvila svīta (1912-1913) stīgu orķestrim. Holsts arī vadīja amatieru orķestrus un kori, un bija pazīstams ar spēju rakstīt muzikāli pieejamas, bet profesionāli izstrādātas partitūras.

Vispazīstamākais darbs — Planētas

Viņa slavenākais darbs ir Planētas (1918). Tā ir septiņu daļu svīta orķestrim, no kurām katra veltīta kādai citai planētai — Marss, Venera, Merkūrs, Jupiteram, Saturns, Urāns un Neptūns. Zeme tajā nav iekļauta, un Plutons vēl nebija atklāts, kad Holsts darbu rakstīja. Mūzika patiesībā neapraksta planētas kā astronomiskus ķermeņus — tā attēlo romiešu dievus, pēc kuriem planētas nosauktas, un to raksturi tiek izcelti ar ritmu, harmoniju un tembru.

Piemēram, Marss ir “Kara nesējs” — tas ir spēcīgs, tēlainis fragments ar asinspirtīgu enerģiju un agresīvu diskantu. Tai ir ļoti aizraujošs ritms ar pieciem sitieniem taktī (5/4 taktī), kas rada nemieru un spriedzi. Savukārt Jupiteram ir plaša, svinīga melodija; viena no tās tēmu variācijām vēlāk kļuvusi populāra un tika asociēta ar himnas raksturu — tā ir kļuvusi slavena kā himna "Es tev, mana zeme". Visa svīta izceļas ar krāsainu orkestrāciju, plašu dinamisko amplitūdu un daudziem noskaņu kontrastiem.

Citi nozīmīgākie darbi un stils

Holsts komponēja gan vokaļu, gan instrumentālus darbus. Starp nozīmīgākajiem darbiem ir operas un kora gabali, piemēram, opera Savitri (agrīnais Holsta darbs), ievērojamais kora darbs The Hymn of Jesus, kā arī stīgu darbi kā Brook Green Suite un Svētā Pāvila svīta. Viņa orķestra poēma Egdon Heath attēlo garīgu un ainavisku atmosfēru, savukārt daudzi mazāki darbi kalpo kā mācību materiāls skolām un jaunajiem mūziķiem.

Stila ziņā Holsts bija ieinteresēts tautas mūzikā, intelektuālajās idejās (piem., Rietumu interesē par Austrumu literatūru un filozofiju) un dramatiskā, tēlainā mūzikas radīšanā. Viņa partitūrās bieži parādās skaidra melodija, ievērojama ritmiskā izdomā un neparasta izmantošana orķestra instrumenta krāsām.

Ietekme un mantojums

Holsta mūzika, īpaši Planētas, ir ietekmējusi daudzus nākamos komponistus, tostarp kinomūzikas autorus, kuri izmanto līdzīgas harmonijas un orķestrācijas paņēmienus. Viņa darbi regulāri skan koncertos un ierakstos, un tos bieži izmanto arī filmās, televīzijā un reklāmās. Holsts bija pazīstams arī kā skolotājs un kolektīvu vadītājs, un viņa pedagoģiskā darbība atstāja pēctecību mūzikas izglītībā Lielbritānijā.

Gustavs Holsts nomira no sirds mazspējas Londonā 1934. gadā. Viņa radošā mantojuma centrā joprojām ir spēcīga melodija, spilgta orķestrācija un spēja radīt mūziku, kas vienlaikus ir pieejama plašai klausītāju auditorijai un mūzikas profesionāļiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kur dzimis Gustavs Holsts?

J: Ko viņš studēja Londonas Karaliskajā mūzikas koledžā?

Kādu instrumentu viņš mācījās spēlēt?

J: Kur viņš kļuva par mūzikas direktoru?

Kāds ir viņa slavenākais darbs?

Jautājums: Cik planētas ir iekļautas "Planētu svītā"?

J: Kā nomira Gustavs Holsts?

Meklēt pēc burta