Heršela kosmosa observatorija ir Eiropas Kosmosa aģentūras instruments, kas paredzēts novērojumiem tālajā infrasarkanajā un submilitrālajā viļņu joslā. Tas ir lielākais infrasarkanā starojuma teleskops, kāds jebkad izvietots orbītā — tā viena spoguļa diametrs ir 3,5 metri (11,5 pēdas). Herschel ir nosaukts sera ViljamaHeršelainfrasarkanā spektra, dubultzvaigžņu un Urāna planētas atklājēja vārdā.

Instruments ir īpaši jutīgs pret aukstiem un putekļainiem kosmiskajiem objektiem un spēj reģistrēt starojumu no galaktikām, zvaigžņu dzimšanas reģioniem, protoplanetārajiem diskiem un Saules sistēmas objektiem, kas izstaro galvenokārt tālajā infrasarkanajā un submilitrālajā diapazonā.

Misijas izvietojums un darbības laiks

Observatorija orbītā tika pacelta 2009. gada 14. maijā ar Ariane 5 raķeti un novietota Zemes un Saules sistēmas otrajā Lagranža punktā (L2). Šis punkts atrodas aptuveni 1 500 000 km (930 000 jūdžu) attālumā no Zemes un sniedz stabilu vidi, kur gravitācija un orbītā esošie efekti ļauj observatorijai ilgāk uzturēt nemainīgu novietošanās pozīciju un labas termiskās īpašības novērojumiem.

Tehniskais apraksts

Herschel teleskops bija aprīkots ar lielu (3,5 m) primāro spoguli, kas izgatavots, lai nodrošinātu augstu jutību tālajā infrasarkanajā diapazonā. Zinātniskie detektori un instruments tika dzesēti ar šķidro hēliju, kas nodrošināja nepieciešami zemu darbtemperatūru, lai mazinātu instrumentu termisko emisiju. Šī kriogēnā sistēma noteica misijas darbības ilgumu — šķidra hēlija rezerves izsīkums 2013. gada aprīlī noslēdza aktīvo zinātnisko darbību.

Iekārtas un galvenie instrumenti

Observatorijā bija vairāki augstas precizitātes zinātniskie instrumenti (piem., fotometriskie un spektrometriskie detektori), kas sedza plašu viļņu joslu (tālās infrasarkanās un submilitrālās robežas). Tās kombinācija ļāva veikt gan attēlveidošanas, gan augstas izšķirtspējas spektrālās analīzes novērojumus, kas bija būtiski gan zvaigžņu veidošanās, gan galaktiku evolūcijas pētījumiem.

Zinātniskā sadarbība

Misija tika īstenota EKA vadībā ar Amerikas Savienoto Valstu NASA sadarbību un plašu starptautisku iesaisti. Heršels ir viena no EKA «stūrakmens» misijām, papildinot citas programmas misijas, piemēram, Rosetta, Planck un Gaia. Dati no Herschel ir būtiski avoti pētījumiem par staru dzimšanu, protoplanetārajiem diskiem, interstellārās vides ķīmiju, komētām un putekļainām galaktikām, kurās notiek jaunu zvaigžņu ražošana.

Heršela observatorija spēja reģistrēt ("redzēt") aukstākos un putekļainākos objektus kosmosā, piemēram, putekļainas galaktikas, kurās tikko sāk veidoties jaunas zvaigznes. Misijas dati ir paplašinājuši izpratni par to, kā no aukstas gāzes un putekļiem rodas zvaigznes un planētas.

Instrumentam ir četri galvenie mērķi:

  • Pētīt zvaigžņu dzimšanas procesus un agrīnās zvaigžņu attīstības fāzes, izmeklējot aukstās gāzes un putekļu mākonus, kur veidojas protostāri un protoplanetārie diski.
  • Izpētīt starpplanētu un starpgalaktisko vidi — tās fiziskās un ķīmiskās īpašības, molekulu, īpaši ūdens un organisko savienojumu, izplatību un lomu kosmiskajos procesos.
  • Izpētīt galaktiku evolūciju un putekļainu, zvaigžņu veidošanos intensīvu galaktiku populācijas (piem., tālās, redshift galaktikas), lai saprastu, kā veidojas zvaigžņu masas un enerģijas sadalījums Visumā.
  • Novērot un analizēt Saules sistēmas objektus — komētas, planētas un to mēnešus —, lai noteiktu sastāvu, temperatūru un procesus, kas saistīti ar ūdens un citu molekulu izplatību.

Herschel misijas dati joprojām tiek plaši izmantoti astronomijas pētījumos un katalizē jaunus atklājumus par auksto Visumu, zvaigžņu un planētu veidošanos un kosmisko ķīmiju.