Komēta — kas tā ir? Definīcija, uzbūve un orbīta
Komēta — kas tā ir? Uzzini definīciju, uzbūvi, kodolu, asti un orbītu: kā veidojas komētas, no kurienes nāk un kā tās ietekmē Saules sistēmu.
Komēta ir pārsvarā ledus bumba, kas pārvietojas kosmosā. To bieži dēvē par "netīru sniega bumbu": komētas sastāv no ledus, putekļiem un klintainas vielas, kas atšķir tās no asteroīdiem. Komētu orbītas slīpums (inklinācija) bieži ir liels, un daudzas komētas neatrodas tuvu eklipticai, plaknei, kurā riņķo lielākā daļa Saules sistēmas objektu. Īsā perioda komētas parasti nāk no Kuipera jostas, savukārt garo periodu komētas reizēm atnāk no tālās Oorta mākonī esošiem reģioniem. Dažas komētas nonāk pietiekami tuvu Zemei, lai tās varētu redzēt naktī.
Uzbūve — kodols, koma un aste
Komētas cietais centrs ir kodols. Tas parasti ir dažus kilometrus liels (dažkārt daži simti metri līdz desmitiem kilometru) un sastāv no sasalušas ūdens, ogļūdeņražu un putekļiem. Kodols ir ļoti tumšs — viena no melnākajām virsmām Saules sistēmā; tam ir zems albedo). Piemēram, kad gaisma spīdēja uz Hallija komētas kodolu, komēta atstaroja tikai 4 % gaismas.
Tuvojoties Saulei, komēta sasilst un daļa ledus sublīmē — tas veido apkārtējo atmosfēru, ko sauc par komu. No komas rodas arī astes, kas var stiepties miljonus kilometru garumā. Parasti izšķir divu veidu astes:
- putekļu aste — taisna vai līgana un parasti nedaudz aiz komētas orbītas virziena;
- iona (plūsmu) aste — gaiša, plāna un gandrīz vienmēr vērsta tieši prom no Saules, ko nosaka Saules vējš un Saules elektromagnētiskie lauki.
Orbīta, periodiskums un izcelsme
Kometu orbītas var būt ļoti dažādas — no gandrīz apļveida līdz ļoti izstieptām elipsēm vai pat parabolām un hiperbolām. Periodiskaskomētas atgriežas pie Saules regulāros intervalos (piem., Halla tipa ar periodu mazāk par ~200 gadiem), kamēr neperiodiskas jeb vienreizējas parādīšanās komētas var viesoties Saules tuvumā tikai vienu reizi vai tikt izsviestas no Saules sistēmas.
Komētas izcelsme saistīta ar diviem galvenajiem reģioniem:
- Kuipera josta — diska veida reģions aiz Neptūna, no kura nāk daudzas īsā perioda komētas;
- Oorta mākonis — tāls, sfēriskas formas reģions ap Saules sistēmu, kas ir avots garo periodu un retiem, ļoti ekscentriskām orbītām piederīgām komētām.
Sabojāšanās, sadursmes un nozīme
Komētas reizēm sadalās vai izjūk, piemēram, 19. gadsimtā notika Bjelas komētas dalīšanās. Slavenais piemērs ir Shoemaker-Levy 9 komēta sadalījās, un tās gabali 1994. gadā trāpīja Jupiteram, radot novērojamus triecienus atmosfērā. Tādas sadursmes un sadalīšanās parādības palīdz izprast komētu iekšējo struktūru un Saules sistēmas dinamiku.
Redzamība un pētījumi
Dažas komētas kļūst ļoti spožas, kad tās tuvojas Saulei, un kļūst redzamas ar neapbruņotu aci vai binokli. Komas un astes izmēri var būt iespaidīgi: koma var sasniegt desmitiem tūkstošu kilometru, bet aste reizēm miljonus kilometru. Pētījumi ar teleskopiem un kosmosa zondēm (piem., Rosetta misijas izpēte) sniedz datus par komētu ķīmiju un struktūru, kas palīdz saprast Saules sistēmas agrīno attīstību. Komētas ir kā laika kapsulas — tām ir saglabājusies daļa materiāla no Saules sistēmas veidošanās laikiem.
