Zeme

Zeme ir planēta, uz kuras mēs dzīvojam. Tā ir trešā planēta no Saules. Tā ir vienīgā planēta, uz kuras ir dzīvība. Zeme izveidojās aptuveni pirms 4,5 miljardiem gadu. Tā ir viena no četrām klinšainām planētām Saules sistēmas iekšienē. Pārējās trīs ir Merkurs, Venēra un Marss.

Saules lielā masa liek Zemei kustēties ap to, tāpat kā Zemes masa liek Mēnesim kustēties ap to. Zeme arī griežas kosmosā, tāpēc dažādas tās daļas dažādos laikos ir vērstas pret Sauli. Zeme apiet ap Sauli vienu reizi (viens gads) ik pēc 365¹ ⁄ ₄reizes, kad tā pagriežas ap Sauli (viena diena).

Zeme ir vienīgā planēta mūsu Saules sistēmā, uz kuras ir liels daudzums šķidrā ūdens. Aptuveni 74 % Zemes virsmas klāj šķidrs vai sasalis ūdens. Tāpēc cilvēki dažkārt to dēvē par zilo planētu.

Ūdens dēļ Zeme ir mājvieta miljoniem augu un dzīvnieku sugu. Tas, kas dzīvo uz Zemes, ir ievērojami izmainījis tās virsmu. Piemēram, agrīnās cianobaktērijas pārveidoja gaisu un piešķīra tam skābekli. Zemes virsmas dzīvo daļu sauc par biosfēru.

Orbīta un griešanās

Zeme ir daļa no astoņām planētām un daudziem tūkstošiem mazu ķermeņu, kas pārvietojas ap Sauli kā Saules sistēma. Saules sistēma tagad pārvietojas cauri Piena Ceļa galaktikas Oriona ramenim un tā tas notiks aptuveni nākamos 10 000 gadu.

Zeme atrodas aptuveni 150 000 000 kilometru jeb 93 000 000 jūdžu attālumā no Saules (šo attālumu sauc par "astronomisko vienību"). Tā pārvietojas pa savu orbītu ar vidējo ātrumu aptuveni 30 km/s (19 jūdzes/s). Zeme apgriežas visu ceļu apkārt aptuveni 365¹ ⁄ ₄reizes laikā, kas nepieciešams, lai Zeme visu ceļu apliktu apkārt Saulei. Lai katru gadu kompensētu šo papildu dienu, ik pēc četriem gadiem tiek izmantota papildu diena. To dēvē par "garu gadu".

Mēness ap Zemi riņķo vidēji 400 000 kilometru jeb 250 000 jūdžu attālumā. Tas ir piesaistīts Zemei, tāpēc tā puse vienmēr ir vērsta pret Zemi; otru pusi sauc par "Mēness tumšo pusi". Mēness visu ceļu ap Zemi veic aptuveni 27¹ ⁄ ₃dienas, bet, tā kā Zeme tajā pašā laikā pārvietojas ap Sauli, Mēness no tumšās puses uz gaišo un atkal uz tumšo pusi pāriet aptuveni 29¹ ⁄ dienas. No ₂tā arī cēlies vārds "mēnesis", lai gan lielākajai daļai mēnešu tagad ir 30 vai 31 diena.

Zeme pagriežas leņķī ("aksiālais slīpums") attiecībā pret tās ceļu ap Sauli.

Zemes vēsture

Skatīt arī: Lielā oksidēšanās notikums, Zemes vecums, Milzu trieciena hipotēze un Lielais skābekļa veidošanās notikums .

Zeme un pārējās planētas izveidojās pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu. Tās veidojās no gāzu atliekām, kas palikušas no miglājā, no kura izveidojās Saule. Mēness, iespējams, ir izveidojies pēc agrīnās Zemes un mazākas planētas (dažkārt dēvētas par Theia) sadursmes. Zinātnieki uzskata, ka abu planētu daļas atdalījās, veidojot (gravitācijas ietekmē) Mēnesi.

Zemes ūdens nāk no dažādām vietām. Ūdens tvaiku kondensācija, kā arī komētu un asteroīdu triecieni Zemei radīja okeānus. Miljarda gadu laikā (aptuveni pirms 3,6 miljardiem gadu) arhejas laikmetā attīstījās pirmā dzīvība. Dažas baktērijas attīstīja fotosintēzi, kas ļauj augiem no Saules gaismas un ūdens iegūt pārtiku. Tā rezultātā izdalījās daudz skābekļa, ko vispirms uzsūca šķīdumā esošā dzelzs. Galu galā brīvais skābeklis nonāca atmosfērā jeb gaisā, padarot Zemes virsmu piemērotu aerobai dzīvībai (skatīt Lielo skābekļa veidošanās notikumu). Šis skābeklis arī izveidoja ozona slāni, kas aizsargā Zemes virsmu no sliktā saules ultravioletā starojuma. Pirms ozona slāņa izveidošanās sarežģīta dzīvība uz Zemes virsmas nepastāvēja.

Zemes reljefs un klimats pagātnē ir bijis ļoti atšķirīgs. Pirms aptuveni 3 līdz 3,5 miljoniem gadu gandrīz visa sauszeme atradās vienā vietā. To sauc par superkontinentu. Agrākais zināmais superkontinents saucās Vaalbara. Daudz vēlāk bija laiks (kriogēns), kad Zemi gandrīz pilnībā klāja biezas ledus kārtas (ledāji). Par to tiek runāts kā par Sniega bumbas Zemes teoriju.

Cilvēki

Uz Zemes dzīvo aptuveni septiņi miljardi cilvēku. Viņi dzīvo aptuveni 200 dažādās zemēs, ko sauc par valstīm. Dažas no tām, piemēram, Krievija, ir lielas ar daudzām lielām pilsētām. Citas, piemēram, Vatikāns, ir mazas. Piecas valstis, kurās dzīvo visvairāk cilvēku, ir Ķīna, Indija, Amerikas Savienotās Valstis, Indonēzija un Brazīlija. Aptuveni 90 % cilvēku dzīvo pasaules ziemeļu daļā, kur ir lielākā daļa zemes. Zinātnieki uzskata, ka sākotnēji cilvēki ir nākuši no Āfrikas. Tagad 70 % cilvēku nedzīvo Āfrikā, bet gan Eiropā un Āzijā.

Cilvēki dažādos veidos maina Zemi. Viņi ir spējuši audzēt augus pārtikai un apģērbam aptuveni desmit tūkstošus gadu. Kad pārtikas bija pietiekami daudz, viņi varēja būvēt pilsētas. Šo vietu tuvumā vīrieši un sievietes varēja mainīt upes, novadīt ūdeni uz saimniecībām un apturēt plūdus (augošus ūdeņus), kas pārņēma viņu zemi. Cilvēki atrada noderīgus dzīvniekus un audzēja tos, lai tos būtu vieglāk turēt.