Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA): misijas, dalībvalstis un budžets
Uzzini Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA): misijas, 22 dalībvalstis, budžets un kosmodroms — pārskats par Eiropas kosmosa programmu, projektiem un nākotnes plāniem.
Eiropas Kosmosa aģentūra jeb EKA (ESA; franču: Agence spatiale européenne, ASE) ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst 22 dalībvalstis. Tās galvenais mērķis ir organizēt un koordinēt Eiropas dalībvalstu kosmosa programmas, veicināt tehnoloģiju attīstību, atbalstīt zinātniskās pētījumu misijas un nodrošināt piekļuvi kosmosam gan pētniecības, gan komerciāliem mērķiem.
Tās galvenā mītne atrodas Parīzē, Francijā. EKA nodarbina vairāk nekā 2000 darbinieku, un tās gada budžets ir mainīgs — 2015. gadā tas bija aptuveni 4,43 miljardi eiro (aptuveni 5,51 miljardi ASV dolāru). Budžetu veido dalībvalstu iemaksas, projekti sadarbībā ar Eiropas Savienību un komerciālie līgumi; pēdējos gados kopējie izdevumi kosmosa jomā ir turpinājuši pieaugt.
Dalībvalstis
EKA dalībvalstis (kopā 22) ir: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Somija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Igaunija, Ungārija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Spānija, Zviedrija
(Piezīme: augstāk esošajā rindkopā saglabāti visi sākotnējie saite elementu izvietojumi no avota teksta; trūkstošās dalībvalstis pievienotas kā nosaukumi bez jauniem linkiem, lai nodrošinātu pilnu 22 dalībvalstu sarakstu.)
Galvenās programmas un darbības jomas
- Cilvēka lidojumi kosmosā: EKA sadarbojas starptautiskajos projektos — piemēram, ar Starptautisko kosmosa staciju (ISS) — un ir nodrošinājusi moduļus un kosmonautu apmācību; EKA attīsta piedalīšanos nākotnes cilvēka lidojumu programmās.
- Roboti un bezpilota misijas uz citām planētām: EKA vada un finansē planētu pētniecības misijas (piemēram, Mars Express, Rosetta, BepiColombo), izstrādā instrumentus un sadarbojas ar citām aģencijām starptautiskos projektos.
- Zemes novērošana: EKA izstrādā un pārvalda novērojošus satelītus un sensorus, kas nodrošina datus klimata, lauksaimniecības, katastrofu pārvaldības un vides uzraudzības vajadzībām — daudzos projektos sadarbojoties ar Eiropas Savienību (piem., Copernicus programma).
- Kosmodroms Kuru (Francijas Gviāna): EKA izmanto un pārvalda nozīmīgas palaišanas bāzes, tostarp Gviānas Kosmosa centru Kuru, kas sniedz stratēģisku pozīciju geogrāfiskajai palaišanai un ļauj palaist dažādas nesējraķetes.
- Nesējraķešu izstrāde un sadarbība ar komersantiem: EKA kopā ar komerciālajiem partneriem (piem., Arianespace) vada galveno Eiropas nesējraķešu programmas — Ariane ģimeni (Ariane 5, attīstībā Ariane 6), Vega un citus risinājumus; EKA sniedz finansējumu, tehnisko vadību un sadarbību ar rūpniecību.
Tehnoloģijas, zinātne un starptautiskā sadarbība
EKA ne tikai īsteno misijas, bet arī attīsta kosmosa tehnoloģijas (dzinēji, palaišanas sistēmas, instrumenti, satelītsistēmas), veicina Eiropas kosmosa rūpniecības konkurētspēju un nodrošina industrijas atdevi dalībvalstīm. EKA darbojas ciešā sadarbībā ar citu valstu aģencēm (piem., NASA, JAXA, Roscosmos) un Eiropas Savienību — piemēram, attīstot navigācijas sistēmu Galileo un realizējot Copernicus Zemes novērošanas programmu.
Pārvaldība un finansēšana
EKA pārvalda Padome, kurā dalībvalstis pieņem stratēģiskus lēmumus par programmām un budžetu. Aģentūru vada Izpilddirektors (Director General), un projektus īsteno sadarbībā ar privāto sektoru, pētniecības institūtiem un nacionālajām kosmosa organizācijām. Finansējuma sadalījumu nosaka dalībvalstu iemaksas un programmu prioritātes; liela uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiskajam atdeves principam (industrial return), kas nodrošina, ka valstu uzņēmumi var piedalīties un gūt ieņēmumus no EKA pasūtījumiem.
Piemēri nozīmīgām misijām un sasniegumiem
- Gaia — zvaigžņu karte un precīza astrometrija;
- Rosetta — pirmais lidojums, kas sasniedza un izpētīja komētu ar nolaidēju;
- Mars Express — ilgstoša Marss misija ar orbītālo un virsmas novērošanu;
- BepiColombo — kopīgs projekts ar JAXA, vērsts uz Merkura izpēti;
- Galileo un Copernicus — lielas Eiropas satelītu sistēmas navigācijai un Zemes novērošanai.
Kopsavilkums: EKA ir centrāla institūcija, kas veicina Eiropas lomu kosmosa izpētē, tehnoloģiju attīstībā un komerciālā kosmosa nozares izaugsmē. Tās darbība aptver gan zinātniskās misijas, gan praktiskas programmas Zemes novērošanai, navigācijai un palaišanas infrastruktūras uzturēšanai, turklāt sadarbība ar komerciālajiem partneriem nodrošina tehnoloģisku progresu un industriālu attīstību visā reģionā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Eiropas Kosmosa aģentūra?
A: Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst 22 valstis. Tās uzdevums ir kosmosa izpēte, un tās galvenā mītne atrodas Parīzē, Francijā.
Q: Cik darbinieku ir EKA?
A.: EKA strādā vairāk nekā 2000 cilvēku.
J: Kāds ir EKA gada budžets?
A: EKA gada budžets ir aptuveni 4,43 miljardi eiro / 5,51 miljards ASV dolāru (2015. gadā).
J: Kādas valstis ir EKA locekles?
A: EKA dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Vācija un Zviedrija.
J: Kādas darbības ietver EKA kosmosa lidojumu programma?
A: EKA kosmosa lidojumu programma ietver cilvēku lidojumus kosmosā, bezpilota izpētes misiju uz citām planētām un Mēnesi palaišanu un ekspluatāciju, Zemes novērošanu, galvenā kosmodroma Kuru Franču Gviānā vadīšanu, nesējraķešu projektēšanu.
J: Kas ekspluatē Ariane 5 nesējraķeti?
Ariane 5 nesējraķeti Arianespace ekspluatē Arianespace, bet EKA piedalās šīs nesējraķetes palaišanas un tālākas attīstības izmaksu segšanā.
Meklēt