Komētas orbītas diagramma
Slavenas komētas
- Hallija komēta
- Hale-Boppa
- Shoemaker-Levy 9
- Ikeya seki
Komētu vēsture
Tūkstošiem gadu cilvēki baidījās no komētām. Viņi nezināja, kas tās ir un no kurienes tās nāk. Daži domāja, ka tās ir dēmonu vai dievu sūtītas uguns lodes, lai iznīcinātu zemi. Viņi teica, ka katra komēta, kas parādās, nes līdzi nelaimi. Ikreiz, kad parādījās komēta, kāds karalis nomira. Piemēram, Bejē gobelēnā ir attēlota Haleja komētas atgriešanās un kāda karaļa nāve. Bija arī zināms, ka komētas izbeidz karus un, domājams, atnes badu. Renesanses laikā astronomi sāka mazāk māņticīgi aplūkot komētas un balstīt savu zinātnisko pētījumu uz novērojumiem. Tiho Brahe (Tycho Brahe) pamatoja, ka komētas nenāk no Zemes, un viņa mērījumi un aprēķini parādīja, ka komētām ir jāatrodas sešas reizes tālāk, nekā Zeme atrodas no Mēness.
Edmonds Hallijs secināja, ka dažas komētas ir periodiskas, tas ir, tās parādās atkal pēc noteikta gadu skaita un atkal un atkal. Tā rezultātā pirmo reizi tika prognozēta komētas atgriešanās - viņa vārdā nosauktā Hallija komēta.
Arī Īzaks Ņūtons pētīja komētas. Viņš saprata, ka komētas veic U-veida pagriezienus ap Sauli. Viņš lūdza savu draugu Edmondu Halliju publicēt šo faktu savā grāmatā Philosophiae Naturalis Principia Mathematica. Pirms Ņūtons to pateica, cilvēki uzskatīja, ka komētas ielido saulē, bet pēc tam aiz tās izlido cita.
Vēlākajos gados daži astronomi uzskatīja, ka komētas izplūda planētas, īpaši Jupiters.
Visa šī jaunā informācija un pētījumi deva cilvēkiem pārliecību, taču daži joprojām uzskatīja, ka komētas ir dievu vēstneši. Kādā 18. gadsimta vīzijā bija teikts, ka komētas ir elles vietas, kur dvēseles brauc, saulē karstumā sadedzinātas un kosmosā aukstumā sasalušas.
Mūsdienās kosmosa zondes ir apmeklējušas komētas, lai uzzinātu vairāk par tām.
Saistītās lapas
- Komētu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir komēta?
A: Komēta ir pārsvarā ledus lodes, kas pārvietojas kosmosā. Tās bieži tiek dēvētas par "netīrām sniega bumbām".
J: Ar ko komētas atšķiras no asteroīdiem?
A: Komētām ir lielāks orbītas slīpums nekā asteroīdiem, un tās parasti atrodas tālāk no ekliptikas plaknes, kur atrodas lielākā daļa Saules sistēmas objektu.
J: Kas nosaka, ka komētām ir astes?
A: Komētām ir garas astes, jo Saule izkausē ledu, radot gāzi un putekļus, ko pēc tam izpūš Saules vējš.
J: Kas ir komētas kodols?
A: Komētas kodols ir tās cietais centrs, un tam ir viens no zemākajiem albediem (atstarošanas koeficients) Saules sistēmā. Kad gaisma spīdēja uz Hallija komētas kodolu, tikai 4 % no tās tika atstaroti atpakaļ pie mums.
Vai ir dažādi komētu veidi?
A: Jā, ir periodiskas komētas, kas viesojas atkal un atkal, un neperiodiskas jeb vienas parādīšanās komētas, kas viesojas tikai vienu reizi. Dažas komētas arī riņķo kopā grupās, un astronomi uzskata, ka tās varētu būt salauzti gabali, kas agrāk bijuši viens objekts.
Vai komētas var sadalīties?
Jā, dažas komētas laika gaitā var sadalīties gravitācijas spēku vai sadursmju ar citiem objektiem, piemēram, planētām vai asteroīdiem, dēļ. Piemēram, 19. gadsimtā sadalījās Bīlas komēta, bet 1994. gadā pirms sadursmes ar Jupiteru sadalījās Šūmakera-Levi 9 komēta.
J: No kurienes nāk lielākā daļa komētu?
A: Lielākā daļa komētu nāk no Kvaipera joslas, kas atrodas ļoti tālu no Saules, bet pietiekami tuvu, lai mēs tās redzētu naktī, kad tās šķērso Zemes tuvumu.
Meklēt