Komēta
Komēta ir pārsvarā ledus bumba, kas pārvietojas kosmosā. Komētas bieži tiek dēvētas par "netīrām sniega bumbām". Tās ļoti atšķiras no asteroīdiem. Komētu orbītas slīpums parasti ir liels, un tās neatrodas tuvu eklipticai, kur atrodas lielākā daļa Saules sistēmas objektu. Lielākā daļa komētu ir ar garu periodu un nāk no Kuipera jostas. Tas ir ļoti tālu no Saules, bet dažas no tām atrodas pietiekami tuvu Zemei, lai mēs tās varētu redzēt naktī.
Tiem ir garas "astes", jo Saule izkausē ledu. Komētas aste neseko tai aiz muguras, bet virzās tieši prom no Saules, jo to pūš Saules vējš. Komētas cietais centrs ir kodols. Tā ir viena no melnākajām (ar zemāko albedo) Saules sistēmā. Kad gaisma spīdēja uz Hallija komētas kodolu, komēta atstaroja tikai 4 % gaismas.
Periodiskaskomētas apmeklē mūsu planētas atkal un atkal. Neperiodiskas jeb vienreizējas parādīšanās komētas viesojas tikai vienu reizi.
Dažreiz komētas saplīst, kā tas notika 19. gadsimtā ar Bjelas komētu. Shoemaker-Levy 9 komēta sadalījās, un tās gabali 1994. gadā trāpīja Jupiteram. Dažas komētas riņķo kopā grupās. Astronomi uzskata, ka šīs komētas ir sadalījušies gabali, kas agrāk bija viens objekts.
Komētas orbītas diagramma
Slavenas komētas
- Hallija komēta
- Hale-Boppa
- Shoemaker-Levy 9
- Ikeya seki
Komētu vēsture
Tūkstošiem gadu cilvēki baidījās no komētām. Viņi nezināja, kas tās ir un no kurienes tās nāk. Daži domāja, ka tās ir dēmonu vai dievu sūtītas uguns lodes, lai iznīcinātu zemi. Viņi teica, ka katra komēta, kas parādās, nes līdzi nelaimi. Ikreiz, kad parādījās komēta, kāds karalis nomira. Piemēram, Bejē gobelēnā ir attēlota Haleja komētas atgriešanās un kāda karaļa nāve. Bija arī zināms, ka komētas izbeidz karus un, domājams, atnes badu. Renesanses laikā astronomi sāka mazāk māņticīgi aplūkot komētas un balstīt savu zinātnisko pētījumu uz novērojumiem. Tiho Brahe (Tycho Brahe) pamatoja, ka komētas nenāk no Zemes, un viņa mērījumi un aprēķini parādīja, ka komētām ir jāatrodas sešas reizes tālāk, nekā Zeme atrodas no Mēness.
Edmonds Hallijs secināja, ka dažas komētas ir periodiskas, tas ir, tās parādās atkal pēc noteikta gadu skaita un atkal un atkal. Tā rezultātā pirmo reizi tika prognozēta komētas atgriešanās - viņa vārdā nosauktā Hallija komēta.
Arī Īzaks Ņūtons pētīja komētas. Viņš saprata, ka komētas veic U-veida pagriezienus ap Sauli. Viņš lūdza savu draugu Edmondu Halliju publicēt šo faktu savā grāmatā Philosophiae Naturalis Principia Mathematica. Pirms Ņūtons to pateica, cilvēki uzskatīja, ka komētas ielido saulē, bet pēc tam aiz tās izlido cita.
Vēlākajos gados daži astronomi uzskatīja, ka komētas izplūda planētas, īpaši Jupiters.
Visa šī jaunā informācija un pētījumi deva cilvēkiem pārliecību, taču daži joprojām uzskatīja, ka komētas ir dievu vēstneši. Kādā 18. gadsimta vīzijā bija teikts, ka komētas ir elles vietas, kur dvēseles brauc, saulē karstumā sadedzinātas un kosmosā aukstumā sasalušas.
Mūsdienās kosmosa zondes ir apmeklējušas komētas, lai uzzinātu vairāk par tām.
Saistītās lapas
- Komētu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir komēta?
A: Komēta ir pārsvarā ledus lodes, kas pārvietojas kosmosā. Tās bieži tiek dēvētas par "netīrām sniega bumbām".
J: Ar ko komētas atšķiras no asteroīdiem?
A: Komētām ir lielāks orbītas slīpums nekā asteroīdiem, un tās parasti atrodas tālāk no ekliptikas plaknes, kur atrodas lielākā daļa Saules sistēmas objektu.
J: Kas nosaka, ka komētām ir astes?
A: Komētām ir garas astes, jo Saule izkausē ledu, radot gāzi un putekļus, ko pēc tam izpūš Saules vējš.
J: Kas ir komētas kodols?
A: Komētas kodols ir tās cietais centrs, un tam ir viens no zemākajiem albediem (atstarošanas koeficients) Saules sistēmā. Kad gaisma spīdēja uz Hallija komētas kodolu, tikai 4 % no tās tika atstaroti atpakaļ pie mums.
Vai ir dažādi komētu veidi?
A: Jā, ir periodiskas komētas, kas viesojas atkal un atkal, un neperiodiskas jeb vienas parādīšanās komētas, kas viesojas tikai vienu reizi. Dažas komētas arī riņķo kopā grupās, un astronomi uzskata, ka tās varētu būt salauzti gabali, kas agrāk bijuši viens objekts.
Vai komētas var sadalīties?
Jā, dažas komētas laika gaitā var sadalīties gravitācijas spēku vai sadursmju ar citiem objektiem, piemēram, planētām vai asteroīdiem, dēļ. Piemēram, 19. gadsimtā sadalījās Bīlas komēta, bet 1994. gadā pirms sadursmes ar Jupiteru sadalījās Šūmakera-Levi 9 komēta.
J: No kurienes nāk lielākā daļa komētu?
A: Lielākā daļa komētu nāk no Kvaipera joslas, kas atrodas ļoti tālu no Saules, bet pietiekami tuvu, lai mēs tās redzētu naktī, kad tās šķērso Zemes tuvumu.
