Ritms
Ritms attiecas uz laika intervālu starp galvenajiem "sitieniem" jeb akcentiem, piemēram, mūzikas skaņdarbā. Tā ir skaņu un klusumu secība, kas veido ritmu. Regulāru, vienmērīgi izvietotu sitienu grupas pirmais sitiens parasti ir spēcīgāks par pārējiem. Kad mēs pierakstām mūziku, mēs katru grupu sakārtojam taktos (jeb "taktos").
Ritmiem var būt dažādi raksti, kurus var klauvēt vai piesitināt. Rietumu mūzikā šie raksti ir izplatīti:
- 1 2, 1 2
- 1 2 3, 1 2 3
- 1 2 3 4, 1 2 3 4.
Diriģents pārspēs laiku. Ritms atbilst šim regulārajam ritmam.
Visiem mūziķiem ir jābūt labai ritma izjūtai. Lai spēlētu vai dziedātu ritmiski, viņiem ir jātur vienmērīgs ritms galvā (ja viņi spēlē vieni), jāklausās pārējos spēlētājos (ja viņi spēlē grupā) vai jāseko diriģentam (ja tāds ir).
Cilvēki, kuri spēlē paši, var vingrināties ar metronomu, lai palīdzētu spēlēt vienmērīgā ritmā. Tomēr mūziķi izmanto arī rubato (ritmisko brīvību), jo īpaši spēlējot romantiska rakstura mūziku. Ir jāiemācās ļaut mūzikai "elpot" pareizā veidā. Tas nav tas pats, kas spēlēt neritmiski (slikti). To cilvēks iemācās ar pieredzi.
Mūzikas ritma izjūta būtībā ir cilvēciska. Cilvēks pēc insulta var zaudēt valodu, bet ne ritma izjūtu. Neirologs Olivers Sakss apgalvo, ka šimpanzēm un citiem dzīvniekiem nav ritma izjūtas.
Citi lietojumi
Vārds ritms tiek lietots ne tikai mūzikā. Sirds parasti pukst ritmiski, un, ja tā nepukst ritmiski, tas liecina par veselības problēmām. Ritmi var attiekties uz daudz garākiem laika periodiem nekā viens mūzikas takts. Viss dzīvais ir ritmisks, kas saistīts ar 24 stundu gaismas un tumsas ciklu uz Zemes. Mēnesim ir savi ritmi, un plūdiem ir savi ritmi.
Dažkārt vārdu "ritms" lieto vispārīgākā nozīmē, lai apzīmētu mūzikas vai vispārējās dzīves ritmu ("dzīves ritms").
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ritms?
A: Ritms ir laiks, kas mūzikas skaņdarbā paiet starp katru galveno sitienu vai akcentu. Tā ir skaņu un klusumu secība, kas veido ritmu.
J: Kā mēs pierakstām ritmus?
A: Kad mēs pierakstām ritmus, mēs tos sadalām taktos vai taktos.
J: Kādi ir daži Rietumu mūzikā bieži izmantotie raksti?
A: Rietumu mūzikā parasti tiek izmantoti šādi raksti: 1 2, 1 2 1 2 3, 1 2 3 1 2 3 4 un 1 2 3 4.
J: Kas palīdz uzturēt vienmērīgu ritmu?
A.: Diriģents parasti sit laiku, lai palīdzētu uzturēt vienmērīgu ritmu. Mūziķiem ir jābūt arī labai ritma izjūtai un jāspēj noturēt vienmērīgu ritmu savā galvā (ja viņi spēlē vieni), jāieklausās citos spēlētājos (ja viņi spēlē kopā ar citiem) vai jāvēro diriģents (ja tāds ir).
J: Kā mūziķi var vingrināties noturēt vienmērīgu ritmu?
A: Mūziķi var praktizēt vienmērīgu ritmu, izmantojot metronomu.
J: Kas ir rubato?
A: Rubato ir ritmiskā brīvība, kas ļauj muzikāli izpausties, spēlējot romantiskus skaņdarbus. Tas prasa iemācīties, kā pareizi ļaut mūzikai "elpot", nespēlēdams neritmiski (slikti).
J: Vai dzīvniekiem ir ritma izjūta?
A: Saskaņā ar neirologa Olivera Sacksa teikto, šimpanzēm un citiem dzīvniekiem nav tādas ritma izjūtas kā cilvēkiem.
