Hallija komēta: periodiska komēta, kas atgriezīsies 2061. gadā

Uzzini par Hallija komētu — periodisku komētu, kas atgriezīsies 2061. gadā: vēsturi, misijas, zinātniskos atklājumus un ko sagaidīt nākamajā pietuvinājumā.

Hallija komēta (Hallija komēta) ir komēta, kas aplido ik pēc aptuveni 75–76 gadiem; kad tā ir tuvu Saulei un Zemei, to var redzēt ar neapbruņotu aci. Tiek prognozēts, ka tā atgriezīsies 2061. gadā. Komētas orbīta un precīzs periods var nedaudz mainīties zem citu planētu gravitācijas ietekmes, tāpēc atgriešanās laiks var nedaudz atšķirties.

Vārda izcelsme un nozīme

Komēta ir nosaukta angļu astronoma Edmonda Hallija (1656–1742) vārdā. Viņš 1705. gadā, izmantojot Ņūtona gravitācijas likumus, pareizi paredzēja vairākas komētas parādīšanās un secināja, ka vairāki novērojumi attiecās uz vienu un to pašu objektu, kas regulāri atgriežas — tā kļuva par pirmo atzīto periodisko komētu. (Termins “periodiska” šeit nozīmē, ka komēta regulāri veic orbītu ap Saulē un atgriežas noteiktā intervālā.)

1986. gada misijas un novērojumi

Kad Hallija komēta pietuvojās 1986. gadā, to apmeklēja vairākas kosmiskās zondes, sniedzot nozīmīgus datus par komētas uzbūvi un uzvedību. Eiropas Kosmosa aģentūras zondei Giotto izdevās pietuvoties komētai vistuvāk un iegūt detalizētus attēlus un mērījumus.

• Papildus Giotto, 1986. gada misijā piedalījās arī Padomju Savienības Vega zondes un Japānas zonde Suisei (kā arī citas automātiskās stacijas), kas kopumā radīja daudzpusīgu priekšstatu par Hallija komētas īpašībām.

Uzbūve, sastāvs un "netīrās sniega bumbas" modelis

1986. gada novērojumi nodrošināja pirmos tiešos datus par komētas kodola struktūru un to, kā rodas koma (miglains apvalks ap kodolu) un astes daļa. Šie novērojumi atbalstīja Freda Vipla (Fred Whipple) izvirzīto “netīrās sniega bumbas” modeli, kurā komētas kodols satur gan ledus, gan putekļus. Tomēr turpmākie dati precizēja detaļas:

• Kodola izmēri ir salīdzinoši mazi — aptuveni dažu desmitu kilometru mērogā; Hallijas kodols tiek novērtēts apmēram 15 × 8 × 8 km lielumā.
• Kodols ir ļoti tumšs (zema atstarošanas spēja), lielāko daļu virsmas klāj blīva putekļu un negaistošu materiālu kārta, un tikai daļa no masas ir ledus.
• Saules siltums iztvaicē ledus (piemēram, ūdens, oglekļa dioksīda, amonjaka u.c.), kas izstumj kopā ar putekļiem un veido komas un divu tipu astes — putekļu asti un jonu (jonu) asti.
• Piemēram, gaistošuledu - komponentu iztvaikošana veido sprauslas un lokālu aktivitāti uz kodola virsmas, nevis vienmērīgu “sniega bumbas” iztvaikošanu.

Orbīta, izcelsme un periodiskums

Hallija komēta ir tipisks “Halley tips” (komētas ar periodu apmēram 20–200 gadi), un tās izcelsme ir saistīta ar tālajiem reģioniem aiz planētu sistēmas — visdrīzāk no Oorta mākoņa, kur atrodas daudzi ilgperiodiskie un retākie ķermeņi. Komētas orbīta ir eliptiska, ļoti izstiepta, un galvenokārt nosaka tās periodiskumu. Tomēr orbītu var mainīt planētu, īpaši Jupitera un Saturna, gravitācija, tādēļ orbīta ilgtermiņā mainās un arī periods var svārstīties.

Vēsturiskā un kultūras nozīme

Hallija komēta ir novērota kopš antīkajiem laikiem; to minējuši dažādi astronomiskie ieraksti un hronikas. Viena no pazīstamākajām novērojumu liecībām ir 1066. gada parādīšanās, kas attēlota Bajeu gobelēnā un saistīta ar notikumiem Lielbritānijā (Viljama iekarošana). Tā kā komēta regulāri parādās un bija redzama vairākās cilvēces attīstības posmos, tai ir liela astronomiska, vēsturiska un kultūras nozīme.

Nākotnes novērojumi un nozīme zinātnei

Hallija atgriešanās 2061. gadā piedāvās jaunas iespējas gan amatieru, gan profesionālo astronomu novērojumiem. Mūsdienu teleskopi un instrumenti ļaus iegūt detalizētākus datus par komētas kodolu, aktivitāti un to, kā saules aktivitāte ietekmē komētu. Tālākās misijas uz komētām turpina precizēt modeļus par to, kā veidojās Saules sistēma, un Hallijas komēta kā labi pētīts paraugs paliek svarīgs objekts šajos pētījumos.

Apkopojot: Hallija komēta ir labi pētīta periodiska komēta ar apmēram 75–76 gadu periodu, ar ievērojamu vēsturisku nozīmi, bagātīgu datu krājumu pēc 1986. gada misijām un gaidāmu atgriešanos 2061. gadā, kas sniegs jaunas iespējas novērojumiem un pētījumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Hallija komēta?

J: Kad gaidāma Hallija komētas atgriešanās?

J: Kas ir Edmonds Hallijs?

J: Kāda ir termina "periodisks" definīcija?

J: Kā 1986. gadā tika detalizēti novērota Hallija komēta?

J: Ko šie novērojumi atklāja par Hallija komētu?

J: No kā galvenokārt sastāv Hallija komētas virsma?

Meklēt pēc burta