Plūdmaiņas

Plūdmaiņa ir periodiska Zemes okeāna virsmas pacelšanās un nolaišanās, ko galvenokārt izraisa Mēness gravitācijas spēks, kas iedarbojas uz okeāniem. Plūdmaiņas izraisa jūras un upju grīvu ūdeņu dziļuma izmaiņas. Plūdmaiņu ietekmē rodas arī svārstīgas straumes, kas pazīstamas kā plūdmaiņu straumes (plūdmaiņas). Tas nozīmē, ka spēja prognozēt paisumu un bēgumu laiku ir svarīga piekrastes kuģošanai. Jūras piekrastes josla, kas paisuma laikā ir zem ūdens un atplūduma laikā ir atklāta, tā saucamā starpplūdmaiņu zona, ir svarīgs okeāna plūdmaiņu ekoloģisks produkts.

Plūdmaiņu augstums nedaudz mainās atkarībā no Mēness fāzēm. Jaunmēness un Pilnmēness laikā plūdmaiņas ir lielākas, jo Saules plūdmaiņas spēks papildina Mēness plūdmaiņas spēku. To sauc par "pavasara paisumu".

Fundy līcis paisuma un bēguma laikā

Plūdmaiņu shēma, kurā parādīts (pārspīlēts) paisums.

Divi paisumi dienā

Lielākajā daļā vietu ir divi paisumi un bēgumi dienā. Katram no tiem ir augstākais punkts (paisums) un zemākais punkts (bēgums). Mēs runājam par "plūdmaiņu", kas ieplūst paisuma un bēguma laikā, un "paisuma un bēguma", kas izplūst paisuma un bēguma laikā.

Plūdmaiņu periods ir aptuveni 12 stundas un 25,2 minūtes, t.i., tieši puse no mēness plūdmaiņu dienas.

Mēness riņķo ap Zemi tajā pašā virzienā, kurā Zeme griežas ap savu asi, tāpēc Mēness atgriežas tajā pašā vietā debesīs nedaudz ilgāk nekā diennaktī - aptuveni 24 stundas un 50 minūtes. Šajā laikā Mēness vienreiz ir pagājis virs galvas un vienreiz zem kājām, tāpēc daudzviet spēcīgākā plūdmaiņu spēka periods ir iepriekš minētās aptuveni 12 stundas un 25 minūtes. Tas ir līdzīgi tam, kā pulksteņa minūtes rādītājs krustojas ar stundas rādītāju pulksten 12:00 un pēc tam atkal aptuveni pulksten 1:05½ (nevis pulksten 1:00).

Tā kā gravitācijas lauks, pieaugot attālumam, pavājinās, Mēness gravitācijas spēks ir nedaudz spēcīgāks tajā Zemes pusē, kas vērsta pret Mēnesi, un nedaudz vājāks - pretējā pusē. Tādējādi Mēness tiecas nedaudz "izstiept" Zemi gar līniju, kas savieno abus ķermeņus. Cietā Zeme nedaudz deformējas, bet okeāna ūdens, kas ir šķidrums, var daudz vairāk kustēties, reaģējot uz plūdmaiņu spēku, jo īpaši horizontāli. Zemei rotējot, plūdmaiņu spēka lielums un virziens jebkurā konkrētā Zemes virsmas punktā pastāvīgi mainās; lai gan okeāns nekad nesasniedz līdzsvaru - nekad nav laika, lai šķidrums "panāktu" tādu stāvokli, kādu tas galu galā sasniegtu, ja plūdmaiņu spēks būtu nemainīgs - mainīgais plūdmaiņu spēks tomēr izraisa ritmiskas jūras virsmas augstuma izmaiņas.

Plūdmaiņu ietekmē arī citas lietas, piemēram, atmosfēras spiediens un Saules gravitācija, taču vairumā vietu tās ietekmē daudz mazāk nekā Mēness gravitācija.

Saistītās lapas

Akvakultūra
Plūdmaiņu enerģija

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir paisums un bēgums?

A: Plūdmaiņa ir periodiska Zemes okeāna virsmas pacelšanās un nolaišanās, ko galvenokārt izraisa Mēness gravitācijas spēks, kas iedarbojas uz okeāniem.

Q: Kādas izmaiņas jūras un grīvas ūdeņu dziļumā izraisa paisums un bēgums?

A: Plūdmaiņas izraisa jūras un grīvas (upju grīvas) ūdeņu dziļuma izmaiņas.

J: Kas ir paisuma un bēguma straumes?

A: Plūdmaiņu straumes ir svārstīgas straumes, ko dēvē par plūdmaiņām.

J: Kāpēc ir svarīgi paredzēt paisumu un bēgumu plūdmaiņu ietekmi uz piekrastes kuģošanu?

A: Plūdmaiņu prognozēšana ir svarīga piekrastes kuģošanai, jo tā var ietekmēt ūdens dziļumu un plūdmaiņu straumes.

J: Kas ir plūdmaiņu zona?

A: Starpplūdmaiņu zona ir jūras piekrastes josla, kas paisuma laikā ir zem ūdens, bet paisuma laikā ir atklāta.

J: Kāpēc starpplūdmaiņu zona ir svarīgs okeāna plūdmaiņu ekoloģisks produkts?

A: Starpplūdmaiņu zona ir svarīgs okeāna plūdmaiņu ekoloģisks produkts, jo tā ir dzīvesvieta daudzām dažādām augu un dzīvnieku sugām.

J: Kā plūdmaiņu augstums mainās atkarībā no Mēness fāzēm?

A: Plēsju augstums nedaudz mainās atkarībā no Mēness fāzēm. Jaunmēness un Pilnmēness laikā plūdmaiņas ir lielākas, jo Saules plūdmaiņas spēks papildina Mēness plūdmaiņas spēku. To sauc par "pavasara paisumu".